Sarežģītā Latvija. Ceļš līdz zemas īres dzīvokļu mājām

Par to, ka dzīvokļu fonds Latvijā ir novecojis, trauksme celta jau gadiem. Speciālisti sen jau brīdināja, ka problēmas samilzīs un ka valstij noteikti jāiesaistās, nedrīkst visu atstāt privātās iniciatīvas rokās.

Arī tagad šī problēma bieži parādās mediju un sabiedrības dienaskārtībā – gan par padomju laikos celto daudzdzīvokļu namu nožēlojamo stāvokli, gan par nepietiekamo īres mitekļu pieejamību, gan citiem jautājumiem. "Latvijas Avīze" kopā ar reģionu laikrakstiem analizēja, kāda Latvijas pilsētās ir situācija ar īres mājokļiem un kā sokas ar valsts atbalsta programmu.

Ekonomikas ministrijas Mājokļu politikas departamenta direktors Mārtiņš Auders intervijā "Latvijas Avīzei" apstiprina: tēze, ka dzīvojamais fonds noveco, neesot jauna. Visur Eiropā tas novecojot. Latvijas atšķirība no Rietumeiropas ir tā, ka pagājušā gadsimta 90. gados un vēl dažus gadus pēc gadsimtu mijas nekas daudz nav ticis būvēts, bet visādi citādi dzīvojamais fonds esot salīdzināms.

"Latvijā no 2003. gada sāka aktivizēties privātais sektors, arī reģionos, pašvaldības no valsts saņēma atbalstu sociālo mājokļu atjaunošanai. Līdz ar ekonomisko krīzi 2008. gadā aktivitātes gan privātajā, gan valsts sektorā apsīka. Tikai ap 2015. gadu atjaunojās politiskas diskusijas, ka valstij nepieciešams atbalstīt mājokļu būvniecību. Vispirms atjaunoja Mājokļu garantiju programmu: valsts privātpersonām mājokļu iegādei garantēja pirmo iemaksu bankām. Šo programmu attiecināja arī uz reģioniem, taču tā tos īsti nesasniedza. Tādēļ šogad valsts akciju sabiedrība "Attīstības finanšu institūcija "Altum"" sāk hipotekāro kreditēšanu reģionos privātpersonām dzīvokļu iegādei un privātmāju būvniecībai. 2018.–2019. gadā saprata, ka jāattīsta arī īres tirgus. Ir valstis, piemēram, Vācija, kur noteikti īres griesti. Latvijā tas nestrādātu. 

Tāpēc mēs izvēlējāmies liberālu ceļu privātajiem investoriem nenoteikt nekādus griestus dzīvokļu izīrēšanai, bet paralēli attīstīt subsidēto īres tirgu, radot tam atbalsta programmu, kas paredz atbalstīt pašvaldības daudzdzīvokļu zemas īres namu būvniecībā. 

Šī programma paredz ierobežot īres maksu par labas kvalitātes mājokli. Uz Rīgu un Pierīgu šī programma neattiecas, jo tur tirgus nepilnību nav," stāsta M. Auders.

Vienlaikus, saprotot, ka pašvaldībām nav viegli ar resursiem, izveidota programma sociālo dzīvokļu namu būvniecības un atjaunošanas atbalstam. Tādā veidā tiek atbalstītas visas sabiedrības grupas: no mazāk aizsargātiem līdz vidusslānim. Tie, kam naudas pietiekami, protams, pērk, ko grib un piedāvā tirgus.

Valmierā uz dzīvokļiem konkurence

Vienmēr var būt labāk, bet tendences ir pozitīvas, apgalvo M. Auders, kurš uzsver Valmieras pozitīvo piemēru. Šajā pilsētā katrs labi zinot, kas ir īres mājoklis, bet, piemēram, Jelgavā dominējot urbāna leģenda, ka īres dzīvoklis ir sociālais mājoklis un kaimiņi noteikti būs no sabiedrības zemākā slāņa. Valmierā pat cīnās izsolē par tiesībām dzīvot īres namos.

Katrs Latvijas novads un pilsēta ir atšķirīga, tādēļ nebūs vienas formulas, kas der visām apdzīvotām vietām. Kā raksta laikraksts "Staburags" – kamēr Aizkraukles novadā daudzdzīvokļu īres nami ir tikai sarunu temats, Valmiera veiksmīgi realizējusi vairākus projektus. Tāpēc "Staburags" interesējies par Valmieras pieredzi, par kuru stāsta novada pašvaldības Zīmolvedības un sabiedrisko attiecību nodaļas komunikācijas un sabiedrisko attiecību speciāliste Edīte Stērste. Pirmos divus daudzdzīvokļu īres namus ar nelielas kvadratūras dzīvokļiem 100% īstenojusi pašvaldības kapitālsabiedrība SIA "Valmieras namsaimnieks". Tos – ar 150 dzīvokļiem – Valmierā ekspluatācijā nodeva 2018. gadā. 2021. un 2022. gadā straujā būvniecības izmaksu kāpuma dēļ attīstīt nākamos daudzdzīvokļu īres namu projektus Valmierā ar zemu īres maksu vairs nav bijis iespējams. Šādos apstākļos nākamos zemas cenas mājokļus būs iespējams realizēt tikai ar valsts vai Eiropas Savienības finansiālu atbalstu. Tiklīdz tika izstrādāta un izsludināta Ekonomikas ministrijas atbalsta programma zemas īres maksas mājokļu būvniecībai reģionos, SIA "Valmieras namsaimnieks" tajā piedalījās. Valmierā šobrīd būvē divus tādus namus, kuros kopumā būs pieejami 120 dzīvokļi. Jau ir 175 pieteikumi.

Vai īres maksa valmieriešiem šajos namos ir pieņemama? "Īres maksa kopā ar SIA "Valmieras namsaimnieks" pārvaldīšanas maksu, nekustamā īpašuma nodokli, apdrošināšanu un uzkrājumu plānota aptuveni seši eiro par kvadrātmetru. Īres maksa var tikt pārskatīta reizi gadā saskaņā ar gada vidējo valsts inflācijas līmeni. Tāpat īrniekam būs jāiemaksā drošības nauda divu mēnešu īres maksas apmērā, maksa par esošo un nākamo mēnesi, kā arī jāveic maksājumi par komunālajiem pakalpojumiem," stāsta Edīte Stērste.

Bauskā piesakoties kūtri

Tajā pašā laikā, kā raksta laikraksts "Bauskas Dzīve", topošai zemas īres maksas dzīvokļu ēkai Bauskā piekrišana esot maza, tas bremzējot ideju celt vēl, tostarp novadā ārpus Bauskas. Piemēram, līdz 4. jūlijam vienistabas dzīvoklim pieteikušās četras mājsaimniecības, divu istabu dzīvokļiem – piecas; trīs un vairāk istabu – 13 mājsaimniecības, bet kopā ēkā būs 60 dzīvokļu.

"Par nākotnes plāniem – ir gribētāji. Arī tas pats būvnieks vēlētos celt vēl vienu māju, bet līdz konkrētam datumam visi dzīvokļi ir jāizīrē, tikai tad atjaunos kvotu. Ir noskatīts zemesgabals Iecavā, kur varētu tapt jauna māja. Iecavā pieprasījums varētu būt mazliet lielāks nekā Bauskā. Pilnvarojuma līgums arī ir noslēgts, bet nevar iet tālāk, kamēr nav izīrēti jau uzceltie dzīvokļi. Arī olu ražotāja "Balticovo" Iecavā iegādājusies pamestu ēku un plāno būvēt dzīvojamo māju, citādi nevar nodrošināt vajadzīgo darbinieku skaitu, ņemot vērā paplašināšanās apjomu," situāciju skaidro Bauskas novada domes priekšsēdētājs Aivars Mačeks.

Kā liecina portālā "ss.lv" atrodamā informācija, īres dzīvokļu pieprasījums Bauskā nav liels, bet piedāvājums ir vēl mazāks – uz pieciem, kas vēlas īrēt, ir divi piedāvājumi dzīvokļus izīrēt par vidējo maksājumu apmēram 4,5 eiro par kvadrātmetru. Tomēr,

ja ņem vērā, ka jaunā īres ēka būs energoefektīva ar ļoti zemiem maksājumiem par siltumu, pilnīgi iespējams, ka kopējās izmaksas būs līdzīgas.

"Rīgā īres maksa ir 12 eiro par kvadrātmetru, pašvaldību īres mājās tomēr ir divreiz mazāk, bet skaidrs, ka reģionos daudziem arī šo summu grūti samaksāt," komentē Ekonomikas ministrijas pārstāvis M. Auders.

Jēkabpilī vēl taustās

"Reālā rindas daļa pēc primārās palīdzības nav liela. Ja patiesi ir bijusi reāla vajadzība saņemt dzīvokli, parasti kādu trīs mēnešu laikā no piedāvātajiem to arī izvēlas. Tomēr rindā esošie vairāk ir tie, kuri vēlas uzlabot savu situāciju, grib labāku dzīvokli labākā rajonā un pilsētā. Un šādai uzlabojuma procedūrai mēs šobrīd neesam gatavi," laikrakstam "Brīvā Daugava" atzīst Jēkabpils novada pašvaldības nekustamo īpašumu speciālists Ainars Vasilis.

"Jā, segmentā, kur pašvaldības dzīvokli gribētu īrēt vairāk vai mazāk situēta ģimene, mūsu piedāvājums ir ļoti, ļoti ierobežots, jo normālu dzīvokļu tirgus ir nepietiekams. Pašvaldība tagad īstenos privātās partnerības projektu un būvēs mājas ar aptuveni 150 dzīvokļiem. Bet šo dzīvokļu izīrēšanai būs dažādi nosacījumi, un tos nevarēs īrēt tie, kam dzīvoklis faktiski pienākas kā sociālā palīdzība. Un vēl jau mums ir jātiek galā ar tādu lietu kā pārīrēšana, kad tie, kas savulaik dabūja īres dzīvokli, tagad dzīvo ārzemēs, bet mitekli par bargu naudu pārīrē citiem. Viņi pat pamanās piedāvāt pirkt īres tiesības, kam juridiski nav nekāda pamata," saka Jēkabpils novada domes priekšsēdētājs Raivis Ragainis.

Jēkabpils novads un vēl astoņas pašvaldības ir iekļauti VAS "Valsts nekustamie īpašumi" atbalsta programmā, ko īstenos sadarbībā ar Eiropas Investīciju banku. Programmas attīstītājs finansēs projekta īstenošanu, bet pašvaldībai būs jāiesaistās īres maksas segšanā. Mājas plānots uzcelt līdz 2030. gadam, un tie varētu būt 140 dzīvokļi. Aplēsts, ka jaunajos namos īres maksa varētu būt 12 eiro kvadrātmetrā. Bet secināts, ka Jēkabpils novada iedzīvotāju maksātspēja ir 4,2 eiro par kvadrātmetru, tātad starpība – 7,8 eiro – būs jāpiemaksā valstij un pašvaldībai. Dzīvokļi pēc divdesmit pieciem gadiem pilnībā pāries pašvaldības īpašumā. Tad pašvaldībai būs rīcības brīvība ļaut tos izpirkt, pārdot izsolē vai izīrēt.

Vaicāts, kāpēc Jēkabpils pilsētas pašvaldība ne agrāk, ne tagad neiesaistījās mazcenas īres dzīvokļu celtniecībā, jo kvalitatīvu dzīvokļu trūkums bija jūtams arī agrāk, A. Vasilis atbild, ka citur, piemēram, Valmierā, kas aktīvi būvē šādus namus, ir cita ekonomiskā situācija.

"Valmierā ir liels darbaspēka iztrūkums, tādēļ viņiem vajadzēja piedāvāt jebkādu pieejamu variantu ar dzīvokļiem. Viņiem tas derēja, un viņiem tās mājas aizpildījās. Jēkabpilī šādā variantā – ar zemākiem iedzīvotāju ienākumiem un tobrīd vēl esošo dzīvojamo fondu, kas tad bija lieks, – to nekad nevarētu izdarīt. Cilvēki pie mums nebūtu finansiāli spējīgi īrēt šos dzīvokļus," saka A. Vasilis.

Vēl viens variants ir privāta daudzdzīvokļu namu būvniecība. Jēkabpilī tādu piemēru līdz šim nav bijis, bet nu ir pirmā bezdelīga – SIA "Grinig" plāno būvēt piecas piecstāvu mājas.

"Ja šis projekts īstenosies, tad 195 dzīvokļu ienākšanai apritē ir jārada kaut kāda kustība dzīvokļu tirgū un arī īres dzīvokļu piedāvājumā, jo, ja cilvēks nopirks jaunu dzīvokli, tad veco pārdos vai izīrēs. Šobrīd mēs Jēkabpilī vēl esam tikai pašā sākumā pie dzīvokļu tirgus izveides. Mēs vēl īsti nevaram pateikt, ka Jēkabpilī ir dzīvokļu tirgus. Vēl jau jāņem vērā arī tas, ka par tādu cenu – ap 30 000 vai 40 000 eiro, ko šobrīd prasa par labi izremontētu trīsistabu dzīvokli, – jau gandrīz var uzbūvēt nelielu kotedžu," saka A. Vasilis. Jēkabpils novada pašvaldībai ir 107 brīvi dzīvokļi, no kuriem 77 atrodas lauku teritorijā, bet Jēkabpilī lielākā daļa rajonā ar ne to labāko slavu. Rindā esot 218 mājsaimniecības.

Sapnis par mazu mājiņu

Varbūt patiešām: īres dzīvokļu vietā īres mājiņu? Fantastika, pasaka? Kurš normāls latvietis tad negribēs savu mājiņu? Pirms pāris gadiem politiķis Imants Parādnieks bija veicis izpēti par iespēju valstij atbalstīt īres māju būvniecību, un ierēdņi šādu iespēju vērtējuši.

"Diemžēl sanāca ļoti dārgi un tam nebija ekonomiskā pamatojuma. Varbūt kaut kad nākotnē," komentē ministrijas pārstāvis M. Auders.

Tomēr, kā raksta laikraksts "Staburags", arī Aizkraukles novada pašvaldības priekšsēdētāja vietniekam attīstības jautājumos Dainim Vingrim ir ideja nevis attīstīt daudzdzīvokļu māju būvniecību, bet gan atbalstīt moduļu māju celtniecību. "Pašvaldība uz sev piederošas zemes, lai kur tā atrastos – Mazzalvē, Vietalvā, Koknesē vai Aizkraukles pagastā –, sakārto ceļu un ierīko nepieciešamās komunikācijas: kanalizāciju, ūdensvadu, elektrību un visu pārējo, kas ir pašvaldības pārziņā. Šādu zemi ar izbūvētām komunikācijām varētu piedāvāt nomai jaunajiem speciālistiem vai ģimenēm. Nomnieks varētu ņemt kredītu un uz šīs zemes uzstādīt moduļu māju. Ar "Altum" programmas atbalstu māju desmit gadu laikā varētu izpirkt. Ja nākotnē rodas vēlme paplašināt īpašumu, iespējams pievienot papildu moduļus. Tā būtu laba alternatīva padomju laikā izplatītajai daudzdzīvokļu māju būvniecībai, kas mūsdienās izmaksā ļoti dārgi. Piedevām lauku teritorijās sava māja ir aktuālāks variants," ideju, kā vienlaikus varētu risināt mājokļu trūkumu un piesaistīt jaunus iedzīvotājus novadam, skaidro D. Vingris. Perspektīvā iedzīvotāji varētu arī izpirkt pašvaldības zemi, uz kuras atrodas viņu māja.

D. Vingris arī uzsver riskus, kas saistīti ar zemas īres maksas dzīvokļu būvniecību. Ja pašvaldība uzņemas saistības, bet beigās visi dzīvokļi nav izīrēti, tad pašvaldībai nākas segt starpību. To jau varētu uzskatīt par līdzekļu izšķērdēšanu. Šā brīža tendences rāda, ka Aizkraukles novadā par šādām summām īrniekus, visticamāk, neizdosies atrast. 

Aizkraukles novadā jau daudzus gadus netiek būvēti jauni daudzdzīvokļu nami. Ir bijušas vairākas ieceres realizēt zemas īres namu projektus, taču neviena no tām nav īstenota līdz galam. 

Arī nākotnes perspektīvas šajā kontekstā nerādās pārāk optimistiskas – provizoriskās izmaksas novada iedzīvotājiem ir pārāk augstas.

Uzslavē Valmieru

Normunds Grinbergs, Latvijas Būvnieku asociācijas prezidents.

Foto: Timurs Subhankulovs / Latvijas Mediji

Normunds Grinbergs, Latvijas Būvnieku asociācijas prezidents: "Kā pozitīvu piemēru vēlos uzteikt Valmieras novada pašvaldību, kas pierādījusi jēgu zemas īres maksas dzīvokļu mājām. Kad pašvaldība sāka strādāt pie šīs jomas, daudzi kritizēja, ka pašvaldībai nav ar to jānodarbojas, ka tā ir iejaukšanās komercijā un brīvā tirgus kropļošana. Valmierieši pierādīja, ka, saprātīgi lemjot, izdodas. Un tās nedaudzās mājas jau arī nav nekāda tirgus kropļošana."

Cer uz privātās publiskās partnerības programmu

Liepājas pašvaldība nolēmusi "Altum" atbalstītajā projektā ar savām kapitālsabiedrībām nepiedalīties, bet to motivējusi darīt komersantiem, kas esot pieteikušies un gaida vērtējumu. Tāpat Liepāja cer piedalīties privātās publiskās partnerības programmā "Īres mājokļi Latvijas speciālistiem".

Liepājas domes priekšsēdētājs, Pašvaldību savienības reģionālās attīstības un sadarbības komitejas priekšsēdētājs Gunārs Ansiņš: "Vēl komersanti plāno celt divas daudzdzīvokļu mājas. Bet ar to vien nepietiek: Liepājā tāpat kā daudzās citās pilsētās dzīvojamais fonds ir nolietojies, bet jaunā paaudze vēlās dzīvot modernos mājokļos."

G. Ansiņš arī stāsta, ka tieši šajās dienās Liepājas un vēl vairākas pašvaldības diskutējot ar Finanšu ministriju par privātās publiskās partnerības programmu "Īres mājokļi Latvijas speciālistiem" sadarbībā ar VAS "Valsts nekustamie īpašumi". "Mēs pretendējam uz 192 dzīvokļiem, kuri varētu būt gatavi 2029. gadā. Diskusijas ir par to, ka par īri speciālistiem maksājot mazāk par pusi no algas, cik no pārējās daļu segtu valsts un pašvaldība. Patlaban ir ideja, ka no šī "pārējā" valsts daļa būtu 30%, pašvaldības – 70%. Es personīgi domāju, ka vajadzētu 50% – 50%. Šī publiskās partnerības programma papildina "Altum" programmu, kurai daudzi speciālisti nekvalificējas lielāka atalgojuma dēļ, nekā paredz "Altum"," skaidro Liepājas domes priekšsēdētājs

Pašvaldības no valsts sagaida lielāku skaidrību par finansēm vairākus gadus uz priekšu, lai varētu labāk plānot savu finanšu plūsmu. 

Tā jau neparedzēti gadījumi, piemēram, karš Ukrainā, ienes savas korekcijas, bet ir lietas, ko var saplānot."

Privātās publiskās partnerības programma "Īres mājokļi Latvijas speciālistiem" realizācija notiek sadarbībā ar Eiropas Investīciju banku un piesaistītajiem starptautiskajiem ekspertiem. Patlaban programmā izvēlētas deviņas pašvaldības: Cēsīs (pieteikto dzīvokļu skaits - 100), Daugavpilī (120), Jēkabpilī (140), Liepājā (200), Rīgā (173), Tukumā (150), Valmierā (150), Ķekavā (48) un Gulbenē (48). Kopē tiek lēsts, ka varētu izbūvēt 1129 pieejamas cenas īres mājokļus. Programma ļaušot nodrošināt modernus, energoefektīvus un cenu ziņā pieejamus dzīvokļus jaunajiem speciālistiem un viņu ģimenēm Latvijas valstij un pašvaldībām būtiskās nozarēs (skolotāji, ugunsdzēsēji, policisti, militārpersonas, valsts, pašvaldību darbinieki u.c.). Pašvaldībām būs jānodrošina īres dzīvokļu līdzfinansēšana kopā ar valsti, ņemot vērā iedzīvotāju maksātspēju un tirgus situāciju.

Uzziņa

Zemas īres maksas mājokļu būvniecības atbalsta programma

• Tiek īstenota kopš 2022. gada.
• Mērķis: palīdzēt pašvaldībām sadarboties ar nekustamā īpašuma attīstītājiem reģionos, lai veicinātu modernu un energoefektīvu (gandrīz nulles enerģijas ēka) mājokļu pieejamību mājsaimniecībām, kas nevar atļauties mājokli ar tirgus nosacījumiem.
• Kopējais finansējums uz šo brīdi: 98 392 863 eiro.
• Noslēgti aizdevuma līgumi ar astoņām pašvaldībām par 40,66 miljoniem eiro: ar Valmieras novadu par 120 dzīvokļiem, Jelgavas valstspilsētu – 116, Bauskas novadu un Ventspils valstspilsētu – pa 60, Cēsu novadu – 54, Smiltenes novadu – 30, Tukuma un Alūksnes novadu – pa 18 dzīvokļiem.
• Izvērtēšanu gaida 12 projekti par 82,4 miljoniem eiro.

Lai Latvijas iedzīvotājiem būtu pieejami kvalitatīvi mājokļi, jāceļ ne tikai jauni daudzdzīvokļu nami, bet jārenovē un jāsiltina arī padomjlaiku dzīvojamais fonds.

Foto: Timurs Subhankulovs / Latvijas Mediji

Uzziņa

"Altum" aizdevumi zemas īres maksas māju būvniecībai reģionos

• Tiek finansēti tikai projekti, kas paredz jaunas dzīvojamās ēkas būvniecību vai dzīvojamās mājas pabeigšanu, kuras būvniecība ir uzsākta pirms 1991. gada un līdz atbalsta piešķiršanas brīdim nav nodota ekspluatācijā.
• Maksimālā aizdevuma summa nekustamā īpašuma attīstītājiem nav ierobežota. Aizdevuma termiņš līdz 30 gadiem. Procentu likme – no 0,69% gadā.
• Maksimālās attiecināmās izmaksas vidēji par vienu dzīvojamās īres mājas dzīvokli 93 562,35 eiro (no kuriem maksimālais "Altum" finansējums 89 107 eiro).
• Īres maksas griesti 2025. gadā – 6,47 eiro/m2 mēnesī.
• Dzīvokļi tiek izīrēti mājsaimniecībām, kuru kopējie mēneša bruto vidējie ienākumi iepriekšējā taksācijas gadā dzīvojamās telpas piešķiršanas brīdī izīrēšanai ir šādi (saskaņā ar Ekonomikas ministrijas aprēķiniem 2025. gadā): nepārsniedz 1681 eiro vienas istabas dzīvoklim, 2896 eiro divu istabu dzīvoklim, 4433 eiro trīs un vairāk istabu dzīvoklim. Trīs un vairāk istabu dzīvokļi ir pieejami tādām mājsaimniecībām, kuras veido vismaz divas personas.
• Netiek finansēti būvniecības projekti, kas tiek īstenoti Rīgā un Jūrmalā, Baložos, Ķekavas pagastā, Olaines pagastā, Mārupes pagastā, Babītes pagastā, Salaspils novadā, Stopiņu pagastā, Garkalnes pagastā un Carnikavas pagastā.

Uzziņa

Nami vecāki par pašiem iedzīvotājiem

- Latvijā ir aptuveni viens miljons mājokļu, no kuriem 69% atrodas daudzdzīvokļu mājās.

- Latvijas vidusmēra iedzīvotāja mājoklis ir vecāks par viņu pašu. Dzīvojamo fondu Latvijā galvenokārt veido 60.–80. gados būvētas sērijveida daudzdzīvokļu mājas. 45% daudzdzīvokļu māju ir uzbūvētas līdz 1941. gadam, 53% – no 1961. līdz 1992. gadam.

- Valsts kontroles revīzijā 2020. gadā konstatēts, ka no pārbaudītajām daudzdzīvokļu mājām 60% ir būtiski bojājumi: jumta seguma caurtece vai jumta seguma neatbilstošs stāvoklis, mitri pamati u.c .

- 2018. gadā 23,5% Latvijas iedzīvotāju dzīvoja mājoklī ar tekošu jumtu, mitrām sienām, grīdām, pamatiem vai pelējumu logos un grīdā.

- Dzīvokļu tehniskais stāvoklis neatbilst sanitārajām normām vai ir avārijas stāvoklī:

Foto: Latvijas Avīze / Latvijas Mediji

(2023. gada dati; no Latvijas Dzīvokļu īpašnieku biedrību asociācijas "Mājoklis" valdes priekšsēdētājas Daces Vārnas un Latvijas Pašvaldību savienības padomnieka tautsaimniecības jautājumos Aino Salmiņa prezentācijām konferencē "Mājoklis 2023".)

"Latvijas Avīzes" rītdienas numurā lasiet turpinājumu – kāda situācija ar īres dzīvokļu celtniecību ir Aizkrauklē, Alūksnē, Gulbenē, Smiltenē.

MAF 2025

Foto: #sif_maf2025

Publikācija tapusi projektā “Sarežģītā Latvija: no valsts līdz novadam”, kurā “Latvijas Avīze” sadarbojas ar laikrakstiem "Staburags", "Dzirkstele", "Brīvā Daugava", "Bauskas Dzīve", "Alūksnes un Malienas Ziņas" un “Ziemeļlatvija”.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild “Latvijas Avīze”.