Banka: Hipotekārās kreditēšanas apjomi gada laikā pieauguši par 51%

"Swedbank" hipotekārās kreditēšanas apjomi Latvijā 2025. gadā piedzīvojuši būtisku izrāvienu – kopējais finansējuma apjoms salīdzinājumā ar 2024. gadu pieaudzis par 51%, savukārt noslēgto aizdevumu līgumu skaits audzis par 37%. Šie rādītāji apliecina stabilu pieprasījuma atjaunošanos un iedzīvotāju pieaugošu pārliecību par iespējām iegādāties mājokli.

Vidējā aizdevuma summa mājokļa iegādei Latvijā pērn sasniedza 91 tūkstoti eiro. Tomēr Baltijas mērogā Latvija joprojām atpaliek no kaimiņvalstīm – Lietuvā vidējais aizdevuma apmērs sasniedza 119 tūkstošus eiro, savukārt Igaunijā tas bija vēl augstāks – 146 tūkstoši eiro. Atšķirības vērojamas arī aktivitātē – pēc noslēgto līgumu skaita Lietuva Latviju apsteidz aptuveni divkārt, kas liecina par straujāku tirgus attīstību kaimiņvalstī. 

No sērijveida dzīvokļiem līdz jaunajiem projektiem

Latvijā joprojām dominē sērijveida dzīvokļi – pērn tos izvēlējas 69% kredītņēmēju, un vidējā aizdevuma summa šajā segmentā sasniedza 55 tūkstoši eiro, kas padara šo mājokļu kategoriju par pieejamāko plašākam pircēju lokam. 

Vienlaikus skaidri redzama pakāpeniska virzība uz kvalitatīvākiem un energoefektīvākiem mājokļiem. 29% iedzīvotāju pērn iegādājās dzīvokļus, kas celti no 2000. līdz 2023. gadam, un šajā segmentā vērojams straujākais kāpums – pieaugums par 3 procentpunktiem. Vidējā kredīta summa šajos gados celtajiem īpašumiem pērn sasniedza 116 094 eiro. 

Savukārt jaunajos projektos mājokli iegādājās 12% aizņēmēju, un vidējā kredīta summa sasniedza 133 tūkstošus eiro. Turklāt darījumu skaits šajā segmentā pieauga par 30%, apliecinot strukturālas pārmaiņas tirgū. Vidējā darījuma summa jaunajos projektos palielinājās no 128 728 eiro 2024. gadā līdz 134 900 eiro pērn. Salīdzinājumam – Lietuvā vidējais aizdevums jaunajos projektos sasniedz 155 937 eiro, bet Igaunijā – 195 575 eiro. 

Privātmāju segmentā pērn 66% darījumu notikuši ar esošām mājām, kur vidējā aizdevuma summa sasniedza 134 550 eiro. Vienlaikus saglabājas interese par jaunu privātmāju būvniecību – šajā gadījumā vidējais aizdevums pērn bija aptuveni 160 tūkstoši eiro. 

Marika Toma, Swedbank Hipotekārās kreditēšanas jomas vadītāja Latvijā, norāda: “Nekustamā īpašuma tirgus izaugsme nav koncentrēta tikai Rīgā. Redzam, ka nozīmīga aktivitāte pērn bija vērojama arī ārpus galvaspilsētas – reģionos 1400 ģimenes iegādājās jaunus mājokļus par kopējo summu 100 miljoni eiro. Privātmāju segmentā puse no visiem finansētajiem darījumiem notika reģionos, 40% – Pierīgā un tikai 11% – Rīgā. Savukārt dzīvokļu tirgū aina ir pretēja – 67% finansēto dzīvokļu atrodas Rīgā, 22% reģionos un 10% Pierīgā. Tas skaidri parāda, ka privātmājas biežāk tiek izvēlētas ārpus galvaspilsētas, kamēr dzīvokļu iegāde joprojām koncentrējas Rīgā.” 

Jauno projektu segmentā – pagrieziena punkts

Pērn jauno projektu segmentā iezīmējās pagrieziena punkts – pieauga gan attīstības apjomi, gan pircēju aktivitāte, un tirgū kļuva pieejams plašāks mājokļu piedāvājums dažādos cenu segmentos.

“Jaunajos projektos 2025. gadā mēnesī notika vidēji 168 darījumi, kas ir par 29% vairāk nekā gadu iepriekš. 79% darījumu notika ekonomiskajā segmentā, kur cena ir līdz 2700 EUR/m², savukārt 21% – biznesa segmentā,” norāda Ina Ligere, Swedbank Ražošanas un nekustamo īpašumu uzņēmumu apkalpošanas nodaļas vadītāja. 

Swedbank apkopotie dati rāda, ka būvniecībā esošo dzīvokļu skaits ekonomiskajā segmentā šogad sasniedz 2627 (+31%), bet biznesa segmentā – 2085 (+167%). Šogad plānots nodot ekspluatācijā 1953 dzīvokļus, 2027. gadā – 2759, un 45% no tiem jau ir rezervēti. Ekonomiskajā segmentā, lai realizētu gatavos un būvniecībā esošos dzīvokļus esam aplēsuši, ka būs nepieciešami vidēji 2,5 gadi, bet biznesa segmentā – aptuveni četri gadi. 

Mājokļu pieejamība Rīgā – vēsturiski augstākajā līmenī

Saskaņā ar Swedbank Baltijas mājokļu pieejamības indeksu*, 2025. gada 4. ceturksnī mājokļu pieejamība uzlabojusies visās Baltijas galvaspilsētās. Rīgā mājokļu pieejamības indekss sasniedzis augstāko līmeni pēdējo 20 gadu laikā. 

Īpaši augsta pieejamība vērojama otrreizējā tirgū, īpaši sērijveida ēkās. Pieejamību veicinājis straujais neto algu pieaugums – virs 10% gada nogalē –, kas apsteidzis dzīvokļu cenu kāpumu. Papildu atbalstu sniegusi arī neliela jauno kredītu procentu likmju samazināšanās, mazinoties banku pievienotajām likmēm.

Lai gan gada nogalē tirgus aktivitāte nedaudz palēninājās, kopumā 2025. gads mājokļu tirgū bijis veiksmīgs gan pircējiem, gan pārdevējiem. Arī 2026. gada sākumā veiktās mājsaimniecību noskaņojuma aptaujas liecina par pieaugošu interesi tuvākā gada laikā iegādāties vai būvēt mājokli. Tas kopā ar prognozēto ekonomikas atveseļošanos un mājsaimniecību pirktspējas kāpumu ļauj cerēt uz turpmāku mājokļu tirgus aktivitātes pieaugumu. 

* Mājokļu pieejamības indekss mēra, cik lielu dzīvokli (m2) var atļauties iegādāties mājsaimniecība, kuras ienākumi atbilst 1,5 vidējai neto mēneša algai, ar hipotekārā kredīta palīdzību, novirzot hipotekārā kredīta apkalpošanai ne vairāk kā 30% no ģimenes ienākumiem.