Ieskaties! Kas jāzina par valsts karoga lietošanu

Karoga pareiza lietošana ir ļoti būtiska neatkarīgi no tā, kādos gadījumos karogs tiek lietots: pie pašvaldības iestādes, pie dzīvojamās ēkas vai pacelts mastā savā privātīpašumā valsts vai ģimenes svētku laikā.

Karoga lietošanas kārtība noteikta, lai izrādītu tam pienācīgu cieņu. Tie ir vispārpieņemti attieksmes nosacījumi. Visās pasaules valstīs pret karogu izturas ar lielu cieņu. Atšķirībā no ģerboņa, kas simbolizē valsts varu, karogs simbolizē tautu un valsti. “Karogs ir simbolisks vēstījums, vērtības, ar ko tauta sevi asociē, pēc kura to atpazīst visā pasaulē,” teic Sintija Stipre. “Stāsts nav par konkrētu auduma gabalu, bet par to, kā attiecamies pret tautas vērtībām un simboliem.”

Valsts karoga lietošanas principus nosaka gan Latvijas valsts karoga likums, gan Ministru kabineta noteikumi nr. 405 Latvijas valsts karoga likuma piemērošanas noteikumi. Tomēr ir arī nerakstītas normas, ko ieteicams ievērot.

1. Karogam jābūt tīram

Vienmēr jāparūpējas, lai karogs būtu tīrs, nav vēja saplēsts vai noplucis. Kā atskaites punkts var kalpot karoga baltā līnija – ja tā vairs nav balta, ir plankumaina vai pelēcīga, tas nozīmē, ka karogs jāmaina vai jāiztīra.

Ja karogs tiek lietots ikdienā, var iegādāties divus karogus un tos ik pa laikam apmainīt – tā karogs ilgāk saglabās pienācīgu izskatu. Iegādājoties sintētiska materiāla karogu, tas jau ir apstrādāts ar līdzekli, kas atgrūž netīrumus. 

Taču, ja karogs tiek tīrīts, nobeigumā to var vēlreiz apstrādāt ar netīrumus atvairošu līdzekli. Ja audums ir ieplēsts un to iespējams nemanāmi sašūt, šādu karogu drīkst lietot.

Likums aizliedz Latvijas karogu izskaistināt ar zelta bārkstīm vai uzrakstiem vai papildināt kā citādi. Ja uz karoga parakstījies sportists vai ar zelta burtiem izšūts “Dievs svētī Latviju”, tas nav aizliegts, tomēr šādu karogu lieto tikai privātās telpās, bet ne publiski karoga mastā vai kātā. Ievērojot proporcijas 2:1:2 un konkrētu krāsu kodu Pantone skalā, karogu drīkst uzšūt arī pats.

2. Mastam neklājas būt tukšam

Starptautiskā karoga lietošanas prakse paredz, ka karoga mastu nav pieņemts turēt tukšu. Tātad, ja pie ēkas ir novietots karoga masts, tajā vajadzētu būt uzvilktam karogam. Jāparūpējas, lai masts ir taisns un nav vizuāli bojāts.

Ja valsts karogs tiek lietots ikdienā visu diennakti un mastā atrodas pastāvīgi, vajadzētu parūpēties, lai tumšajā diennakts laikā tas būtu izgaismots. Ja apgaismojumu nav iespējams nodrošināt, saulei norietot, karogs jānolaiž. Tas pats attiecas uz karogiem kātā pie ēkas. Protams, ja masts ikdienā stāv tukšs vai karogs netiek apgaismots, neviens par to nesodīs, taču labā prakse būtu šo etiķetes nosacījumu tomēr ievērot.

Karogam, kas tiek lietots mastā, sēru un atceres dienās nesien klāt melnu lenti, bet karogu nolaiž pusmastā. Ja karogs mastā vēl nav uzvilkts, to uzvelk līdz masta augšai un tad nolaiž par trešdaļu no masta augstuma. Kad sēras beidzas, karogu atkal uzvelk līdz masta augšai un tikai tad nolaiž pilnībā.

3. Ikdienai – karoga vimpelis

Ja karogu katru rītu uzvilkt un katru vakaru nolaist šķiet pārāk laikietilpīgi vai tādas iespējas nav, bet masts pie mājas ierīkots, ikdienā var lietot karoga vimpeli – trapecveida auduma lenti karoga krāsās, bet karoga kātā to nelieto. Uz karoga vimpeli neattiecas izgaismošana (diennakts tumšajā laikā tas var mastā atrasties arī neizgaismots), turklāt šādi būs iespēja pasaudzēt karogu, kas tik ātri nenolietosies. Tomēr šis vimpelis neaizstāj karogu – likumā noteiktajās atceres un svētku dienās jālieto Latvijas valsts karogs. Lietojot karoga vimpeli ikdienā, bet karogu tikai svētku un atceres dienās, tiek uzsvērts karoga īpašais statuss un svinīgums.

Ja ikdienā mastā ir karoga vimpelis, bet svētkos plānots lietot karogu pie ēkas fasādes, vimpeli vajadzētu nolaist, tā nav obligāta prasība, tomēr labāk ieturēt mērenību.

4. Ar baltiem cimdiem rokās

Karoga kātam, kas tiek lietots pie ēkas fasādes vai pastāvīgi novietots telpās, jābūt baltā krāsā ar dekoratīvu uzgali. Savukārt karoga kātiem, kurus nes rokā, jābūt no nekrāsota koka. Nesot karoga kātu rokās, vēlams vilkt baltus cimdus. Tam ir simboliska nozīme – manas rokas ir tīras, neaptraipītas, un esmu cienīgs nest karogu.

5. Vai drīkst lietot citas valsts karogu

Gan ikdienā, gan svētkos pie dzīvojamajām ēkām atļauts lietot arī Eiropas Savienības vai citas valsts karogu. Galvenais nosacījums – lai karogs ir oficiāli apstiprināts un tā lietošana nav aizliegta ar likumu (likuma 11. panta pirmās daļas 5. punkts: “Aizliegts izmantot bijušās PSRS, Latvijas PSR un nacistiskās Vācijas karogus, ģerboņus, himnas un simboliku (arī stilizētā veidā).”). Citas valsts karogu drīkst lietot vienu vai vienlaikus ar Latvijas valsts karogu. Galvenais, lai valsts svētku un atceres dienās tiktu lietots Latvijas karogs. Ja gribam īpaši pasvītrot valsts svētku vai atceres dienu, konkrētajā datumā citu valstu karogu varam noņemt un pacelt tikai Latvijas karogu.

Ja kopā ar Latvijas karogu tiek lietots arī citas valsts karogs, vertikālajai malai jeb karoga platumam jābūt vienādā izmērā ar Latvijas karogu. Katras valsts karogam ir atšķirīgas izmēru proporcijas. Tās mainīt nedrīkst. Tāpēc kā galveno atskaites punktu lieto karoga vertikālo malu. Šādi noteikumi pieņemti tamdēļ, lai visiem karogiem tiktu izrādīta vienāda cieņa. Ja kādu karogu lietosim platāku un lielāku, tā statuss tiks paaugstināts un padarīts pārāks, ja mazāku vai šaurāku – šis karogs tiks noniecināts. Labā prakse ir vienlaikus lietot viena veida simbolus, proti, ja vienlaikus lietojam arī citas valsts karogu, mastā jāuzvelk Latvijas karogs, nevis karoga vimpelis. Vienlīdzības princips nosaka arī to, ka karoga audumiem jābūt no vienāda materiāla un vienāda blīvuma.

Uzziņa:

• 1917. gadā Latviešu mākslas veicināšanas biedrība pieņēma lēmumu, kādam jāizskatās latviešu karogam – tas ir sarkans ar baltu horizontālu svītru vidusdaļā. Tas ir pirmais oficiāli apstiprinātais rakstiskais norādījums par Latvijas karoga vizuālo izskatu. Pēc lēmuma pieņemšanas karoga zīmējumu (dizainu) mēģināja veidot vairāki mākslinieki, taču par atzītāko kļuva Anša Cīruļa zīmējums. Šādu karogu viņš bija izmantojis, arī zīmējot pastkartes. Tāpēc var teikt, ka šis mākslinieks ir karoga autors. Pirmo reizi ar likumu sarkanbaltsarkanais karogs kā valsts karogs tika apstiprināts Satversmes sapulcē 1921. gada 15. jūnijā. Tika noteikts karoga izmērs un krāsu proporcijas. 1922. gadā tas kā valsts simbols tika apstiprināts arī Latvijas Republikas Satversmē.

Svarīgi!

•  Latvijas valsts karogs pie ēkām jāizkar 1. un 4. maijā, 21. augustā, 11. un 18. novembrī.
•  Sēru noformējumā: 25. martā, 14. un 17. jūnijā, 4. jūlijā un decembra pirmajā svētdienā.
• Latvijas valsts karogu var lietot arī citos Ministru kabineta vai pašvaldību noteiktajos gadījumos. To var lietot tautas, reliģiskajos un ģimenes svētkos, atceres dienās un citos gadījumos, garantējot tam pienācīgu cieņu.
• Vietās, kur Latvijas valsts karogs netiek lietots pastāvīgi, to paceļ ne vēlāk kā pulksten 9 un nolaiž ne agrāk kā pulksten 21 vai paceļ, kad sākušies svētki, svinības, sēru vai cita ceremonija, un nolaiž, kad minētie pasākumi beigušies.
• Ja Latvijas valsts karogs paceļams sēru noformējumā, virs karoga pie kāta piestiprina melnu lenti, kuras platums ir 1/20 no karoga platuma un garums atbilst karoga platumam. Mastā uzvilktu Latvijas valsts karogu nolaiž pusmastā bez sēru lentes.

Latvijas valsts karogu aizliegts lietot: 

• pie ēkām, kas ir avārijas stāvoklī,
• kuru fasāde tiek remontēta,
• citās nepiemērotās vietās un apstākļos.