Kā iesācējam tūrismā viņam tomēr jau radušies secinājumi par to, kas šajā jomā būtu jāuzlabo. Trūkstot norāžu uz tūrisma saimniecībām, informācijas par citiem uzņēmējiem tuvākajā apkaimē, ar kuriem varētu veidot vienotu tūrisma piedāvājumu, jo dažkārt viens, atsevišķs apskates vai aktivitāšu objekts nespēj piesaistīt pietiekami lielu tūrisma aģentūru uzmanību.
Par savām nākotnes izredzēm tūrismā viņš nepārdzīvo, taču bažas pastāv. "Manuprāt, Abrahama Maslova vajadzību piramīdā (psiholoģiska teorija, kas skaidro cilvēku motivāciju rīkoties noteiktā veidā. – Aut.) tūrisms stāv diezgan augstu un pieskaitāms ekstrām. Tas nozīmē, ja tiks apdraudētas eksistenciālās pamatvērtības un rocība cenu celšanās dēļ samazināsies, tad pirmais, no kā cilvēki atteiksies, būs ceļošana. Taču uzņēmējiem vienmēr jādomā, kā strādāt arī nelabvēlīgos apstākļos."
Andrejs Kovaļovs iesaka atvieglot darbu, iesaistot tūrisma organizēšanā mākslīgo intelektu, kuru pats izmanto gan programmu veidošanā un pārtikas aprēķinos ēdienu receptēm, gan saziņā un reklāmas materiālu tapšanā.
Zaļās saimniekošanas garants
Zaļais sertifikāts kā vides kvalitātes zīme tika ieviesta pagājušā gadsimta beigās, lai veicinātu ekotūrismu un dabai draudzīgu saimniekošanu laukos. To piešķir īpaša komisija, kurā ietilpst tūrisma nozares eksperti, valsts pārvaldes un nevalstisko organizāciju pārstāvji, izvērtējot pieteiktās tūrisma saimniecības, kurās tiek saudzēta vide un ainava, racionāli izmantoti ūdens un enerģijas resursi, organizēta videi draudzīga atkritumu savākšana un apsaimniekošana, kā arī tūristiem piedāvātas vidi saudzējošas aktivitātes, veselīga vietējā ražojuma pārtika un plaša informācija par tuvākās apkaimes dabas, kultūras un vēstures objektiem.
Šobrīd Latvijā Zaļā sertifikāta turētājas ir simt divdesmit tūrisma saimniecības. "Pašos pirmsākumos mēs apsekojām lauku tūrisma vietas un aicinājām uzņēmējus pieteikties, bet tagad pieteikšanās Zaļajam sertifikātam ir katra paša izvēle. Ja lēmums pieņemts, tad pieteikums jānosūta uz e-pastu "lauku@celotajs.lv". Pēc pieteikuma vēstules saņemšanas lauku tūrisma saimniecība tiks iekļauta apskatāmo sarakstā, un inspektors vienosies par apsekošanas laiku, lai novērtētu atbilstību sertifikācijas kritērijiem. Sagatavoto dokumentāciju par apsekošanas rezultātiem inspektors prezentēs Zaļā sertifikāta komisijai trīspadsmit cilvēku sastāvā, kura pieņems lēmumu par sertifikāta piešķiršanu, atteikšanu vai atlikšanu tūrisma uzņēmumam," skaidro asociācijas "Lauku ceļotājs" prezidente Asnāte Ziemele.
Viņa norāda, ka Zaļā sertifikāta turētāju skaits ir mainīgs, jo daudzas pirmos sertifikātus saņēmušās saimniecības ar tūrismu vairs nenodarbojas un diemžēl dažām nācies šos sertifikātus arī atņemt, pasliktinoties ekoloģisko kritēriju izpildei.
"Turklāt šie kritēriji gadu gaitā kļuvuši vēl stingrāki, piemēram, atkritumu šķirošana. Ja tūrisma uzņēmējs atkritumus nešķiro, tad zaļo sertifikātu nevar saņemt, pat ja citās pozīcijās viņš augstajām prasībām atbilstu. Šobrīd, lai iegūtu Zaļo sertifikātu, uzņēmējiem jābūt ļoti zaļiem – nedrīkst lietot nekādu ķīmiju, jācīnās ar invazīvajām sugām un jāatbilst vairāk nekā simt dažādiem, vidi saudzējošiem kritērijiem," atklāj Asnāte Ziemele.
Uzziņa
Tēriņi tūrisma izaugsmei
- 2026. gadā no Ekonomikas ministrijas budžeta 18,4 miljoni eiro tiks novirzīti pasākumiem, kas veicina eksporta tirgu apguvi, ārvalstu investīciju piesaisti un Latvijas atpazīstamību prioritārajos mērķa tirgos, lai sekmētu tūrisma nozares izaugsmi.
Eksperta komentārs
Veicas tiem, kas spēj būt elastīgi
Asociācijas "Lauku ceļotājs" prezidente Asnāte Ziemele: Aizvadītais gads lauku tūrismā kopumā bijis labs, un tūrisma uzņēmēji ir apmierināti ar rezultātiem. Vienīgi nav veicies tiem, kuri piedāvāja pārāk dārgus luksusa pakalpojumus, jo 2025. gads iezīmējās ar ceļotāju paražu maiņu un vēlmi taupīt, mazāk tērējot izklaidēm un atpūtai.
Pērn ir bijis gana daudz veiksmīgu uzņēmēju, kuri sezonas laikā spējuši pārorientēties. Pēdējā laikā lielākoties vairs netiek rīkotas kāzas un jubilejas ar lielu viesu skaitu, taču arvien iecienītākas kļūst mazākas svinības, korporatīvie un privātuzņēmēju pasākumi. Līdz ar to pēc lielām telpām vairs nav pieprasījuma, tomēr šo telpu īpašnieki raduši citu risinājumu un sākuši rīkot vairāku dienu pasākumus mazākām grupām, dažādus seminārus un saliedēšanās spēles, piedāvājot turpat uz vietas arī nakšņot.
Neskatoties uz izmaiņām ceļotāju paradumos, lauku tūrisma pakalpojumu cenas nav samazinājušās un dažos segmentos pat augušas, taču uzņēmēji ir pielāgojuši savu piedāvājumu atbilstoši pieprasījumam, piemēram, restorānos un kafejnīcās tiek piedāvāti vienkāršāki ēdieni par draudzīgākām cenām, un šādu soli novērtē apmeklētāji, palielinot apgrozījumu.
Pirms karadarbības sākšanās Tuvajos Austrumos jaunā lauku tūrisma sezona likās ļoti cerīga, jo Latvijas tūrisma tirgū sāka atgriezties Amerikas, Beniluksa valstu (Nīderlandes, Beļģijas, Luksemburgas) un Vācijas tūristi, kuri savulaik bija visvairāk nobijušies no Krievijas izraisītā kara Ukrainā. Pēdējo gan ir vismazāk, jo Vācijā joprojām tiek izplatīts vēstījums, ka Baltijas valstis būs nākamās, kurām uzbruks Krievija.
Tagad mani bažīgu dara Tuvo Austrumu konflikta izraisītā ekonomiskās situācijas pasliktināšanās, jo degvielas cenu sadārdzinājumam, iespējams, sekos strauja inflācija, un pirmais no tās cietīs tūrisms. Arī pašmāju ceļotājus šāds pavērsiens var atturēt no ceļošanas pa savu dzimto zemi, kaut gan Tūrisma konsultatīvās padomes akadēmiski izglītotie eksperti uzskata, ka Latvijas tūrismu izglābs tieši vietējais tūrisms.
Tad jau redzēsim, bet šādam optimistiskam scenārijam liek noticēt ukraiņu piemērs, jo viņi arī kara apstākļos joprojām ceļo pa Ukrainu. Lai cik slikti kādreiz klātos, cilvēkiem vajag svētkus. Atcerēsimies kaut vai kovida pandēmijas laiku, kad, par spīti ierobežojumiem, ļaudis devās uz laukiem paelpot svaigu gaisu un uz brīdi aizmirst par problēmām. Lauku tūrisms ir dzīvelīgs, un ticu, tā būs arī turpmāk.
Publikācija sagatavota ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu. Par publikācijas saturu atbild AS "Latvijas Mediji".
16.3 °C
