Britu "oskaros" triumfē amerikāņi

Visvairāk nomināciju – 14 – saņēmusī Pola Tomasa Andersona drāma "Cīņa pēc cīņas" Britu Kinoakadēmijas balvu pasniegšanas ceremonijā triumfēja sešās kategorijās, tostarp kā labākā filma un par režiju.

No Deivida Tenanta rokām pārņēmis vakara vadītāja lomu, pagājušajā svētdienā Alans Kamings izklaidēja Britu Kinoakadēmijas biedrus un viesus, kuri uz Karalisko festivālu halli bija devušies ar vienu nolūku – uzzināt, kura rokās šogad nonāks viens no pasaules kino prestižākajiem apbalvojumiem BAFTA, kas ir nozīmīgākais kino nozares notikums Lielbritānijā. Organizācija, ko 1947. gadā iedibināja britu grandi, kuru vidū bija Lorenss Olivjē, Aleksandrs Korda, Deivids Līns un Čārlzs Loutons, gan godina labāko, kas tapis iepriekšējā gada laikā, gan pasniedz balvu par mūža ieguldījumu, gan izsaka prognozes, kuram no jaunajiem aktieriem varētu būt potenciāls kļūt par zvaigzni. Šogad "EE Rising Star Award" jeb Britu Kinoakadēmijas uzlecošās zvaigznes balvu saņēma Roberts Aramaijo, kuru atzina arī par labāko aktieri (filma "Es lamājos" skatāma arī Latvijas kinoteātros), turklāt šajā kategorijā viņš bija vienīgais brits un konkurēja ar pieciem amerikāņu aktieriem.

Pēc statistikas šī gada nomināciju līdere bija Pola Tomasa Andersona drāma "Cīņa pēc cīņas" – tai bija 14 nominācijas –, un kā nākamā ar 13 nominācijām sekoja Raiena Kūglera zombijfilma "Grēcinieki". Hlojas Žao vēsturiskajai drāmai "Hamnets" un Džoša Safdija komēdijai "Mārtijs Lieliskais" – 11. Taču Britu Kinoakadēmijas biedri lēma citādi, un balvu rekordiste ir "Cīņa pēc cīņas" (sešas balvas), un pa trīs statuetēm saņēma Giljermo del Toro "Frankenšteins" un "Grēcinieki", tādējādi ierakstot jaunu rekordu Britu Kinoakadēmijas vēsturē kā pirmā melnādaina režisora filma, kas saņēmusi tik daudz balvu (oriģinālscenārijs, otrā plāna aktrise un oriģinālmūzika), un to savā pateicības runā uzsvēra arī Raiens Kūglers.

Vienu no ceremonijas sirsnīgākajiem brīžiem sagādāja Pols Tomass Andersons, kad saņēma balvu kā gada labākais režisors un nodēvēja sevi par "skaistāko meiteni šajā telpā". Emocionāli piepildītu runu teica par labāko aktieri atzītais Roberts Aramaijo, kurš pēc patiesiem notikumiem veidotajā drāmā "Es lamājos" nospēlējis Džonu Deividsonu, kurš pusaudžu vecumā kļuva par Tureta slimības upuri, un ar savu sniegumu pārspēja Leonardo di Kaprio ("Cīņa pēc cīņas") un Timotē Šalamē ("Mārtijs Lieliskais"), kuru vārdi tika pieminēti kā pārliecinošākie šajā kategorijā.

Par labāko aktrisi atzina Džesiju Bakliju, kura drāmā "Hamnets" nospēlēja Viljama Šekspīra sievu Agnesi. Labāko otrā plāna aktieru gods Britu Kinoakadēmijas biedru vērtējumā pienākas Šonam Pennam par tēlojumu drāmā "Cīņa pēc cīņas" un dažādu zālīšu zinātājai Annijai jeb Vunmi Mosaku no "Grēciniekiem". Raiena Kūglera "Grēcinieku" scenārijs tika atzīts par labāko, savukārt par labāko adaptēto scenāriju apbalvoja Andersona "Cīņu pēc cīņas" – tas veidots pēc Tomasa Pinšona 1990. gadā izdotā postmodernā romāna "Vineland" motīviem un ir jau otrais šī autora darbs, ko režisors ekranizējis.

Kadrs no Joahima Trīra filmas "Sentimentālā vērtība".

Foto: Publicitātes

Par labākās pilnmetrāžas animācijas godu šogad sacentās trīs filmas, un statueti ieguva krāsainā "Zootropole 2", savukārt labākās dokumentālās filmas lauri tikuši filmai "Neviena kungs pret Putinu", kas kinofestivāla "Artdocfest/Riga" programmas ietvaros vienā vienīgā seansā, kas notiks 1. martā, būs skatāms kinoteātrī "Splendid Palace"; filma nominēta arī "Oskaram". Kā jau bija gaidāms, par labāko filmu, kuras ekrāna valoda nav angļu, apbalvoja Joahima Trīra "Sentimentālo vērtību", kuras ceļš kopš Kannu kinofestivāla sarkanā paklāja izvērsies panākumiem bagāts. Tā ir pirmā norvēģu filma, ko BAFTA godalgojusi šajā kategorijā.

Labākais britu filmas gods piešķirts Hlojas Žao "Hamnetam". Šajā kategorijā bija 10 filmas, un puse no tām bija/ir skatāma Latvijā: "Hamnets", "Es lamājos" un Linnas Remzijas drāma "Mirsti, mana mīla" ar Dženiferu Lorensu un Robertu Patinsonu, ko demonstrēja Rīgas Starptautiskajā kinofestivālā, kā arī Denija Boila šausmu trilleris "28 gadus vēlāk" un romantiskā komēdija "Bridžita Džounsa: Kā traka pēc viņa", kas ir jau ceturtā filma par draiskās Bridžitas piedzīvojumiem. Kategorijā "Labākā britu scenārista, režisora vai producenta debija" balvu saņēma Akinola Deiviss jaunākais par filmu "Mana tēva ēna", kuras notikumi savijušies ap 1993. gada Nigērijas vēlēšanām un ko arī pavada Kannu kinofestivāla spozme.