12 °C
Bērnu lasītprasme un cilvēku grāmatu lasīšanas ieradumi raisa bažas ne tikai Latvijā, tomēr pasaulē lielākā bērnu grāmatu izstāde rāda pozitīvas tendences un autoru, izdevēju apņemšanos attīstīt bērnu grāmatu sektoru gan komerciāli, gan mākslinieciski. Arī Latvijas bērnu literatūra Boloņā ir spilgti pamanāma.
Ziemeļitālijas pilsēta Boloņa, kur atrodama arī vecākā universitāte Eiropā, jau no 1964. gada ik pavasari uzņem bērnu un jauniešu grāmatu izdevējus, autorus, ilustratorus, tipogrāfiju pārstāvjus un citus industrijas profesionāļus, kas dalās ar jaunumiem, novērtē sasniegto, kā arī veido jaunas sadarbības. Šeit tiek izziņotas dažādas literārās balvas, tostarp prestižā Astridas Lindgrēnes piemiņas balva (ALMA), ko šogad saņēma Austrālijā izveidotais Pamatiedzīvotāju lasītprasmes fonds ("Indigenous Literacy Foundation").
Izdevēji novēro, ka pēc pandēmijas radītās pauzes citas lielās grāmatu izstādes vēl tikai ieskrienas vai pat nedaudz zaudējušas inerci, bet Boloņas izstāde tikai pieaug. To šogad apmeklēja 31 735 dalībnieku, kas ir par 10% vairāk nekā pērn. Izstādes dalībvalstīm pievienojušās Angola, Baltkrievija, Kamerūna, Kolumbija, Luksemburga, Moldova un citas, sasniedzot 100 pārstāvētās teritorijas.
Platformas "Latvian Literature" organizētais Latvijas stends atrodas līdzās citu Eiropas valstu stendiem un turpina iesākto "#IamIntrovert" tēmu, izmantojot intravertā latviešu rakstnieka tēlu un ieturot melnbaltu krāsu gammu, uz kuras fona izceļas astoņu dažādu izdevēju, kā arī Jelgavas tipogrāfijas un Latvijas Mākslas akadēmijas pārstāvju radītie darbi. Stenda dizaina autors ir Jānis Mercs, to veidojis mākslinieks Reinis Pētersons.
Intravertums gan ir pavisam mānīgs, jo stendā vienmēr var satikt "Latvian Literature" pārstāvjus, latviešu izdevējus, autorus, ilustratorus, tipogrāfiju darbiniekus un citus ar izdevējdarbību saistītus cilvēkus, kas gatavi pastāstīt par Latvijas grāmatām. Atsevišķa zona veltīta arī oriģinālās literatūras pārdošanas tiesībām.
Savējo bišu stropā
Tāpat spilgti ir arī Latvijas autoru panākumi. Īpaši izceļama ir Jāņa Rozes apgāda izdotā grāmata "Ko darīt, ja esi kails pilsētā", par kuru grāmatas autore un māksliniece Aleksandra Runde ieguva Boloņas bērnu grāmatu gadatirgus balvu "Bologna Ragazzi Award" (BRAW) kategorijā "Opera Prima", kas tiek pasniegta par labāko debiju bērnu literatūrā. Autore īpaši izstādei bija sagatavojusi asprātīgu pastkaršu sēriju ar tematiskām ilustrācijām.
Latviešu ilustratore Elīna Brasliņa iekļuva starp 72 labākajiem ilustratoriem, kuru darbi tika izstādīti Boloņā. Izdevniecības "Liels un mazs" grāmatas bērniem – Egila Zirņa "Kas notiek zoodārzā naktī" ar Svena Neilanda ilustrācijām un Māra Runguļa "En den dīno šoko loko tīno", ko ilustrējis Reinis Pētersons, – bija redzamas īpašā 100 labāko darbu izstādē.
Bērnu grāmatu autore un tulkotāja Signe Viška teic: "Dažubrīd sajutos kā festivālā, kurā vienlaikus uz dažādām skatuvēm spēlē man mīļas grupas – ko iet klausīties tagad? Diskusiju par klusajām grāmatām vai lekciju par mākslīgā intelekta ietekmi uz izdevējdarbību, vai varbūt jāiet uz "Hello Kitty" jubilejas pasākumu? Jūtos kā pabijusi savējo bišu stropā."
Sadarbības partnerus satika un jaunus grāmatu tulkojumu piedāvājumus izstādē izskatīja arī izdevniecības "Latvijas Mediji" pārstāvji. "Ar atvieglojumu novēroju, ka vispasaules lielais "mangu trends" izskatās noplacis, tā vietā nākušas klasiski skaistas un ekspresīvi abstraktas ilustrācijas. Savu uzvaras gājienu lielākajās valodās turpina jauniešu literatūra, kam cenšas sekot arī mazāko valodu pārstāvji," par ievērotajām tendencēm stāsta izdevniecības direktore Kristīne Kirkila.
Izdevniecības darbiniekiem bija iespēja satikt grāmatas "Kaimiņi" autori Rosio Bonilju un viņai tieši rokās nodot martā saņemto "Bērnu, jauniešu un vecāku žūrijā 2023" iegūto 2. vietas balvu vecuma kategorijā 5+.
Lai latviešu autorus lasītu pasaulē
Viens no izstādes mērķiem ir oriģinālās literatūras tiesību pārdošana, lai mūsu grāmatas tulkotu un lasītu arī citviet pasaulē. Izdevniecības "Latvijas Mediji" direktore Kristīne Kirkila situāciju raksturo tā: "Visiem Latvijas izdevējiem joprojām lielas pūles sagādā savu izdoto autoru darbu pārdošana ārzemēs. Cits izdevējs gana veiksmīgi pārdod savus darbus caur "Latvian Literature", cits veiksmīgi dara to pats saviem spēkiem, kas gan prasa daudz resursu, cits pieaicina profesionālus ārzemju aģentus. Tomēr jāatzīst, ka lielākā daļa izdevēju šajā sfērā diemžēl nekur tālu netiek, lai gan, paskatoties uz mūsu tuvākajiem kaimiņiem, šķiet, ka tam nemaz nevajadzētu būt tik sarežģīti."
Patīkamu pārsteigumu sagādāja mūsu kaimiņvalsts Igaunija, kas 2025. gadā būs izstādes viesu valsts. Tas ir liels gods un arī atbildība, jo viesu valstij jāorganizē teju veselas atsevišķas halles vizuālais iekārtojums, diskusijas, pasākumi. Tā ir arī iespēja pasaulei parādīt savus mūsdienu, kā arī klasikas autorus un bērnu literatūras darbus. Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bērnu literatūras centra vadītāja Silvija Tretjakova skaidro, ka Igaunijā izdoto grāmatu metieni ir samērā nelieli, vien vidēji 775 eksemplāri, taču ir vairāk nekā 770 izdevējorganizāciju, attīstīts e-grāmatu tirgus, kā arī uz tirgus fona daudz izdoto bērnu grāmatu – 894 gadā. Iespējā kļūt par izstādes viesu valsti milzīga nozīme ir arī valsts atbalstam. "Boloņas bērnu grāmatu gadatirgus stendu kopā ar Igaunijas Izdevēju asociāciju un Igaunijas Literatūras centru saturiski veido tieši Igaunijas Bērnu literatūras centrs, tā ir neatkarīga organizācija, pakļauta Kultūras ministrijai, ar savu četru stāvu māju Tallinas vecpilsētā un ap 20 darbiniekiem," stāsta Silvija Tretjakova.
Izstādē uzreiz turpinājās iesāktā sadarbība un Latvijas literatūras veicināšanas pasākumi. Latvijas bērnu un jaunatnes literatūras padomes (IBBY) prezidente Ilze Stikāne atklāj, ka pēc izstādes noslēguma Minhenes Starptautiskajai jaunatnes bibliotēkai tika nodota prāva kaudzīte ar Latvijā izdotajām jaunajām grāmatām. Viņa uzsver: "No tām tad bibliotēkas darbinieki izvēlēsies labākās, ko iekļaut "Balto Kraukļu" ("The White Ravens") ikgadējā kolekcijā, kas ir 200 pasaules labāko grāmatu rādītājs. Arī tās grāmatas, kas tur neiekļūs, atradīs savu vietu bibliotēkas fondā, un tas jau pats par sevi ir gods. Paldies izdevējiem par atsaucību, un cerams, ka šī iesāktā lieta neaizmirsīsies."
