Frenks Ūmens par vēja enerģētiku: Tirgus izfiltrēs labākos projektus

"Ignitis Renewables" ģenerāldirektors Frenks Ūmens skaidro "Latvijas Biznesam" Lietuvas, Latvijas un Nīderlandes pieredzi vēja enerģētikas attīstībā. 

Nesen, veidojot rakstu par klimata skepticisma ietekmi uz atjaunojamās enerģijas projektiem, es uzzināju no šīs jomas ekspertiem, ka Latvijas un Igaunijas kopīgais jūras vēja parks "Elwind" netiks uzbūvēts sākotnēji paredzētajos termiņos līdz 2030. gadam, un ar skepticismu tam nav nekāda sakara – ierobežo garais ietekmes uz vidi izvērtējuma termiņš, šādi saražotās elektroenerģijas dārdzība un citi faktori. Arī Lietuva cenšas uzbūvēt jūras vēja parku. Kā ar to veicas?

F. Ūmens: Atkrastes vēja parku vērtība atjaunojamo energoresursu enerģētikas sistēmā atšķiras no sauszemes vēja parkiem. Atšķirība slēpjas tajā, ka dienu un stundu skaits mēnesī, kurās vējš pūš jūrā, ir krietni lielāks nekā dienu un stundu skaits, kurās vējš pūš sauszemē. Tātad, izsakoties tehniskā valodā, atkrastes jūras parku slodzes koeficients ir krietni augstāks nekā sauszemes parkiem, tie spējīgi darboties ilgāk un efektīvāk nekā sauszemes parki. Tātad jūras vēja parki turpina ražot elektroenerģiju tad, kad sauszemes parki to vairs nespēj.

Atbildot uz jautājumu, kā šajā jomā klājas Lietuvai, – iepriekšējie divi izsoles mēģinājumi, kuros centās izsolīt atkrastes vēja parka celtniecības un ekspluatācijas tiesības, beigušies ar neveiksmi. Tā darbojas tirgus mehānismi – ja tirgus neuzskata, ka konkrētās izsoles piedāvātā kombinācija izmaksu, ieņēmumu, risku un valsts atbalsta mehānismu ziņā ir pietiekami laba, tad piedāvājumu nav. Taču gribētu vērst uzmanību uz to, ka nesen līdzīgs konkurss Polijā noslēdzās veiksmīgi – nevis tāpēc, ka solīja augstākas elektroenerģijas iepirkuma cenas, bet gan ilgāka piedāvātā valsts atbalsta un elektroenerģijas cenu indeksācijas dēļ. Tā kā runa ir par būvniecību ļoti līdzīgos vides apstākļos – tā pati jūra, tāds pats vēja stiprums un jūras dibens –, uzskatu, ka, nedaudz modificējot valsts atbalsta noteikumus to pagarināšanas virzienā, nākamā izsole Lietuvai var beigties sekmīgi un nepieciešamie investori atradīsies.

Jums ir darba pieredze Centrāleiropā un Rietumeiropā. Cik lielā mērā problēmas ar atkrastes vēja parku būvniecību skārušas šos reģionus?