Šodien, 24. janvārī, tradicionālajā "Latvijas koncertu" rīkotajā Latviešu simfoniskās mūzikas lielkoncertā satiksies Latvijas profesionālie simfoniskie orķestri: Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, Latvijas Nacionālās operas orķestris, Liepājas Simfoniskais orķestris un valsts kamerorķestris "Sinfonietta Rīga", kura diriģentu, ierakstu producentu un nupat izsludinātās Lielās mūzikas balvas nominantu kategorijā "Gada koncerts" Normundu Šnē aicināju uz šo sarunu.
2025. gads iezīmē apaļus divdesmit gadus kopš pirmā Latviešu simfoniskās mūzikas lielkoncerta. Laika gaitā šī vērienīgā iecere pāraugusi nozīmīgā tradīcijā un kļuvusi par stabilu Latvijas koncertdzīves sastāvdaļu. Atšķirībā no ierastās vides Lielajā ģildē, kas šobrīd rekonstrukcijā, šovakar lielkoncerts aicina latviešu mūziku svinēt Latvijas Nacionālajā operā.
Jau tradicionāli vakara ieskandināšana uzticēta Liepājas Simfoniskajam orķestrim, kura uzmanības lokā šoreiz ir divu izcilu latviešu melodiķu skaņu audekli. Pie diriģenta pults esot kolektīva mākslinieciskajam vadītājam Guntim Kuzmam, lielkoncertu atklās ar Artura Maskata tango "Augusta zvaigznes". Un līdzās šim skaņdarbam likts ārkārtīgi saistošs un dziļi personisks, mūsdienu Latvijas iedvesmots lielformāta skaņu gleznojums – Andra Dzenīša Otrā simfonija "Silts vējš", kas atzīta par "Lielās mūzikas balvas 2022" gada jaundarbu.
Ierasto orķestra bedri nomainot pret Baltā nama skatuvi, Mārtiņa Ozoliņa vadītais Latvijas Nacionālās operas orķestris atskaņos Emīla Dārziņa "Melanholisko valsi", kā arī ļoti īpaša solās būt atkalsatikšanās ar liriķa Arvīda Žilinska mūziku, jo solista loma viņa 1945. gadā komponētā Koncerta klavierēm un orķestrim otrās daļas lasījumā uzticēta komponista un pianista mazmazdēlam Matīsam Žilinskim – vienam no spilgtākajiem jaunās paaudzes džeza romantiķiem.
Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris savu uzstāšanos sāks ar Romualda Kalsona skaņdarbu "Retrospekcija", savukārt Aleksandra Avrameca skaņumākslā spoža tehnika savijas ar saistošu tēlainību un īpašu interesi par faktūras daudzslāņainību. To apliecina arī Latvijas Nacionālajam simfoniskajam orķestrim rakstītais jaundarbs "Ausma", kurā radoši pētīts gaismas un spožuma jēdziens mūzikā. Pie diriģenta pults stājoties pasaules slavas priekšvakarā esošajam Aivim Greteram un solista lomā iejūtoties izsmalcinātajam klarnetistam Mārtiņam Circenim, lielkoncertu noslēgs 1993. gadā tapusī "Vēl viena Vēbera opera" – viena no iespaidīgākajām izcilā stilizētāja un instrumentācijas lielmeistara Pētera Plakida koncerta žanra partitūrām.
Normund, vēlos sākt ar secinājumu, ka pirms divdesmit gadiem muzikologa Arnolda Klotiņa prātā radusies ideja nu izvērtusies par ārkārtīgi skaistu tradīciju.
N. Šnē: Par pilnīgi unikālu tradīciju! Domāju, neviens sākumā negaidīja, ka tā būs viena no jaunu ideju veiksmīgākajiem īstenojumiem dzīvē. Simfoniskās mūzikas lielkoncerti jau vairākus gadus ir izpārdoti, un publikas interese par tiem milzīga.
6 °C
