8 °C
Vardarbības izteiksmes līdzekļi mēdz būt atšķirīgi, taču to atšifrējuma rezultātā priekšplānā iznirst cilvēks. Mākslā drīkst praktiski jebko, bet reālajā dzīvē pastāv likumi un to pieņēmēji un izpildītāji. Mākslas vārdā var vicināt karogu un izteikt, izkliegt saukļus, kušināt, kaunināt, apsmiet, var atļauties būt pārliecinātai personai un nedzirdēt citus viedokļus.
Laiku pa laikam uzplaiksnī neparedzēti notikumi, sabiedrība acumirklī sašķeļas kā valrieksts un vidū atklājas gardais, lobāmais kumoss – kritiskā domāšana. Nē, viss nav pārvaldāms, tās ir cilvēka domas un tām sekojošā, nekontrolētā rīcība – visatļautība. Frāzes, ko nemitīgi piesauc cīnītāji līdz brīdim, kad viens ņem ieroci un bliež. Cilvēks un karš ir kā savienotie trauki, jautājums tikai – kāds (ne)labums un kāda pievienotā vērtība ir karot citam pret citu? Apziņa, ka vārds, skaņa var nogalināt, ka asiņains ir gadsimts un tas nav tikai karš cilvēku starpā, visu, kas notiek sabiedrībā, cilvēkus padara atšķirīgus no dzīvniekiem, kur valda citi likumi un cita kārtība.
Rakstniece Andra Neiburga savā laikā uzrakstīja stāstu, kur sižeta pamatu veido empātija. Stāsts par diviem suņiem, kuriem ir skaisti un ietilpīgi vārdi – Mūks un Princis. Tēlains un skumīgs skatījums par draudzību un mīlestību, ietverot autores redzējumu, attieksmi pret dzīvnieku.
Kas tur sevišķs, ja kāds pagrūž, kāds pasmejas, kāds paņirdz, vecākus cilvēkus skar eidžisms. Bērnus ķer varmākas roka, ģimenes – ekonomiskās krīzes, un viss kopumā veido dzīves gleznu. Dziesmas vietā var arī aurot, blēt, tautas dejai piešķirt nacionālistisku nešķīstību, uzkliedzot sunim, rast mierinājumu, kas tur tik slikts – aizmirst pabarot papagaili. Gleznu var radīt no nekā, tajā atpazīstot ikdienišķo un neērto, pārvērst visu iespējamo performancēs, tad sagraizīt valsts karogu, pāršūt, sadiegt un nosaukt likuma sargu par muļķi.
Visa pamatā ir empātija, ne tikai atziņas par dzīvi un dzīvošanu, tajā skaitā ietilpinot saskarsmes punktus cilvēks–dzīvnieks. "Tille un suņu vīrs", atgādinu, tā sauc Andras Neiburgas darbu, ko lasījuši, skatījušies izrādi vai filmu gan pieaugušie, gan bērni, apgūstot jaunas pieredzes attiecībās. Kāda pieredze, tāda attieksme, iebildīs lasītāji un varbūt sniegsies pēc vēl emocionāli dziļāka, emocijām bagātāka darba radītāja Kārļa Skalbes pasaules izpratnes – skaidros bērniem Kaķīša tēlu un sasaistīs ar mūsdienām, atradīs īpašības, kas nemainīgi pastiprina trauslo emociju pasauli. Kāpēc ne? Šodien pasauli pārplūdina negācijas, bet dzīvnieku mīlestība pret cilvēku savā būtībā nemainās. Samīta domu skudra ir un paliek pusceļā, kad cilvēka prāts kaļ plānus, kā izdarīt otram ko tādu, ko pats sev nekad nedarītu. Kārļa Skalbes jūtīgumā pret pasauli ir ietverts viss, kā šodien pasaulei pietrūkst, proti, līdzjūtības. Ne tās līdzjūtības, ko ieliek mākslas darbā, bet tajā tiešajā un saskarsmi, empātiju radošajā līdzjušanā, ka otram sāp.
Nupat izskanējušais trīs suņu nogalināšanas akts ir kā vēl viena izpausme cilvēka gribai un nespējai kritiski domāt pirms rīkošanās. Šo notikumu vērtēs cilvēki, kuri pārzina likumisko pusi, bet emocionālā vardarbība pret cilvēkiem un fiziskā pret dzīvniekiem stāv tuvu jo tuvu līdzās tam, ko ikdienā redzam visapkārt. Ojāra Vācieša dzejas tekstos mītošajām radībām varētu mierīgi pielikt stobru pie pieres, ja viens skaists zirgs ierastos svešā teritorijā un kādam nepatiktu zirga uzvedība. Nē, tas nav nekāds cirks un nevar būt arī jautra vārdu spēle. Visatļautība baida vairāk par diskusijām, ko rada šādas darbības.
Uzmanības lokā nonākuši suņi, saukļi pavērsti citam pret citu, par karu ar likumu, un šo likumu neievērošanu, jo dzīvnieku taču nevar aizstāvēt dzīvnieku tiesa. Un tad ir neskaitāmi izteicieni, likums, ievēro likumu un nedauzi galvu pret sienu, pats vainīgs, ka nav sajēgas empātijas nozīmei demokrātijas stiprināšanā.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
