-2.7 °C
Gada nogalē Latvijas Kultūras akadēmijas tradicionālās dziedāšanas grupa "Saucējas" sociālajā medijā "Facebook" publicēja uzsaukumu folkloras kustības dalībniekiem. Nākamais būs izcilās Ziemeļlatgales teicējas Margaritas Šakinas (1926–2014) simtās jubilejas gads. "Saucējas" sasēda ap galdu, skaistā daudzbalsībā nodziedāja vienu no teicējas dziesmām, izaicinot citus un aicinot sekot viņu piemēram.
Ar ko gan Margarita Šakina tik izcila? Viņa pārstāv bagātīgo Ziemeļlatgales tradīciju, dzimusi Viļakas pagasta Ilziņciemā, pēc apprecēšanās dzīvojusi Rekovā. No vecmāmiņas un mātes mantotajā dziesmu pūrā glabājas gan baznīcā dziedamas dziesmas, gan ļoti skaisti talku balsi, ko dziedātāja devusi arī tālāk. 1980. gadā dibinājusi un vadījusi Rekovas etnogrāfisko ansambli, ar ansambli un solo uzstājusies Latvijā, Maskavā, Parīzē.
Margarita Šakina Latvijas folkloras kustības kontekstā īpaša arī tāpēc, ka folkloras vācēji viņas balsī ieklausījušies ilgākā dzīves nogrieznī, gandrīz divdesmit gadu garumā. Latviešu folkloras krātuvē Margaritas Šakinas dziesmas ir folkloristu Zaigas Sneibes un Andreja Krūmiņa kolekcijā.
Margarita Šakina 1986. gadā pārceļas dzīvot uz Ogri un kļūst sasniedzamāka rīdziniekiem. Ar teicēju aktīvi sadarbojušies gan etnogrāfiskie ansambļi, gan folkloras kopas "Skandenieki", "Grodi", "Artava". Novērtējot teicējas ieguldījumu Latvijas kultūrā un atzīmējot viņas 80. dzimšanas dienu, 2006. gadā izdots kompaktdisks "Caur sirdi debesīs". Albumā dzirdama 21 dziesma no četrām dažādām kolekcijām, sākot ar 1983. gada ierakstiem, kas atrodami Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvā, 1990. gada Māra Jansona ieskaņojumi, Mārtiņa Boiko un Gitas Lanceres veiktie ieraksti, kas pieejami Latvijas Radio fonotēkā, un jaunākie 2005. gada Latvijas Radio studijā tapušie dziedājumu ieraksti.
Ļoti īpaša jau šajā tūkstošgadē ir bijusi toreizējās tradicionālās dziedāšanas grupas vadītājas Ivetas Tāles rosinātā "Saucēju" sadarbība ar Margaritu Šakinu. "Saucēju" dziedātājas viesojās Ogrē pie Margaritas, teicēja sauca viņas par mīļajām meitiņām, ko Dievs viņai iedevis. Man bija iespēja vienu reizi būt klāt, pieredzēt, kā notiek saradošanās caur dziesmu. Jo dziesmu var iemācīties arī no notīm. Taču no teicējas mācās ne tikai viņas īpašos balss veidošanas paņēmienus, bet arī attieksmi pret dziesmu. Sirsnības pilnā kopā būšanā raisās stāsti – kādā reizē šī dziesma dziedāta, kāda dzīves gudrība tajā tēlaini izstāstīta. Arī katrā dzīves posmā teicējam ir svarīgākas kādas citas dziesmas. Margarita Šakina bija ticīgs cilvēks, līdzās lauku darbos un kāzās dziedamajām tradicionālajām dziesmām viņas dziesmu pūrā ir arī baznīcas dziesmas. Teicēja, pati nebūdama muzikāli izglītota, lieliski izprata dziedāšanas tehnikas atšķirības, pretstatīja "tautas balsi" un "kora balsi".
Nākamgad, teicējas Margaritas Šakinas simtgadē, tradicionālās dziedāšanas grupa "Saucējas" pošas izdot mūzikas albumu. Viena no dziesmām jau ir gatava, tajā teicējas balss ieraksti saplūst ar "Saucēju" dziedāto, un to visu jau 21. gadsimta skaņās kopā satur Dj Monsta radīts ritms. Martā, kad svinama Margaritas Šakinas dzimšanas diena, iecerēts arī vērienīgs koncerts.
Iespējas atsaukties "Saucēju" aicinājumam, uzmeklēt kādu Margaritas Šakinas teikto dziesmu un iedziedāt to pašam ir neskaitāmas. Var meklēt latviešu folkloras krātuves digitālajā platformā "garamantas.lv". Pat ierakstot meklētājā "Spotify" teicējas vārdu, pāris dziesmu izlēks. Var meklēt akcijas norises vietā "Facebook" jau gatavos paraugus – te latgaliski dzied Julgī Stalte ar Ēriku Zepu, folkloras kopa ilgdzīvotāja "Grodi", Zane Šmite skaistu talku balsu nodzied Austras bērnu saietā. "Garataka", "Vilkači", "Ceidari", un saraksts vēl nav galā. Visas šīs sīkās straumītes klātienē vienuviet satecēja novembra beigās Latvijas Kultūras akadēmijas telpās rīkotajā Margaritas Šakinas vakarā.
Daudzas no Margaritas Šakinas teiktajām dziesmām kļuvušas par visas Latvijas folkloras kustības repertuāru, un varbūt pat kādu no tām jūs jau protat. Tad Margaritas Šakinas jubilejas gadā šī dziesma jums vairs nebūs anonīma "latviešu folklora", bet iegūs teicējas vārdu un dzīvesstāstu.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg "Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet \"Lejasvēveri\" un \"Jaunvēveri\" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē \"visit.cesis.lv\" teikts: \"Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties \"Mērnieku laikiem\" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī.\"")
