13.2 °C
"Jūras klusums un laimīgais brauciens" – tāds nosaukums Ludviga van Bēthovena kantātei ar Johana Volfganga Gētes dzeju, kas Latvijā zināma vien nosaukuma pēc.
Tā arī pirmā asociācija ar Valsts kamerorķestra "Sinfonietta Rīga" 20. jubilejas sezonas noslēguma koncertu. Kādēļ tieši šādi, grūti teikt – tas ir tikpat neatbildami kā jautājums, kādēļ Heinriha Heines "Ziemeļjūra" man izsaka daudz ko vairāk nekā visi viņa liriskie dzejoļi ar vai bez Šūmaņa un citu romantiķu mūzikas. Lai nu kā, jau iepriekš bija zināms, ka 2026. gada 22. maijā Latvijas Universitātes Lielajā aulā noslēgsies Normunda Šnē divdesmit gadus ilgā darbība "Sinfonietta Rīga" galvenā diriģenta postenī – domāju un ceru, ka arī turpmākajās sezonās viņš pie kamerorķestra kādreiz vēl atgriezīsies.
Tā nu 22. maija programma koncentrēti parāda Normunda Šnē māksliniecisko interešu loku. Viņa vadībā pirmatskaņoti un vēlreiz atskaņoti daudzu mūsdienu latviešu komponistu darbi, un šoreiz koncerts sākās ar Krista Auznieka opusu "Bezgalīgi mirdzošs ceļš" (ja pavisam precīzi, pirmatskaņojums notika 21. maijā Ventspilī, bet Rīgā un Rēzeknē skanēja otrais un trešais lasījums). "Sinfonietta Rīga" regulāri sadarbojas ar latviešu mūzikā ieinteresētām ārzemju slavenībām, kuras Latvijā nereti atgriežas atkārtoti – un šajā koncertā Pētera Vaska fantāzijas vijolei un stīgu orķestrim "Vox amoris" interpretācijā piedalījās beļģu solists Marks Buškovs. Plaša izvēle arī trešajā sfērā – klasicisma un romantisma pasaulē; tur atkal varētu būt Bēthovens, Haidns vai Mocarts, tikpat labi tā varētu būt atgriešanās pie Roberta Šūmaņa vai Fēliksa Mendelsona partitūrām, tomēr galu galā diriģents pievērsās Franča Šūberta Devītajai simfonijai.
Tātad vispirms – Krista Auznieka jaundarbs "Bezgalīgi mirdzošs ceļš", kur ir ko darīt ne tikai stīgām, bet arī citiem orķestra māksliniekiem; komponists īpaši izcēlis iekārtos šķīvjus, trijstūri un vibrofonu kā "sitaminstrumentu kodolu", taču skaidrs, ka audiālā pieredze vēstīja arī par koka un metāla pūšaminstrumentu daudzveidīgiem un niansētiem sabalsojumiem. Pieņemu, ka pie opusa jauniestudējuma tika rūpīgi strādāts, jo rezultāts uzrunāja ar tembru harmoniskumu un balansu; un tāpat arī pieņemu, ka diriģenta īstenotie temporitma rakursi un emocionālie risinājumi atbilda gan klausītāju cerībām, gan komponista iecerēm.
Un kā tad ar pašu mūziku? Jaundarba spēcīgākās puses – profesionāla un spilgta orķestrālā rakstība, kas jau no pirmās epizodes saistīja ar tembrālām variācijām un no tās izrietošā muzikālo izjūtu pievilcība; ja harmoniskais izklāsts mainījās no caurspīdīguma līdz piesātinājumam, tad tādas pašas pārvērtības gluži dabiski guva arī intonāciju sfēra un emociju izgaismojums. Problēmas sākas tad, ja uz partitūru paraugās no formas viedokļa – viena epizode nomaina otru, bet tām ir aptuveni vienāds svars, un īsti neveidojas ne attīstība, ne vispārinājums. Protams, muzikālo dramaturģiju jau var radīt ļoti dažādi – taču tā nebija arī, piemēram, vienā elpā pausta meditācija, un, kā to parādīja Krista Auznieka simfonija "One", ar šādu kompozicionālo metodi, kurā atmesti gan tematiskie kontrasti, gan ideju drāma, lielāku simfonisku darbu uzrakstīt grūti. Un, tā kā atmiņā vēl palikusi neveiksme ar Auznieka vijoļkoncertu, varbūt nākotnē autoram derētu kaut ko pārdomāt un pārskatīt.
Muzikālas meditācijas apzīmējums drīzāk iederētos Pētera Vaska opusam "Vox amoris" – tieši tāpat kā partitūrām "Vientuļais eņģelis", "Epifānija", "Viatore", un vēl, un vēl. Tādēļ, zinot, kas šajā mūzikā būs, koncentrējos uz solista priekšnesumu – un rezultātā guvu visaugstākā līmeņa interpretāciju, kur Marks Buškovs ar izkoptu vijoles toni pauda iekšēji nospriegotu un emocionāli piepildītu vēstījumu, kam netrūka arī dramatisku kāpumu un intensitātes. Bez šaubām, solistam te bija teicami domubiedri – diriģents un orķestris, taču jebkurā gadījumā Marku Buškovu Latvijā vērts dzirdēt atkal, un ne tikai Leonarda Bernsteina vai Pētera Vaska skaņdarbu lasījumos.
Viņš nodzīvoja 31 gadu un tā arī nedzirdēja nevienu savas simfonijas atskaņojumu. Viņa pēdējo, Devīto, simfoniju desmit gadus pēc autora nāves nācās speciāli sameklēt Robertam Šūmanim, turpretī Fēlikss Mendelsons atskārta, ka arī paša vadītais Leipcigas orķestris šo partitūru nespēj un negrib nospēlēt pilnībā, bet Parīzes un Londonas mūziķi par to atklāti smējās. Runa, protams, ir par Franci Šūbertu un viņa Devīto simfoniju, kuras 55 minūtes tik ļoti pārbiedēja atskaņotājus un klausītājus visu 19. gadsimtu, neraugoties uz to, ka Šūberta veikumu taču acīmredzami iedvesmoja Bēthovena Devītā simfonija, un to nu gan kaut kā spēja atskaņot.
Šis tad nu būtu pamācošs piemērs tam, kā mainās muzikālā mode un publikas uztveres līmenis – kādreiz nicināja un ignorēja arī Brāmsu un Vivaldi, tagad viņus vienbalsīgi slavē kā klasiķus. Un 22. maijā, klausoties Šūberta Devīto simfoniju ar Normunda Šnē interpretācijā panākto formas skaidrību, emocionālo impulsu krāšņumu un jūtīgumu, orķestra skanējuma daudzkrāsainību un skaņurakstā ietverto ideju atainojuma precizitāti, vēl jo vairāk biju izbrīnīts par to, kas tad pagātnes cilvēkiem tur bija tik nesaprotams un nepieņemams.
Rezumējot – ņemiet par piemēru Normundu Šnē, kurš diriģējis Krista Auznieka, Agnetas Krilovas, Mārtiņa Viļuma, Ilonas Breģes, Edgara Mākena, Lindas Leimanes jaunradītos darbus, nebaidoties no reakcijas tūlīt un tagad. Kurš atkal un atkal pievērsis koncertapmeklētāju uzmanību Haidna un Šūberta mūzikas vērtībai, lai gan viņi varbūt labprātāk klausītos kaut ko romantiski kaislīgāku un ekspansīvāku. Kurš uzskatīja, ka Latvijas kultūrtelpā jābūt Pjēram Bulēzam, Stīvam Reiham, Lučāno Berio un Fausto Romitelli. Tas nepaliks bez turpinājuma.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem, Threads vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Nedēļas abonements
Fokusā – tas, kas interesē tieši tevi. Izvēlies savus autorus, tēmas vai sadaļas un lasi pēc saviem noteikumiem.
10 raksti tikai par 0,50 €
- Fiksēta cena par noteiktu rakstu skaitu
- Lasi, kad vēlies – bez termiņa stresa
- Iespēja jebkurā brīdī iegādāties papildu rakstus
Izvēlies brīvību lasīt to, kas tev patiešām svarīgs šeit.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
