12,5 reizes paaugstinās nodevu tūrisma operatoriem

Grozījumi noteikumos par tūrisma pakalpojumu sniegšanu paredz paaugstināt ikgadējo valsts nodevu tūrisma operatoriem 12,5 reizes, taču samazināt atskaišu daudzumu.

Ministru kabinets apstiprinājis Ekonomikas ministrijas izstrādātos grozījumus MK noteikumos Nr. 380 "Par kompleksa un saistīta tūrisma pakalpojuma sagatavošanas un sniegšanas kārtību un kompleksu un saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzēju un ceļotāju tiesībām un pienākumiem". Šie grozījumi paredz precizēt speciālās atļaujas jeb licences izsniegšanas un reģistrēšanas kārtību, paaugstināt ikgadējo valsts nodevu tūrisma operatoriem no četrdesmit līdz pieciem simtiem eiro gadā un atcelt tūrisma aģentiem pienākumu iesniegt ceturkšņa atskaites.

"Grozījumu mērķis ir rast optimālu līdzsvaru tūrisma nozarē, lai efektīvi pasargātu ceļotājus un atvieglotu ikdienas darbu uzņēmējiem un viņi varētu maksimāli koncentrēties uz pakalpojumu kvalitāti. Savukārt precizējumi licencēšanas kārtībā un stingrāka uzraudzība nodrošinās, ka Latvijas tūrisma tirgū darbosies tikai uzticami un atbildīgi spēlētāji," komentējot pieņemtos grozījumus, uzsver ekonomikas ministrs Viktors Valainis. Jāatzīmē, ka šie grozījumi tapuši, pateicoties pašas tūrisma nozares aicinājumam rūpīgāk regulēt tirgu. "Šos grozījumus esam gaidījuši jau labu laiku, un prieks, ka, precizējot punktu par licences izsniegšanu, tūrisma pakalpojuma sniedzējam ir uzdots norādīt vismaz vienu pārdošanas vietu – fizisku vai tiešsaistē –, kur pieejama normatīvajos aktos noteiktā informācija. Tas nepieciešams, lai samazinātu iespēju, ka kompleksie ceļojumi tiek pārdoti tikai slēgtās grupās sociālajos tīklos," norāda Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas prezidents Ēriks Lingebērziņš. Vienlaikus viņš ir mazliet vīlies par tūrisma aģentiem noteikto ikgadējo nodevu četrdesmit eiro gadā, jo uzskata, ka tā ir pārāk niecīga un neveicina papildu atbildību par pārdotajiem ceļojumiem. "Mūsu priekšlikums bija straujāk celt nodevu arī tūrisma aģentiem, jo lielāki riski ir tieši viņiem. Nav normāli, ka ikviens var kļūt par tūrisma aģentu, ja vien izdodas tikt pie līguma ar kādu tūroperatoru. Latvijā tūrisma aģentu ir vairāki simti, kaut īstu tirgus dalībnieku ir krietni mazāk."

Minētie MK grozījumi paredz, ka turpmāk tūrisma pakalpojumu sniegšanas licenci varēs iegūt arī tie uzņēmumi, kuriem iepriekš bijis maksātnespējas process, taču tajā nav konstatēta ļaunprātīga uzņēmēja rīcība. Taču Latvijas sabiedrība vēlētos būt pārliecināta, ka tūrisma pakalpojumu tirgū šādi nevarēs atgriezties tādi uzņēmumi kā bēdīgi slavenais SIA "Fisom", kas kļuva slavens ar bērnu un jauniešu grupas aizvešanu uz nometni Francijā un šīs nometnes pārtraukšanu likviditātes problēmu dēļ, kā rezultātā bija jāorganizē šīs jauniešu grupas repatriācija uz Latviju 2024. gada septembrī. Labi vismaz tas, ka licence tiks atteikta personām, kurām piemērotas nacionālās vai starptautiskās sankcijas, kā arī gadījumos, ja patiesais labuma guvējs vai pats pakalpojumu sniedzējs atbilst Krievijai vai Baltkrievijai piederīgas personas statusam.

Noteikumu grozījumi paredz arī ceturkšņa atskaišu atcelšanu tūrisma aģentiem, par ko priecīgas ir mazās tūrisma aģentūras Latvijas mazpilsētās un novados. 

Turpmāk gan tūrisma operatoriem un saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzējiem reizi ceturksnī tomēr būs jāiesniedz informācija par no ceļotājiem saņemtajiem avansa maksājumiem, bet reizi gadā – dati par apkalpoto ceļotāju skaitu un apgrozījumu. "Ceturkšņa atskaišu atcelšana man būtiski atvieglos darbu un ietaupīs laiku darbam ar klientiem, taču no Ekonomikas ministrijas izplatītā paziņojuma netop īsti skaidrs, kā īstenosies pārejas periods paaugstinātas nodevas ieviešanā un kam to piemēros. Manuprāt, maksai par licenci būtu jābūt samērojamai ar darbinieku skaitu. Piemēram, savā tūrisma aģentūrā esmu vienīgais darbinieks, taču daudzās citās aģentūrās strādā vairāki desmiti tūrisma speciālistu, un tā ir liela atšķirība," spriež tūrisma aģentūras "Apkārt pasaulei" vadītāja Inese Grava, kura darbojas Alūksnē.

Grozījumos precizēti arī nosacījumi par rīcību licences darbības apturēšanas gadījumā, lai mazinātu atkārtotas repatriācijas risku un nodrošinātu pilnvērtīgu ceļotāju tiesību aizsardzību. "Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, izvērtējot ekonomiski pamatotāko risinājumu, būs tiesīgs lemt par ceļotāju repatriāciju vai tūrisma pakalpojuma turpināšanu pakalpojumu sniedzēja likviditātes problēmu gadījumā. Ja repatriācijai vai turpmākai pakalpojuma nodrošināšanai tiks izmantoti valsts budžeta līdzekļi, pakalpojumu sniedzējam būs pienākums tos pilnībā vai daļēji atmaksāt," skaidro Ekonomikas ministrija. Šādas izmaiņas dos papildu drošības garantijas ceļotājiem, ka viņi uz nenoteiktu laiku neiestrēgs ārvalstīs, ja tūrisma pakalpojuma sniedzēja jebkuras vainas dēļ ceļojumu nāksies priekšlaikus pārtraukt.