Neredzamie teksti. Rakstniekam ir svarīga profesionāļu atzinība

Kad literātiem jautā, vai viņiem ir svarīgs sava darba novērtējums, publiski visbiežāk izskan atbilde, ka lielākā balva ir lasītāju mīlestība – ja grāmata bibliotēkā ir nobružāta līdz nepazīšanai, tātad to lasa.

Sacīju "izskan publiski", jo personiskās sarunās var dzirdēt arī skaļi nepateikto: ne mazāk svarīga rakstniekam ir profesionāļu atzinība – recenziju esamība, kas nozīmē, ka darbs ir pamanīts, mediju uzmanība un visbeidzot – vismaz nominācijas literāros konkursos. Autoru pašvērtējums mēdz būt nepamatoti augsts, bet biežāk tomēr tas ir introverti atturīgs.

Guna Roze, rakstniece, publiciste.

Foto: No personiskā arhīva

Šis ir pirmais gads, kad valsts nozīmīgākā literāro darbu konkursa LALIGABA sietam sabiedrība var sekot no A līdz Z. Līdz šim uzzinājām tikai nominantus, bet šogad bija publiskots arī balvai izvirzīto grāmatu saraksts, tātad izdevēju sākotnējā izvēle. Iepazīstoties ar šo sarakstu, atklājās, kādi priekšstati par balvas vērtu literāru darbu dominē izdevēju izpratnē un kas šajos priekšstatos neiederas. Piebildīšu, ka jau vairākus gadus neesmu publicējusi jaunus oriģinālliteratūras darbus, tātad – nekā personīga.

Neizpratni, pat sašutumu radīja fakts, ka izvirzīto grāmatu sarakstā neatradu prozas darbu, par kuru biju pilnīgi pārliecināta – pat ja tas neiegūs Gada balvu, tad nomināciju noteikti. Romāns, ko nenosaukšu, ir rets gadījums, kad autors prasmīgi apvienojis aizraujošu sižetu ar neapstrīdamām mākslinieciskām vērtībām. Un tomēr šis darbs balvai nebija pat izvirzīts, tātad tā ir bijusi izdevēja izvēle. Vienlaikus sarakstā ir grāmatas, kuru autoriem literārās meistarības gaužām pietrūkst (par laimi, šo darbu nav nu jau publicētajā nominantu sarakstā). Šādi spriedumi, protams, vienmēr ir subjektīvi, tomēr literatūrā pastāv kritēriji, kas sniedzas pāri personiskai gaumei.

Sašutums mudināja "atrakt to suni". Sarunās ar nozares cilvēkiem iezīmējās aina, kas daudziem sen vairs nav noslēpums: 

izdevniecības jau iepriekš zina, kuras grāmatas nav pat vērts izvirzīt, pat ja tās ir labas.

Visbiežāk kā sistēmiski atstumta vēl pirms vērtēšanas sākuma tika minēta žanru literatūra. "Žanru romāniem nav izredžu, pat ļoti labi uzrakstītiem," neslēpa kāda redaktore. "Jebkas, kas klasificējas kā žanrs, žūrijas acīs ir "zemie plaukti". Ne tāpēc, ka šīs grāmatas būtu literāri vājākas, bet tāpēc, ka tās neiederas priekšstatā par to, kādai jābūt balvu literatūrai. Tā ir sistēma. Ir elite, un ir pārējie."

Redaktores pieredze lika atcerēties pirms gada notikušu diskusiju "Rakstnieks – lasītājs – kritiķis", kurā piedalījos kā sarunas vadītāja. Centāmies atšifrēt, kāpēc grāmatas, ko aizrautīgi lasa lasītāji, visbiežāk nav tās, ko augstu vērtē kritiķi. Jautāju bibliotekārei, vai LALIGABA laureātu darbi pēc balvas saņemšanas tiek lasīti vairāk? Atbilde bija īsa: nē. Balvas neveido popularitāti un nemaina lasīšanas paradumus. Bet, ja literārās balvas nespēj kļūt par tiltu starp profesionālu atzinību un lasītāju, par lasītāja gaumes un bibliotēku piedāvājuma veidotāju, tad kam tās kalpo? Ja žanrs automātiski tiek uztverts kā šķērslis nopietnai attieksmei, tātad balvas nevis vērtē tekstus, bet reproducē priekšstatus par to, kādai literatūrai "pienākas" būt redzamai.

Piekrītu, ka žanru literatūrā ir daudz sēnalu, taču ir arī pērles – valodiski spoži, dramaturģiski sarežģīti un tematiski drosmīgi darbi. Par spīti šīm kvalitātēm, situācija ir netaisnīga: ja nevienam nezināms autors Džordžs Orvels savu "1984" būtu uzrakstījis šeit un tagad, tam, visticamāk, nespīdētu nokļūt pat izvirzīto sarakstā, jo klasificējams kā fantāzijas žanrs. Tāpat nespīdētu Stīga Lārsona krimiķiem un Šarlotes Brontē "Džeinai Eirai", jo dāmu romāns taču! Tātad… visi dzīvnieki ir vienlīdzīgi, bet daži ir vienlīdzīgāki par citiem (Dž. Orvels "Dzīvnieku ferma"). Tomēr nereti tieši žanrs ļauj uzrunāt plašāku sabiedrību, vēstīt par svarīgo tiešāk un lasītājam saprotamāk. Taču, ja šie teksti paliek ignorēti kā neesoši, saruna par literatūras daudzveidību objektīvu tās novērtējumu beidzas vēl nesākusies.