Artūrs Strautiņš: Zaudējām visa komanda, nevis treneris

Latvijas basketbola izlasei divos nepatīkamajos zaudējumos Pasaules kausa kvalifikācijā Polijai iepriecinošākais bija Artūra Strautiņa sniegums.

Novembrī atgriezies pēc ceļgala krustenisko saišu traumas, 27 gadus vecais uzbrucējs demonstrē karjeras labāko basketbolu.

Sporta sabiedrībā reizēm saka – labāk zaudēt pārliecinoši nekā pēdējās sekundēs. Es gan šādai tēzei nepiekrītu, bet kādas ir tavas domas?

A. Strautiņš: Dīvaini dzirdēt, ja kāds domā, ka foršāk zaudēt ar mīnus 20. Neviens neiet uz spēli, lai zaudētu, pirmajā bijām ļoti tuvu uzvarai. Abi iznākumi vienlīdz sāpīgi.

Tortonas klubā spēlē kopā ar Polijas izlases centru Dominiku Oleiničaku. Viņš pēc šiem mačiem tevi mierināja vai pasmējās, ka izģērba latviešus?

Uz Itāliju lidojām vienā reisā, mazliet parunājām. Neteiktu, ka viņi mūs izģērba, bet labi spēlēja, īpaši otrajā mačā ātri ieguva pārsvaru un mums grūti bija tikt atpakaļ. Oleiničaks arī klubā labi cīnās zem groza, viņš bija liels iemesls, kāpēc mums tik slikti gāja ar uzbrukuma bumbām. Pats biju šokā, ka pirmajā spēlē ieguvām tikai divas.

No poļu sākumsastāva viņš vienīgais ir augumā virs diviem metriem. Kā tu skaidro, ka mums cīņā par bumbām bija tik vājas sekmes?

Grūti pateikt, varbūt brīžiem nenospēlējām līdz galam, palaidām garām, neatbloķējām, arī veiksme mazliet bija viņu pusē, kad bumba ielēca rokās. Poļu treneris Igors Miličičs uz to liek akcentu, atceros, kad viņš strādāja Itālijā, tad komandas arī daudz skrēja un agresīvi cīnījās par atlēkušajām bumbām.

Vai Sito Alonso basketbols, taktiskās prasības ir sarežģītas?

Uz novembra spēlēm nebiju, dzirdēju, ka tur vairāk (bija jaunas lietas). Man bija trīs treniņi pirms spēles, asistenti izstāstīja par kombinācijām, jau pirmajā dienā zināju praktiski visu, ko darām pie sāna auta, gala auta. Nebija tik grūti saprast. Arī klubos mainās treneri un ir ātri jānoreaģē. Bet skaidrs, ka trenerim nav viegli šādos logos, vasarā būtu citādi.

Laikam nevar noliegt, ka laukumā bija redzams – Polijas izlasei treneris ir piecus gadus, bet mums dažus mēnešus.

Noteikti Polijai vieglāk spēlēt, jo ar šo treneri strādā jau ilgu laiku, atnāc un zini, ko viņš prasa no komandas, no katra spēlētāja. Taču negribu attaisnoties ar to, ka mums jauns treneris, gatavojāmies un ar katru dienu sapratāmies vairāk, spēlētāji jau ir tie paši, kas iepriekš. Nepaveicās, pirmajā spēlē bijām tuvu. Zaudējām visa komanda, nevis daži spēlētāji vai treneris.

Zaudējumi jau nav liels pārsteigums, Polijai iepriekšējos divos Eiropas čempionātos ceturtā un sestā vieta, un viņiem no labākā sastāva iztrūka tikai viens spēlētājs.

Tā es negribu skatīties, mēs arī pret Franciju un Spāniju vienmēr cīnāmies par uzvaru, bet sportā tā notiek.

Cik daudz bija informācijas par pretinieku spēlētājiem? Treneris Mārtiņš Zībarts brīnījās – zinām, ka Mateušs Poņitka iet tikai pa labi, bet laižam viņu uz to pusi.

Galvenos spēlētājus skatījāmies vairāk, bet izgājām cauri visiem. Pret Poņitku bija norādījumi "postā", tāpat nobremzēt (ātrajās pārejās), jo viņš bieži pāriet laukumam lielā ātrumā un labi realizē tās situācijas.

Otrās spēles sākumu nogulējām?

Bija 2:10, mēs aizmetām garām, arī es pats no apakšas, un viņi aizskrēja ātrajos uzbrukumos, sajuta spēles garšu. Pirmajā spēlē arī bija 0:6, bet tad tikām atpakaļ un aizgājām priekšā. 

Viņi spēlē augstā līmenī, atrada mūsu vājās vietas – kaut kur nenostrādājām, nepalīdzējām, nokavējām, un viņi ekselenti izmantoja tās spraugas.

Vai Latvijai jāturpina darbs ar Sito Alonso?

Redzu, kas notiek sociālajos tīklos… Nedomāju, ka man vajadzētu atbildēt uz šo jautājumu. Varu tikai pateikt, ka šajā sabraukumā mani viss process apmierināja, redzēju, ka viņš ir profesionāls treneris un kāpēc ar "Murcia" ir trešajā vietā Spānijas ACB līgā. Nevaru piekasīties, var just, ka strādā augstā līmenī.

Vai spēlējat kardināli atšķirīgu basketbolu nekā Lukas Banki laikos?

Katram trenerim ir savs redzējums. Ja es būtu treneris, arī tā darītu. Viņš ar savu basketbolu sasniedzis ļoti labus rezultātus. Ja pirmo maču uzvarētu, tad varbūt runātu citādi. Visi cīnījāmies, šajā reizē mums nepaveicās, bet nekas nav zaudēts.

Daudzas Eiropas valstis izmanto iespēju naturalizēt ārzemniekus, un tas viņu potenciālu krietni palielina. Latvijai vajadzētu skatīties šajā virzienā?

Domāju, ka mums to nevajag, jo katrā pozīcijā ir kvalitatīvi spēlētāji, vismaz šobrīd labāk spēlējam ar saviem džekiem. Nepārmetu un nevīpsnāju par valstīm, kas izvēlas to darīt.

Iepriecināja tavs sniegums pēc atgriešanās no ceļgala krustenisko saišu traumas, izskatījies jaudīgi. Lai uzņemtos lielu lomu, vajag laikus mentāli noskaņoties vai arī viss atkarīgs no situācijas?

Biju gatavs, paņēmu no katras epizodes, ko varēju. Īpaša gatavošanās – nē, man arī klubā ir liela loma, esmu labā formā. Trauma ir pagātnē, celis jūtas labi, bet pirms un pēc katra treniņa ir iesildīšanās, atsildīšanās, ledus vanna, procedūras. Tagad tam pievēršu vēl lielāku uzmanību, man jau agrāk teica – kā tu masējies, ledus vannas tavā vecumā. Taču zināju, ka tas ir ļoti svarīgi, lai pazeminātu traumu risku.

Kāds tev to iestāstīja vai pats tik prātīgs biji?

Spēlēju ar ļoti labiem basketbolistiem, Lietuvas leģendām Darjušu Lavrinoviču, Rimantu Kaukēnu, kurš pēc 30 gadu vecuma vairākas reizes bija sarāvis ceļgala krusteniskās saites. Redzēju, kā viņi pievērš uzmanību savam ķermenim. Vienmēr esmu bijis ļoti strādīgs.

Kāpēc decembrī divus mačus izlaidi?

Treniņā skrienot sajutu ikra muskuli, bija mazliet atvēries un četras piecas dienas vajadzēja atpūsties.

Tortona kopvērtējumā atrodas piektajā vietā. Ir labi?

Labi, bet gribam labāk, zaudējām pāris spēļu ne pret top komandām. 

Mērķis ir sasniegt četrinieku un tad pēc iespējas labāk nospēlēt izslēgšanas turnīrā.

Itālijas kausā tikām finālā un bijām tuvu arī uzvarai pret Milānu, ceturtās ceturtdaļas sākumā bija +16, tad viņi iemeta ļoti labus metienus un nespējām vairs noturēt. Pusfinālā pārspējām Boloņu. Kausā trīs gadus nebija uzvarējuši lielie grandi, diemžēl neizdevās šo sēriju turpināt.

Pirmīt ieminējies – ja tu būtu treneris. Nākotnē redzi sevi šajā amatā?

Tik tālu uz priekšu nedomāju, neizslēdzu to, varbūt ne trenera, bet citā statusā. Ikdienā daudz skatos basketbolu – Nacionālo basketbolu asociāciju ne, bet ULEB Eirolīgas interesantākās spēles gan. Šosezon pārsteidz "Valencia" otrā vieta, Atēnu "Panathinaikos" tikai devītie, Stambulas "Anadolu Efes" ļoti švaki.

Vizītkarte. Artūrs Strautiņš

• Dzimis 1998. gada 23. oktobrī.
• Basketbolists, augums 1,98 m.
• Pārstāv Itālijas klubu Tortonas "Derthona Basket", šī ir rezultatīvākā sezona karjerā – vidēji mačā 12,2 punkti. Tālmetienos 45,5% precizitāte.
• Itālijā spēlē kopš 2014. gada, šajā laikā pārstāvējis septiņus dažādus klubus.
• Latvijas izlasē spēlē kopš 2018. gada, 5. vieta Pasaules kausā (2023).
• Eiropas U-16 vicečempions (2014).