Kamēr Eiropā un pasaulē rakstnieku un citu mākslu rezidenču nozīme vietējā un valstiskā mērogā sen izprasta un tiek dāsni novērtēta, Latvijā ir tikai viena pastāvīga rakstnieku rezidence, kas atrodas Ventspilī.
Pārējās trīs – epizodiskas, divām no trim – nepietiek finansējuma. Tikmēr latviešu autoru pieprasījums pēc rezidencēm ir divas līdz trīs reizes lielāks nekā piedāvājums. Sāpīgais jautājums uzkarsa šovasar, kad Latvijas Rakstnieku savienība pirmo reizi vēsturē atteicās parakstīt vienošanos par projekta īstenošanu ar Valsts kultūrkapitāla fondu (VKKF), jo nosacījumi bija nepieņemami. VKKF finansējumu piešķīra tikai rakstnieku stipendijām, bet ne nama uzturēšanas izdevumiem rezidenču laikā. Iepriekšējā gadā bija otrādi – naudu uzturēšanai starptautisks projekts iedeva, bet autoru stipendijām VVKF pricipiāli nedeva. Rādās gan, ka šis precedents ir izkustinājis rezidenču neizprašanas ledu valstiskā līmenī – gan VKKF, gan Kultūras ministrija sola nākamgad rezidencēm izstrādāt īpašu mērķprogrammu.
Par to, kāda ir rezidenču šodiena un nākotne, sarunājās rezidenču pārstāvji: Latvijas Rakstnieku savienības (LRS) priekšsēdis un rakstnieks Arno Jundze kā Dubultu Rakstnieku nama pārstāvis, Ventspils Starptautiskās rakstnieku un tulkotāju mājas direktore Ieva Balode, Siguldas kultūras centra "Siguldas devons" direktore Jolanta Borīte (organizē rezidences Siguldas novadā). Sarunā piedalījās arī raksta autore, Tukuma – UNESCO Literatūras pilsētas darba organizatore, rakstniece Guna Roze.
Pieprasījums un piedāvājums
I. Balode: – Pieprasījums rezidencei Ventspilī ir liels un regulāri pieaugošs, īpaši šobrīd, jo ir gana daudz atlikto rezervāciju kovida dēļ. Turklāt ir liels pieprasījums no Ukrainas autoriem un tulkotājiem. Tāpēc ir ļoti aizpildīts grafiks. Vidēji māja saņem ap 170 pieteikumu gadā, no tiem atbalsta ap simt, vērtējot tikai profesionālus kritērijus. Nevienam netiek atteikts vietas vai naudas trūkuma dēļ, bet var nākties pagaidīt kādu laiku. Vismaz viena vieta katru mēnesi tiek rezervēta autoram no Latvijas, bet parasti katru gadu no Latvijas ir 30–40 rezidenti.
A. Jundze: – Dubultos ir 11 numuriņi, teorētiski varētu uzņemt 132 autorus gadā, bet reāli rezidence darbojas apmēram sešus mēnešus gadā, lai taupītu apkures izdevumus. Normāli būtu, ja rezidencē gada laikā strādātu apmēram 50–60 autori.
Droši varu apgalvot, ka Dubultos tapuši daudzi latviešu autoru darbi, te darbojusies liela daļa aktīvo LRS biedru; to noteikti ir vairāk nekā simt. Strādājuši sēriju "Mēs. Latvija. XX gadsimts" un "Es esmu…" autori, tāpat dzejnieki, tulkotāji, prozaiķi, literatūrzinātnieki, kritiķi, muzeju darbinieki, redaktori. Rezidencē strādājuši arī somu, zviedru, igauņu un lietuviešu autori.
J. Borīte: – Tekstu autoru un ilustratoru tandēma rezidencei katru gadu saņemam trīs līdz četrus pieteikumus uz vienu vietu. Kopš 2021. gada rezidencē viesojušies apvienība "Orbīta", dzejnieks Krišjānis Zeļģis, rakstnieks Andris Kalnozols, bērnu grāmatu autore Evija Gulbe, ilustratore Linda Lošina, tulkotāji Raiens van Vinkls un Emīlija Jarnutovska, rakstniece Ieva Melgalve un mākslinieks Andrejs Brīvulis.
G. Roze: – Kad izsludinājām pieteikšanos "Zīlītēs", pieļāvām, ka varbūt nepieteiksies neviens, jo tā ir jauna rezidence, turklāt lauku viensētā, četrus kilometrus no tuvākā veikala un desmit kilometrus no Tukuma. Bijām priecīgi pārsteigti, ka pieteikumu bija tik daudz, ka sākotnēji plānoto divu mēnešu vietā ieplānojām trīs, bet tik un tā visus gribētājus nevaram uzņemt. Nešaubīgi liela loma te ir pašai mājai – tur dzimis, audzis un radījis Baltvilks – tā nav jebkura māja, otras tādas nav. Kā nopratām no pieteikuma vēstulēm, rakstnieki meklē mieru un saikni ar dabu. Ar to pagaidām Latvijā esam unikāli, šī būs Tukuma niša.