13.2 °C
Kāpēc valstīm nepieciešami elektrosistēmas starpsavienojumi, un ko šo valstu pilsoņi iegūst no tādu pastāvēšanas?
Nedaudz vairāk kā pirms gada, 2025. gada 28. aprīlī, Pireneju pussalas valstīs – Spānijā un Portugālē – notika pilnīga šo valstu elektroapgādes sistēmas atslēgšanās uz vismaz 10 stundām, dažviet pat ilgāk – līdz 16 stundām. Tas kļuva par lielāko elektroapgādes incidentu Eiropā pēdējo vismaz 20 gadu laikā. Vai kas tāds šajos ģeopolitiski nestabilajos apstākļos varētu draudēt arī Latvijai un Baltijai – to "Latvijas Avīzei" skaidro Latvijas AS "Augstsprieguma tīkls" valdes loceklis Arnis Daugulis un šī uzņēmuma Lietuvas māsas "Litgrid" valdes priekšsēdētājs Andrius Šemeškēvičs.
Notikums Pirenejos Spānijai un Portugālei tiešo zaudējumu – neapkalpoto maksājumu, apstādinātās tirdzniecības, rūpnīcu dīkstāves – veidā izmaksāja apmēram 400 miljonus eiro, bet netiešo zaudējumu apjoms, kas izpaudās kā loģistikas ķēžu pārrāvumi, nenotikušas piegādes, reputācijas zaudējumi un dažādas papildu izmaksas uzņēmumiem, tiek lēsts pat divu līdz trīs miljardu eiro apmērā. Tāda bija cena par kļūdām, kas tika pieļautas elektroapgādes sistēmas attīstībā, un viena no šīm kļūdām bija katastrofāli nepietiekama starpvalstu savienojumu jauda – Pireneju pussala katastrofas brīdī spēja importēt tikai 3% no kopēji elektrosistēmai nepieciešamās jaudas, kas ne tuvu nebija pietiekami sistēmas stabilitātes nodrošināšanai krīzes brīdī. Citiem vārdiem sakot – šajā brīdī visa Eiropa uzzināja, kāda cena ir jāmaksā par slikti attīstītiem valstu starpsavienojumiem.
Var aplēst, ka līdzīgs incidents, ja tāds notiktu savā starpā cieši savienotajās Baltijas valstīs, izmaksātu ap 300 miljoniem eiro, ņemot vērā, ka visu triju Baltijas valstu iekšzemes kopprodukts (IKP) ir apmēram desmit reizes mazāks par Spānijas un Portugāles kopējo IKP. Laimīgā kārtā šāda incidenta varbūtība Baltijā ir nesalīdzināmi mazāka, jo Baltijas valstis ir pilnīgs pretstats Pireneju pussalas valstīm – tās ir vienas no vislabāk savienotajām valstīm Eiropā, jo starpsavienojumu jauda jau šobrīd nodrošina 40–60% no visām trijām valstīm nepieciešamās jaudas maksimālā patēriņa brīžos un tiek būvēti vēl jauni savienojumi. Turklāt, gatavojoties atslēgties no Krievijas, Baltkrievijas un Baltijas valstu kopējā elektroapgādes tīkla BRELL, Baltijas valstis uzstādīja trīs sinhronos kompensatorus katra, kas krīzes brīdī palīdzētu stabilizēt elektroapgādes sistēmu. Jāpiebilst, ka tik lielu starpsavienojumu jaudas radīšanu un sinhrono kompensatoru uzstādīšanu Baltijas valstīs gandrīz pilnībā finansēja Eiropas Savienība. Noapaļojot skaitļus, šīs investīcijas bija apmēram vienu miljardu lielas katrā no Baltijas valstīm.
Drošībai un zemākām cenām
Lietuvai jau tagad ir starpsavienojumi ar Latviju, Poliju un Zviedriju, taču tiek plānoti vēl papildu starpsavienojumi ar Poliju, Zviedriju un Vāciju, saka "Litgrid" valdes priekšsēdētājs Andrius Šemeškēvičs, jo Baltijas valstīm ir svarīgs pēc iespējas lielāks starpsavienojumu skaits ar citām valstīm. "Elektroapgādes sistēmai, kas balstīta atjaunojamo resursu enerģētikā, ir svarīgs pēc iespējas lielāks starpsavienojumu skaits. Tas tāpēc, ka būs dienas, kad saule spīd un vējš pūš, bet tā var būt arī brīvdiena, kurā neviens nestrādā un elektrību nepatērē, – tad sistēmā veidojas pārmērīgs elektroenerģijas daudzums. Šādā situācijā izejas ir tikai divas – vai nu ierobežot ražotāju darbību, vai arī izmantot starpsavienojumus, lai elektrību eksportētu uz kaimiņvalstīm, kur tās šobrīd, iespējams, trūkst. Var būt arī pilnīgi pretēji – piemēram, apmākusies un bezvēja darba diena, bet rūpnīcas strādā un elektrība vajadzīga – tad starpsavienojumi ļauj to importēt no kaimiņvalstīm. Tādēļ ar Eiropu un pasauli labi savienota elektroapgādes sistēma nāk par labu visām trijām Baltijas valstīm – tādējādi var nodrošināt, ka sistēma darbojas stabili un pieļauj manevra iespējas – elektrības importu un eksportu.
Tāpat nevajadzētu aizmirst arī mūsu ģeopolitisko situāciju. Baltijas valstis robežojas ar vairākām ne īpaši draudzīgām valstīm, un ar tām starpsavienojumus būvēt nav iespējams. Tādēļ mūsu mērķis ir attīstīt starpsavienojumus ar Eiropu – pirmkārt attīstot drošus savienojumus ar Poliju un Zviedriju, un ceram, ka nākotnē izdosies uzbūvēt abu valstu – Lietuvas un Latvijas – ierosināto lieljaudas savienojumu ar Vāciju," uzsver A. Šemeškēvičs.
"Litgrid" vadītājs zina stāstīt, ka starpsavienojumos ir ieinteresēti ne tikai tie, kas atbild par elektroapgādes drošību. Tie ir izdevīgi arī patērētājiem. "Starpsavienojumi palīdz iesaistīt elektrības ražošanā lielu apjomu atjaunojamo resursu – tas savukārt sniedzis iespēju elektrības cenas Baltijas reģionā noturēt relatīvi zemas un stabilas pat pašreizējās Irānas krīzes laikā. Sākoties Irānas krīzei, daudzās valstīs elektrības cena strauji palielinājās, taču Baltijas valstīs tā nenotika – šeit elektrības cenas joprojām ir zemas. Kāpēc tā? Par to jāsaka paldies elektrības ražošanai no saules, vēja un ūdens, kā arī labi attīstītiem valstu starpsavienojumiem. Taču – jo vairāk sistēmā ir atjaunojamo resursu enerģijas, jo vairāk starpsavienojumu nepieciešams – šīs divas lietas iet roku rokā. Palīdz arī akumulatoru sistēmas elektrības uzglabāšanai, kas šobrīd strauji attīstās."
Paver jaunas uzņēmējdarbības iespējas
"Tie Latvijas patērētāji, kuri pieslēgti nevis fiksētajiem elektrības tarifiem, bet gan biržas tarifiem, jau šī gada ziemas izskaņā varēja labi pārliecināties, kādu efektu dod atjaunojamo resursu enerģētika, jo elektrība martā, kad to nodrošināja hidroelektrostacijas un saules stacijas, bija divas reizes lētāka nekā februārī, kad gandrīz visa elektroenerģija tika ražota, dedzinot gāzi," saka par starpsavienojumu attīstību atbildīgais "Augstsprieguma tīkla" valdes loceklis Arnis Daugulis. "Vienlaikus jāatzīst, ka, jo lielāks atjaunojamo resursu daudzums elektroapgādes tīklā, jo lielākas galvassāpes inženieriem, kā to visu nobalansēt. Un pietiekami lielas jaudas starpsavienojumi ir viens no elementiem, kas ļauj sabalansēt visu sistēmu."
