11.4 °C
Pēdējā laikā arvien biežāk sociālajos tīklos parādās videoieraksti no meža kamerām, kuros redzami brūnie lāči, pienāk arī ziņas par vilku uzbrukumiem mājdzīvniekiem. Vai sabiedrībai būtu jāsāk uztraukties?
"To viennozīmīgi pateikt nevar, jo katrā vietā situācija ir atšķirīga. Taču tur, kur plēsēji nodara postījumus, ir jāmeklē risinājums uz vietas, nevis jācenšas burtiski pieturēties pie Briselē pieņemtajām regulām," ir pārliecināts Latvijas Mednieku asociācijas valdes priekšsēdētājs Haralds Barviks.
Vilku skaits jāsamazina
Saskaņā ar Valsts meža dienesta datiem Latvijā šobrīd dzīvo vismaz 1400 vilku, kas padara tos par visai bieži sastopamiem savvaļas dzīvniekiem, jo īpaši pavasaros un rudeņos, kad pelēči aktīvāk pārvietojas barības meklējumos. Vilki ieklīst lauku māju pagalmos un ganību aplokos, saplosa suņus un aitas. Pārmest saimniekiem nolaidību te būtu nevietā, jo izsalkušam vilkam pat pusotru metru augsts žogs nav šķērslis.
"Daudzus gadus pēc kārtas vilku medību limits tiek izpildīts jau decembra vidū bezsniega apstākļos, un tas liecina, ka vilku ir ļoti daudz visā Latvijas teritorijā, arī Pierīgā," atklāj H. Barviks. "Skaidrs, ka vilkam mūsu dabā ir jādzīvo, taču tam jārespektē cilvēks, un tas nedrīkst kļūt par traucēkli, bet pašlaik vilks par tādu ir kļuvis. Tādēļ ir jāmaina, jāpārstrādā šīs sugas aizsardzības plāns, kas ir novecojis un vairs neatbilst reālajai situācijai."
Vilku populācijas pieaugošā dinamika norāda uz nepieciešamību pēc rūpīgas un vienlaikus pārdomātas plēsēju regulēšanas, lai nodrošinātu līdzsvaru starp cilvēku un dabas interesēm. Reaģējot uz situāciju, 2025./2026. gada medību sezonā Valsts meža dienests (VMD) ir palielinājis vilku nomedīšanas limitu līdz 370 dzīvniekiem, salīdzinot ar 300 iepriekšējā sezonā.
Svaru kausos drošība un aizsardzība
Dabas eksperti iebilst, ka mākslīga populācijas samazināšana var atstāt neatgriezeniskas sekas uz kopējo ekosistēmu. Te spilgti izpaužas dažādās sabiedrības grupu intereses – vienā pusē ir cilvēki, kuru saimniecības un īpašumi cieš no plēsēju darbības, bet otrā pusē – dabas aizstāvji, kuri iestājas par vilku aizsardzību. Šāda pretstāve neveicina mainīgajai situācijai atbilstoša regulējuma ātru pieņemšanu.
Neapšaubāmi plēsīgo dzīvnieku pieaugums Latvijā rada jaunus izaicinājumus lauksaimniecībai un cilvēku drošībai. Vilki un lāči ir neatņemama Latvijas ekosistēmas sastāvdaļa. Vilki dažkārt pilda sanitāra lomu, izķerot slimos, vārgos un apēdot kritušos dzīvniekus, kā arī ierobežo mazo plēsēju populācijas. Viņi palīdz saglabāt bioloģisko daudzveidību, piemēram, samazinot briežu un stirnu skaitu šo pārnadžu pārapdzīvotos mežu masīvos.
Ir skaidrs, ka Latvijai ir nepieciešami gan plēsēji, gan spēcīga lauksaimniecības nozare, tādēļ svarīgi, lai likumdevēji uzklausītu visas iesaistītās puses un regulētu plēsēju populācijas pieaugumu, ņemot vērā ne tikai dabas aizsardzības speciālistu, bet arī vietējo iedzīvotāju un tautsaimniecības intereses.
