4.2 °C
Lauksaimnieki ar savu praktisko pieredzi iebilst nozares ministrijas ilgtspējīgas augsnes apstrādes konceptam, kas cita starpā par videi draudzīgu un ilgtspējīgu uzskata bezaršanas tehnoloģijas lietojumu.
Zemkopības ministrijas skatījumā, ilgtspējīga saimniekošana nozīmē spēju ilgtermiņā ražot kvalitatīvu pārtiku, vienlaikus saglabājot augsnes auglību, bioloģisko daudzveidību un citus dabas resursus. Tas ietver videi draudzīgas augsnes apstrādes tehnoloģijas, sabalansētu mēslošanas un augu aizsardzības praksi, kā arī efektīvu resursu izmantošanu saimniecībās.
Ar videi draudzīgu augsnes apsaimniekošanu nozares ministrijā saprot arī bezaršanas tehnoloģiju lietojumu, kurām ceturtajā ekoshēmā indikatīvi paredzēts kopumā vairāk nekā sešu miljonu eiro atbalsts, maksājot 15 EUR/ha lielu atbalsta maksājumu. Saimnieki Vidzemē un Latgalē gan uzsver – bezaršanas tehnoloģiju par ilgtspējīgu un dabai draudzīgu īsti tomēr nevar uzskatīt.
Nav vienas receptes
Zinta Jansone, Vidzemes un Latgales lielākā kooperatīva VAKS komercdirektore, agronome ar vairāk nekā 30 gadu stāžu, teic, ka ilgtspējīgai augsnes apstrādei nav vienas receptes: "Nedrīkstam teikt, ka labāka ir tradicionālā augsnes apstrāde aršana vai bezaršana. Augsnes ilgtspējīga apstrādes tehnoloģija, pirmkārt, ir zināšanas par augsnē notiekošajiem procesiem. Otrkārt, tā ir izpratne par savos laukos esošās augsnes īpašībām, kas katrā saimniecībā, arī kaimiņa saimniecībā ir atšķirīgas. Katrā saimniecībā ir sava augu maiņa, mēslošanas plāns, atšķiras darbu veikšanas laiki, darbinieku faktors, paša īpašnieka zināšanas.
Ļoti svarīgi, vai augsnei veiktas agroķīmiskās analīzes, vai saimnieks seko līdzi barības elementu bilancei tajā."
Vislabāk, ja saimnieks darbojas ar tehnoloģiju, kuru izprot un prot arī lietot, atgādina Z. Jansone. Turklāt, pēc viņas sacītā, nav atšķirību artajos un neartajos laukos, bet ražību parāda augsnes kvalitāte. Mērķis ir saglabāt augsnes auglību un ar to sasniegt vēlamo ražību. Vissvarīgāk – lauksaimniecībai jānodrošina pastāvīgi un izaugsmei pietiekami ienākumi. "Ar bezaršanas tehnoloģiju iegūst laiku, tomēr vairāk un gudrāk jālieto pesticīdi. Parasti bezaršanā vairāk jālieto fungicīdi, kas izmaksu ziņā ne vienmēr attaisnojas. Atsevišķos izņēmuma gadījumos būs arī izmaksu samazinājums, tomēr pēdējos gados saimniecībās, kas izmanto bezaršanu, augu aizsardzības līdzekļu lietojums palielinās, nevis otrādi. Tātad, iespējams, iegūst laiku, tomēr līdzekļi jātērē vairāk," teic VAKS agronome.
Viņa uzsver: visa, arī izvēlētās augsnes apstrādes balsts ir – auglīga augsne. Ja bezstruktūras augsni apstrādās ar mūsdienu tehnoloģiju, nekas neizdosies, un bezaršana būs bezjēdzīga. Augsnes struktūru veido trīs svarīgākās sastāvdaļas: minerālā daļa, arī organiskā daļa ar līdz 5% lielu īpatsvaru, kā arī gaiss un ūdens, katra ar 25% īpatsvaru. "Ja iepriekš nosauktās sastāvdaļas nav līdzsvarā, augsnes struktūra ir nepareiza. Šajā gadījumā lietojot, piemēram, minimālo sēju, augsnes minimālo apstrādi, zemē nenonāk pietiekami daudz gaisa, un tiek izjaukts ūdens režīms. Augam ir grūti augt. Ar aršanu vismaz mazliet ielaiž gaisu un īslaicīgi uzlabo augsnes struktūru. Nevar diži veiksmīgi minimalizēt augsnes apstrādi pie ļoti slikta augsnes agrofona! Minimālā augsnes apstrādes tehnoloģija ir laba augsnes apstrādes gatavošanas tehnoloģija, ja vien ir izpētīta no A līdz Z un ir zināmas tās stiprās un vājās puses. Tad viss būs. Uz lauka ir jāpārvalda nezāļu un slimību plūsma, un to var darīt tad, ja ir atkosta tehnoloģija," teic VAKS agronome.
Sākuma posmā, kamēr augsnes virskārtā sasaista organisko vielu un kamēr neitralizē nezāles, esot grūtāk ar ražām. Z. Jansone uzsver – liels izaicinājums ir cīņa ar viendīgļlapju nezālēm. Maura skarenes, rudzusmilgas, vējauzas, airenes un vēl citas nezāles visas vienā reizē nevar nosmidzināt. Tās ir papildu izmaksas. "Ar lielu izpratni par procesiem bezaršanas tehnoloģija izmantojama arī bioloģiskajās saimniecībās," piebilst Z. Jansone.
LPKS VAKS savās platībās Latgalē pavisam 1600 hektāru apstrādē nu jau piekto gadu darbojas ar kombinēto metodi. Ik pēc trim gadiem cenšas laukus art. Ja nears, nezāļu un augu slimību spiediens noteikti maksāšot daudz dārgāk. Pēc rapša, zirņiem un pupām, tāpat kā gandrīz visi saimnieki, zemi near, sēj kviešus ar augsnes minimālās apstrādes tehnoloģiju. "Aršana būtu ekonomiski neizdevīga. To veic, ja pēc vienas labības sēj nākamo. Ja šādās reizēs near, tad tomēr jārēķinās ar sārņaugu klātbūtni, kas sēklaudzētājiem, darbojoties ar minimalizēto apstrādi, ir ļoti liels izaicinājums," skaidro Z. Jansone.
