-2.7 °C
Krāslavas novada bibliotēkas direktore Valentīna Magidas uzsver, ka bibliotēka arvien mainās.
Agrāk tā bija vien grāmatu izsniegšanas vieta, bet tagad lasītāji un apkārtējie iedzīvotāji nāk mācīties digitālās pašapkalpošanās prasmes, klausīties priekšlasījumus, uzzināt jaunumus un piedalīties novadpētniecības darbā. Tā, piemēram, nesen Krāslavas novada bibliotēkā un senioru skolā notika saruna meistarklase "Simegrāfijas brīnums svētku gaismās", ko prasmīgi vadīja Krāslavas novada bibliotēkas bibliotekāre Ināra Pauliņa. Lasītājus noteikti ļoti interesēs arī demogrāfa, zinātnieka un cilvēkģeogrāfa Ilmāra Meža stāstījums par viņa pētījumu "Latviešu uzvārdi arhīvu materiālos. Latgale", kas notiks otrdien, 16. decembrī.
"Mūsu bibliotēkas lasītāji lasa visdažādākās grāmatas – gan detektīvus, gan piedzīvojumu literatūru, fantastiku, mīlestības romānus, pasaules bestsellerus. Lasītāji reizēm arī satiekas un apmainās domām par izlasīto."
Kopējais lasītāju skaits svārstās ap diviem tūkstošiem, novada bibliotēkas pārziņā ir plaša teritorija – no 23 Krāslavas novada pagastu nodaļām tālākā ir Šķaunes pagasta bibliotēka, kura atrodas gandrīz 70 kilometru attālumā.
Grāmata. Īstā dzīve
Pēdējā manis izlasītā grāmata ir Virdžīnijas Lejiņas "Reizēm. Vienmēr. Nekad". Par to bija ļoti labas atsauksmes un lasītāji teica, ka grāmata ir emocionāla, noslēpumaina, patiesa. Tāda, kas jau ar pirmajām lappusēm liek aizmirst par visu citu un sekot līdzi Māretas pārdzīvojumiem, pašas ienīstiem prātojumiem un "īstas dzīves" sagādātajiem piedzīvojumiem.
Izstādes. Novadnieku darbi
Mūsu bibliotēkā izstādes seko viena otrai! Bieži popularizējam novadniekus – izstādām gan profesionālu mākslinieku darbus, gan krāslaviešu un apkārtnes iedzīvotāju vaļaspriekus. Šobrīd bibliotēkas lasītavā redzama Nataļjas Lukšas personālizstāde "Adventes laiks", Jāņa Vijuma izstāde "Pinumu burvība" un esam izstādījuši arī lasītāju atnestās zirgu figūriņas, jo nākamais ir Zirga gads.
Koncerti. 10 tenori
Abi ar vīru esam priecīgi koncertu apmeklētāji, īpaši mūs uzrunā džezs. Klausāmies teju visu, kas vien pieejams tuvākajā koncertzālē – Daugavpilī, retu reizi arī "Gorā". Esam bijuši gan uz Latvijas Radio bigbenda koncertiem, gan daudziem ārzemju viesmāksliniekiem. Nākamnedēļ, 17. decembrī, Daugavpils Kultūras pilī klausīsimies desmit tenorus Ukrainas diriģenta Igora Jarošenko vadībā. Viņš ir arī programmas aranžiju autors un komponists. Uz skatuves būšot vairāk nekā 50 mākslinieki – 10 tenori no piecām valstīm un simfoniskais orķestris pilnā sastāvā.
Teātris. Atrast laiku
Rīga ir tālu, tāpēc laiku pa laikam braucu uz Daugavpils teātri. Ļoti uzrunāja pēdējā skatītā izrāde "Dzīve uz ledusskapja durvīm", ko bija iestudējis režisors Māris Korsietis. Tā bija par mātes un meitas attiecībām, abas tik ļoti ir aizņemtas ikdienas skrējienā, ka sarunājas vairs ar īsu zīmīšu starpniecību, atstādamas tās viena otrai uz ledusskapja durvīm. "Nav laika", "gan jau paspēšu", "vēlāk" – ikdienas skrējienā šie vārdi tik bieži kļūst par nomierinošu mantru, līdz skrējēji atduras pret durvīm ar uzrakstu – "Par vēlu". Šī izrāde bija kā atgādinājums vienmēr atrast laiku tiem, kas sirdij dārgi. Pirms tam skatījos arī "Cabaret Dinaburg 2.0" – mūsdienīgu kabarē šovu, kurā tiek svinēta skatuves mākslas daudzveidība.
Kino. Politika un kultūra
Kino gan skatos pavisam maz, tiesa, Krāslavas kultūras namā ik pa laikam redzamas interesantas kinofilmas. Laikam gan pēdējā, ko noskatījos, bija daudzsēriju mākslas filma "Emīlija. Latvijas preses karaliene". Mani interesē politika un kultūra, tāpēc bija ļoti interesanti vērot varas un naudas spēles pirmskara Latvijā.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg "Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet \"Lejasvēveri\" un \"Jaunvēveri\" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē \"visit.cesis.lv\" teikts: \"Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties \"Mērnieku laikiem\" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī.\"")
