13.1 °C
Kam būtu jānotiek, lai latviešu valoda atgūtos no svešvalodu ietekmes, vulgārismiem, anglicismiem, kas nosaka sarunāšanās kultūru visos līmeņos, ja ikdienas sarunvalodā svarīgāk par visu ir otru iespaidot, aktivizēt agresiju, vulgarizēt vienkāršo, labi zināmo, tomēr apstrīdēt par katru cenu strīdēšanās pēc? Vainot apkārtējos, sabiedrību, indivīdu, politiķi, vēl neprasmīgi politikā ienākušos, jau aizejošos, spriedzi neizturējušos valodu karos. Kam būtu jāmainās, lai valsts valodai ierādītu pienācīgu vietu un godu savā valstī?
Ikdienā var nepamanīt saplosīto latviešu valodu, jo, ausu aizbāžņiem nodrošinājies, ar tehnoloģijām apbruņojies, cilvēks dzīvo pats savā pasaulē, pat lāgā nedzirdot apkārt reālo skaņu pasauli. Runāt par vientulību, dzīves jēgas meklējumiem kļūst bezjēdzīgi, ja sarunas vispār neveidojas, to, kuri uzspiež savu vienīgo un pareizo viedokli, kļūst aizvien vairāk. Atsvešinātība apvienojumā ar nedrošu valsts robežkontroli ir kā grāmatu nelasīšana, sarunās pieminot galvenos tēlus un to rīcību. Tāpēc karogu brauciens ir reāla darbība, reāls patriotisms, valsts kultūrgrupa, valsts akceptēšana.
Pirms dažām dienām norisa dažādas aktivitātes, pasākumos piedalījās gan tie, kuri joprojām meklē pazudušos tēlus un atrod aizbildinājumus vispārīgās frāzēs, ka neviens nav aizmirsts, gan tie, kuri svinēja Eiropas dienu un, neakcentējot piederību politiskai partijai, devās karogu braucienā, aicinot savus draugus, ģimenes pievienoties valstiskuma cildināšanai.
Šīs divas atšķirīgās izjūtu gammas par pagātni un nākotni ir vērts salīdzināt kaut vai tāpēc, lai paraudzītos, kā šie notikumi izskatās no malas. Nereti ir izskanējuši pārmetumi par to, ka latviešiem pārāk daudz drūmu atmiņu, atceres dienu, un viss ietīts tādā kā kapu kulta mākonī. Tomēr nevar salīdzināt mentāli nesalīdzināmo kapu kultu no vieniem, kuri tekstos uztur mītu par Latvijas atbrīvošanu un kritušie 9. maijā tam kalpo kā vairogs – mēs esam labākie, otri – liekot padomāt, kā atcerēties smagus, drūmus notikumus, kā mirušo kauli signalizē tautas ciešanu un sāpju, izturības līmeni, netaisnības atzīšanu, atvainošanās pieņemšanu vai nepieņemšanu. Agresoru atmiņas un apspiesto atmiņas nekad nav liekamas vienā atmiņu kategorijā.
Ir taču skaidrs, ka nākotne vienmēr piederēs jaunajai paaudzei un ka pagātnes šausmu pieminēšana patiesībā ir baisās pagātnes neatlaišanas politisks akts, rāmju iezīmēšana, ka vienmēr kāds var pielavīties no mugurpuses un noraudzīties, kā nākotni veido citi, tad pagrūst malā un ieņemt otra vietu.
Vienīgais, kas šodien būtu jāzina un jāgodā, – lai nākamajām paaudzēm būtu vieglāk un vienkāršāk sakārtot sašķeltu valsti, kur katram sava vieta un loma. Svētku sajūta, ka dzīvojam mierīgā un sakārtotā valstī, joprojām ir līdzās, jauni cilvēki pamāj no automašīnas loga un Latvijas karodziņi, piestiprināti abpus mašīnas logiem, vējā plīvojot vēstī, ka maijs ir gaismas un dabas atmodas laiks, ka politika un pavasaris ir iespējami kā cilvēka garu un kultūru papildinoši elementi. Ka valodai ir nozīme savstarpēju attiecību veidošanā un nav vietas ne lamuvārdiem, ne angļu izteikām. Ir vieta, kur dzīvot un lasīt jaunāko literatūru valsts valodā, dziedāt un uzgavilēt hokejistiem, uzzīmēt sarkanbaltsarkanus vaigus, būt jestrā fanu pūlī, būt gataviem cīnīties miera apstākļos un nepieņemt paviršu, neakceptējamu attieksmi no valsts vadītāju, politiķu puses.
Nevelkot pagātnes purvos un senos notikumos, kurus vairs nevar izmainīt, iemācīties latviešu valodu. Arī – doties iepazīt pasauli, bet sākt ar izvērtējumu, apziņu, lai aizbraukšana nav līdzīga to neskaitāmo latviešu tūkstošu bēgšanai 1944. gada rudenī.
Vēsture vēl nav uzrakstīta. Tā gaida gudrus un drosmīgus vēsturniekus, lai Latvijas valsts kādreizējiem iedzīvotājiem un latviešu valodai atdotu pienākošos godu. Lai cilvēku savstarpējās attiecībās noteicošais būtu šeit un tagad ar kultūras kodu un izpratni, kā veidojusies latviešu nācija, ka nav latvijieši, bet ir latvieši, ir sveštautieši, ir ciemiņi, ir savējie. Ir lietu kārtība, kas sevī ietver pamatnāciju kā reālu latviešu valodas kopēju, un šajā kopīgumā vienmēr būs savstarpēja cieņa, godaprāts, patriotisms kā brīvību simbolizējošs karogu brauciens maijā.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem, Threads vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Nedēļas abonements
Fokusā – tas, kas interesē tieši tevi. Izvēlies savus autorus, tēmas vai sadaļas un lasi pēc saviem noteikumiem.
10 raksti tikai par 0,50 €
- Fiksēta cena par noteiktu rakstu skaitu
- Lasi, kad vēlies – bez termiņa stresa
- Iespēja jebkurā brīdī iegādāties papildu rakstus
Izvēlies brīvību lasīt to, kas tev patiešām svarīgs šeit.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
