12.3 °C
"Latvijas Avīzes" vakardienas numurā publikācijā "Ceļš līdz zemas īres dzīvokļu mājām" kopā ar reģionu laikrakstiem analizējām, kāda Latvijas pilsētās ir situācija ar īres mājokļiem un kā sokas ar zemas īres maksas mājokļu būvniecības atbalsta programmu. Vairākas Latvijas pašvaldības arī gatavojas piedalīties privātās publiskās partnerības programmā "Īres mājokļi Latvijas speciālistiem".
Privātā partnerība?
Privātās partnerības programmā šobrīd esot daudz neskaidrību, taču, piemēram, Aizkraukles pašvaldības pārstāvji turpina diskusiju.
"Vienā no programmām paredzēts, ka pašvaldība pārdod zemi, uz kuras īres dzīvokļu ēku uzbūvē privātais uzņēmējs. Otrā variantā ēku būvē privātuzņēmējs, bet zeme paliek pašvaldības īpašumā un pēc 25 gadiem arī ēka kļūst par pašvaldības īpašumu," skaidro Aizkraukles pilsētas un pagasta pārvaldnieks Aigars Zīmelis, kurš ir arī Aizkraukles novada Dzīvokļu komisijas priekšsēdētājs. Jaunās daudzdzīvokļu mājas dzīvokļu īres maksa nebūtu zema – tā līdzinātos jaunajiem projektiem Rīgā. "Pieprasījums noteikti būs. Ir cilvēki, kuri vēlas dzīvot jaunā ēkā, kur viss ir mūsdienīgs un estētisks. Tas varētu piesaistīt novadam arī jaunus speciālistus. Mājokļu jautājums ir aktuāls – no rītiem redzams, cik daudz cilvēku no visas apkārtnes brauc strādāt uz Aizkraukli. Daļa no viņiem, iespējams, izvēlētos pārcelties uz dzīvi pilsētā, ja būtu pieejami dzīvokļi, kas atbilst viņu vēlmēm un vajadzībām."
Darbs pie projekta, kurā Aizkrauklē plānots būvēt jaunu daudzdzīvokļu īres namu, notiekot. Aplēses liecina, ka par 60 kvadrātmetru lielu dzīvokli īres maksa mēnesī varētu būt 500–600 eiro. Vajadzība pēc dzīvokļiem ir, taču īres maksa novadniekiem esot neadekvāti augsta.
A. Zīmelis stāsta, ka pašvaldībai piederošais dzīvokļu fonds lielajā Aizkraukles novadā ir apmēram 1000 vienību un to skaits nepārtraukti mainās. Pašvaldībai ir daudz īpašumu ar tā dēvētajiem beztermiņa īres līgumiem – tie bieži ir noslēgti uz ilgiem termiņiem. Padomju laikā izīrētajos dzīvokļos cilvēki joprojām dzīvo. Katru gadu īres maksa pakāpeniski palielinās, un īrnieki arvien biežāk izvēlas izmantot savas tiesības dzīvokli izpirkt. Pašvaldība veic īpašuma vērtējumu, un īrnieks to var iegādāties par noteikto cenu. Daļu dzīvokļu, kas nav labā kārtībā, pašvaldība pārdod izsolēs, jo ne vienmēr ir finansiāli izdevīgi ieguldīt līdzekļus visu īpašumu uzturēšanā.
Aizkraukles novadā neesot garu rindu uz pašvaldības dzīvokļiem – dažās vietās pieprasījuma nav vispār. Aizkrauklē gaidītāju skaits ir ap 10 cilvēkiem. Ilgāk jāpagaida dzīvokļu maiņas gadījumā, jo pašvaldības resursi ir ierobežoti. Piemēram, īrnieks vēlas pārcelties no piektā stāva divistabu dzīvokļa uz līdzīga izmēra dzīvokli otrajā stāvā, taču pašvaldībai šādu īpašumu nav. Tāpat arī seniori bieži vēlas dzīvokli pirmajā stāvā, bet šādi īpašumi pašvaldības fondā ir reti pieejami. "Pašvaldībai piederošos dzīvokļus remontējam un uzturam iespēju robežās, taču neplānojam ieguldīt lielus līdzekļus kosmētiskajos remontos. Pirms izīrēšanas pārbaudām un sakārtojam logus, durvis, santehniku un gāzes pieslēgumu. Kosmētisko remontu neveicam. Nereti cilvēki apskata dzīvokli, vizuālā kārtība neapmierina, un viņi atsakās no īres," piebilst A. Zīmelis.
Aizkraukles novada pašvaldības priekšsēdētāja vietnieks attīstības jautājumos Dainis Vingris piekrīt, ka mājokļu jautājums Aizkraukles novadā ir aktuāls, īpaši jaunajām ģimenēm, kuras vēlas mūsdienīgu un nenovecojušu dzīvesvietu. Viņaprāt, ir svarīgi izvērtēt, kā šo problēmu varētu risināt. D. Vingrim privātās partnerības programma šķiet nerealizējama: "Dzīvokļu īres maksa par kvadrātmetru būtu 12 eiro. Teorētiski 30% no šīs summas varētu segt valsts, tātad īres izmaksas samazinātos līdz aptuveni astoņiem eiro par kvadrātmetru.
Tas savukārt nozīmē, ka divistabu dzīvoklis, piemēram, 50 kvadrātmetru platībā, īrniekam izmaksātu 400 eiro mēnesī. Lielāka dzīvokļa īre varētu sasniegt 700 vai pat 800 eiro – tas ir bez komunālajiem maksājumiem.
Ziemā pašvaldība veica aptauju, lai noskaidrotu, cik cilvēku būtu ieinteresēti un gatavi šādus dzīvokļus īrēt, – tādu nebija. Cits būtisks aspekts ir tas, ka Aizkraukles novada iedzīvotāji domā citādi – viņi vēlas maksāt nevis tikai īri, bet izmantot arī izpirkuma tiesības. Ar šādu īres maksu cilvēks varētu ņemt kredītu un desmit gadu laikā izpirkt īpašumu."
Smiltene izmantos visas iespējas
Smiltene ekonomiski attīstās. Mājokļu pieprasījums pārsniedz piedāvājumu. To apzinās arī Smiltenes novada pašvaldības dome, kuras vadības izvirzītajos rīcības mērķos un prioritātēs turpmākajiem četriem gadiem mājokļu pieejamība ir absolūta prioritāte. To sarunā ar laikrakstu "Ziemeļlatvija" uzsvēris Smiltenes novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Ervins Labanovskis.
