Sunny -10.9 °C
S. 25.01
Sigurds, Zigurds
SEKO MUMS
Reklāma
Ja nu ir kāda dzīvā radība, kurai no sirds iepaticies savs atspulgs spogulī, tad tie ir Adeles pingvīni (Pygoscelis adeliae). Viņi ievērojami ne tikai ar savu ārkārtīgi lielo ziņkārību, bet arī neparasto uzticēšanos cilvēkiem.
Ja nu ir kāda dzīvā radība, kurai no sirds iepaticies savs atspulgs spogulī, tad tie ir Adeles pingvīni (Pygoscelis adeliae). Viņi ievērojami ne tikai ar savu ārkārtīgi lielo ziņkārību, bet arī neparasto uzticēšanos cilvēkiem.
Foto: Shutterstock / Latvijas Mediji

Antarktikā mītošie pingvīni ievērojami mainījuši savu ligzdošanas sezonu uz agrāku laiku, šķietami reaģējot uz klimata pārmaiņām, liecina pētījums.

Reklāma

Šīs krasās uzvedības izmaiņas konstatētas desmit gadus ilgā pētījumā, ko vadīja projekts "Penguin Watch" sadarbībā ar Oksfordas Universitāti un Oksfordas Bruksas Universitāti. Dažās kolonijās ligzdošanas periods sācies vairāk nekā trīs nedēļas agrāk nekā iepriekš.

Šādas pārmaiņas var ietekmēt pingvīnu piekļuvi barībai un palielina mirstības risku. Pētījuma vadošais autors Ignasio Huāress Martiness norāda, ka ligzdošanas laiks tiek pārbīdīts tik strauji, ka pingvīni jau ligzdo agrāk nekā jebkad fiksēts novērojumu vēsturē. Tas liek raizēties.

Zinātnieki brīdina, ka šāda nobīde var novest pie situācijas, kad

pingvīnu mazuļi izšķiļas laikā, kad to barība vēl nav pieejama.

Tas var nozīmēt barības trūkumu pirmajās dzīves nedēļās, kas var beigties letāli. Pētnieki uzsver, ka pat gadījumā, ja pingvīni spētu pielāgoties barības objektu uzvedībai, šādu pārmaiņu tempu ilgstoši uzturēt nebūs iespējams.

Pētījumā analizētas izmaiņas pingvīnu ligzdošanas laikā laika posmā no 2012. līdz 2022. gadam, īpašu uzmanību pievēršot brīdim, kad pingvīni sāk pastāvīgi apdzīvot ligzdošanas teritoriju. Tika pētītas trīs sugas — adēlijas pingvīni (Pygoscelis adeliae), zodasiksnas pingvīni (P. antarcticus) un zentū pingvīni (P. papua). Koloniju lielums svārstījās no dažiem desmitiem līdz pat simtiem tūkstošu ligzdu.

Dati iegūti, izmantojot 77 laika intervālu kameras, kas izvietotas 37 kolonijās Antarktikā un vairākās subantarktiskajās salās. Vienlaikus ar attēlu uzņemšanu tika reģistrēta arī gaisa temperatūra.

Rezultāti, kas publicēti zinātniskajā žurnālā "Journal of Animal Ecology", liecina, ka visu trīs sugu ligzdošanas sezonas sākums pavirzījies uz agrāku laiku rekordātrā tempā.

Vislielākās izmaiņas konstatētas gentū pingvīniem — vidēji par 13 dienām desmit gadu laikā, bet atsevišķās kolonijās pat līdz 24 dienām. Tas tiek uzskatīts par straujāko jebkad reģistrēto sezonālo (fenoloģisko) nobīdi putniem un, iespējams, arī visiem mugurkaulniekiem. Arī adēlijas un zodasiksnas pingvīni ligzdošanu sākuši vidēji par 10 dienām agrāk.

Reklāma
Reklāma

Pētnieki norāda, ka šādas krasas izmaiņas var pastiprināt konkurenci starp Antarktikas pingvīnu sugām, radot gan izteiktus "uzvarētājus", gan "zaudētājus".

"Gentū pingvīni, kas labāk pielāgoti mērenākiem apstākļiem, jau šobrīd gūst labumu no maigāka klimata — tie paplašina kolonijas Antarktikas pussalā un palielina savu skaitu, kamēr

Adēlijas un Zodasiksnas pingvīnu populācijas šajā reģionā samazinās,"

norādīja Huāress Martiness.

Papildu konkurence var saasināt arī cīņu par barību un ligzdošanas vietām. Līdz šim sugas spējušas līdzāspastāvēt, pateicoties atšķirīgiem ligzdošanas laikiem, niršanas dziļumiem un jūras ledus apstākļiem. Taču, pieaugot konkurencei par barību, citiem resursiem un ligzdošanai piemērotu telpu, mazuļu audzēšana kļūst arvien sarežģītāka. "Jau ir fiksēti gadījumi, kad gentū pingvīni ieņem ligzdas, kas iepriekš piederējušas adēlijas vai zodasiksnas pingvīniem," sacīja pētnieks.

Pašlaik vēl nav skaidrs, kāds tieši mehānisms izraisa ligzdošanas sezonas nobīdi. Iespējamie faktori ir augstāka gaisa temperatūra (kā jau daudziem dzīvniekiem un augiem), agrāka jūras ledus sairšana, sniega kušana, agrāka fitoplanktona ziedēšana vai citi ar klimatu saistīti procesi.

Pingvīni ieņem būtisku lomu Antarktikas barības ķēdēs, tostarp nodrošinot barības vielu apriti starp dziļajiem ūdeņiem un virszemes slāņiem, kas ir svarīgi aļģu fotosintēzei. Zinātnieki brīdina, ka

vairāku sugu izzušana varētu būt nopietns trieciens visas ekosistēmas stabilitātei.

Pētnieki norāda, ka adēlijas un zodasiksnas pingvīnu kolonijas Antarktikas pussalā jau šobrīd piedzīvo acīmredzamu skaita sarukumu, un nav pamata domāt, ka šī tendence tuvākajā laikā mainīsies. Arī imperatorpingvīni ligzdo šajā reģionā un pašlaik izskatās, ka arī tie virzās uz izzušanu.

Zinātnieki uzsver — Antarktikas ekosistēma ir trausls tīkls ar ļoti ierobežotām savstarpējām saitēm, un vairāku pingvīnu sugu zaudēšana līdz gadsimta beigām, kā tas tiek paredzēts, varētu nopietni apdraudēt tās funkcionēšanu un noturību.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem, Threads vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu. 

Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.

Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.

Ko tu saņemsi:

  • Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
  • Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
  • Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
  • Gata Šļūkas karikatūru
  • Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu

 

Reklāma
Tēmturi
Reklāma
Reklāma
Reklāma
DĀRZS DABA
Reklāma