11.2 °C
Karš Tuvajos Austrumos īstermiņā nelabvēlīgi ietekmē Ukrainas situāciju pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma, bet ilgtermiņā rezultāti, atkarībā no konflikta atrisinājuma, varētu būt labvēlīgi, pauda Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks Toms Rātfelders.
Konflikts Tuvajos Austrumos patlaban negatīvi ietekmē Ukrainu dažādu apstākļu dēļ, norādīja Rātfelders. Kara dēļ Persijas līča valstis ir lūgušas pretgaisa aizsardzības sistēmas no ASV, tādējādi ierobežojot atbalstu Ukrainai. Vienlaikus paaugstinātās naftas un dabasgāzes cenas varētu radīt spiedienu rietumvalstīm mīkstināt Krievijai noteiktās sankcijas. Sankciju atvieglošana palielinātu Krievijas līdzekļus karadarbības finansēšanai. Pētnieks pauda, ka ASV prezidents Donalds Tramps varētu arī izjust politisko spiedienu ātrāk beigt karu Tuvajos Austrumos, tādēļ Ukrainas miera sarunas varētu nebūt prezidenta dienaskārtībā.
Rātfelders norādīja, ka patlaban nevar spekulēt par kara iznākumu, taču jāatceras, ka Irānas sakāve nopietni ietekmētu Krievijas ietekmi pasaulē. Viņš izcēla, ka vairāki Krievijas sabiedrotie — bijušais Venecuēlas prezidents Nikolass Maduro un bijušais Sīrijas prezidents Bašārs al Asads vairs nav pie varas. Lai gan Krievijai joprojām paliktu ietekmīgi sabiedrotie Ziemeļkorejā un Baltkrievijā, tā tik un tā būtu izolētāka, norādīja pētnieks. Viņš arī piebilda, ka patlaban viņam neliekas, ka Irānas režīms būtu tuvu krišanai.
Lai konflikts Tuvajos Austrumos beigtos, Irānai un ASV jāsasniedz savi mērķi. Rātfelders norādīja, ka
Irāna no kara neatkāpsies un skatās uz konfliktu kā cīņu par izdzīvošanu,
jo, kapitulējot Trampam, var ne tikai zaudēt amatus, bet arī dzīvības.
Savukārt Trampam kara ieilgšana palielina iekšējo politisko spiedienu, jo, sākot militāro operāciju, viņš ir pārkāpis savus galvenos pirmsvēlēšanu solījumus neiesaistīties plaša mēroga militārajos konfliktos un sadusmojis vēlētājus, norādīja pētnieks. ASV pilsoņi patlaban ir neapmierināti, jo karā tiek ieguldīti ievērojami līdzekļi un karš ietekmē naftas cenas pasaulē.
Rātfelders uzsvēra, ka patlaban nav pamata panikai, ka karā varētu iesaistīties NATO vai Eiropas valstis, un patlaban jāvēro konflikta turpmākā attīstība. Pētnieks norādīja, ka ieroči, kuri iepriekš nejauši ielidojuši svešās teritorijās, palielina risku, ka karš var izplesties, bet līdz šim blakusesošās valstis ieņem novērošanas pozīciju. Viņš pieminēja NATO dalībvalsti Turciju, kuras virzienā pagājušonedēļ izšautā raķete tika veiksmīgi pārtverta. Turcijas iesaistīšanās konfliktā būtu neizdevīga abām pusēm, norādīja pētnieks.
Komentējot kara radīto ekonomisko situāciju un Hormuza šaurumā iestrēgušos kuģus, pētnieks minēja, ka ASV ir iespējas nodrošināt drošību un pavadīt iestrēgušos kuģus, jo ASV ir izvietoti kuģi Persijas līcī un flotes bāze Bahreinā. Rātfelders neizslēdza situāciju, ka Eiropas kuģi arī varētu nodrošināt palīdzību.
ASV un Izraēlas karš pret Irānu novedis pie faktiskas Hormuza šauruma blokādes, caur kuru tika pārvadāta piektdaļa no visā pasaulē iegūstamās naftas, un tas izsaucis strauju cenu kāpumu.
Aptauja
Kāds, jūsuprāt, ir ASV stratēģiskais mērķis Irānā?
KONTEKSTS
2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties un reizi nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
