10.2 °C
NATO iznīcinātāji 7. maija naktī pamanīja otro dronu Rēzeknē, taču to nenotrieca, jo neizpildījās noteiktie kritēriji, turklāt lēmumu par tā notriekšanu patrulētāji pieņem neatkarīgi no Latvijas armijas, vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".
Apkopojot avotu un iestāžu sniegto informāciju, raidījums rekonstruējis šīs nakts notikumus Latgalē. Raidījums vēsta, ka ap plkst. 3 Nacionālie bruņotie spēki (NBS) gaisa radaros fiksēja aizdomīgus objektus, kas, iespējams, liecināja, ka Latvijai tuvojas apdraudējums. Tomēr sistēmas informācija nebija pilnīga — tā nevarēja pateikt, vai lido tieši drons. Tonakt tehnika nenostrādāja kā nākas, un lidojošos objektus NBS pazaudēja, vēsta raidījums.
NBS komandieris Kaspars Pudāns komentē, ka "tajā naktī neredzējām", bet tagad, saliekot vēl dažādus sensorus, redzot nokrišanas punktu un izvelkot datus no sistēmu ierakstiem, "tās trajektorijas šobrīd var redzēt."
Armija vēl nezina, bet viens drons jau ir šķērsojis Latvijas robežu.
Tas plkst. 3.24 ietriecas naftas produktu rezervuāros netālu no Rēzeknes centra, notikumu gaitu turpina rekonstruēt raidījums.
Nākamo minūšu laikā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) saņēma trīs zvanus no aculieciniekiem, kas dzirdējuši un jutuši sprādzienu. Kamēr VUGD meklēja, kur noticis sprādziens, NBS iedarbināja brīdinājuma izsūtīšanas algoritmu.
Glābēji plkst. 3.36 saņēma ziņu no NBS, ka jāapziņo Balvu, Rēzeknes, Ludzas, Krāslavas un Alūksnes novadu iedzīvotāji. Dažas sekundes vēlāk glābēji saņēma arī zvanu. Glābējs izstāstīja par aculiecinieku ziņoto, un ar bruņoto spēku dežurantu vienojās brīdinājuma sūtīšanu nogaidīt, kamēr ugunsdzēsēji apbraukās iespējamās sprādziena vietas.
Kā skaidro VUGD priekšnieks Mārtiņš Baltmanis, viņaprāt, nav pareizi pilnībā izņemt šo informācijas apmaiņas elementu no jebkura apdraudējuma fāzes. Vienlaikus viņš atzīst, ja NBS pārstāvis būtu teicis "nē, laižam", brīdinājums tiktu izsūtīts.
No NBS komandiera paustā saprotams, ka bruņoto spēku dežurants lēmumu balstīja VUGD ziņotajā, ka informācija par nokritušu dronu nav apstiprināta, kā arī joprojām nebija informācijas par lidojušu objektu, bet gan par sprādzienu. "Un tad viņa rīcībā vienīgā informācija ir par iespējamiem, potenciāliem uzbrukumiem Krievijā, tātad par iespējamiem Ukrainas droniem, kuri ir ārpus mūsu robežas, bet tajā brīdī atbilstoši mūsu tehniskajiem izlūkošanas un tehniskajiem radaru datiem, vēl nešķērsoja mūsu ziņojuma vai lēmuma pieņemšanas līnijas," skaidro Pudāns.
Ap to pašu laiku armija sazinājās ar NATO patruļvienību, kura gaisa telpas apsekošanai pacēla gaisā iznīcinātājus.
Plkst. 3.41 VUGD ziņoja armijai, ka sprādziena vietu neatrada, taču ir sagatavojis brīdinājuma ziņu. Dažas minūtes vēlāk armijas dežurants atzvanīja un paziņoja, ka šūnapraide jāatliek uz nenoteiktu laiku, jo nav informācijas, ka kāds drons būtu šķērsojis valsts robežu.
