Kultūrzīmju izvēle: 10. nedēļa kultūrā — izstādes, koncerti, festivāli, aktualitātes

Piedāvājam ieskatu aktuālo kultūras notikumu kalendārā.

Pavasara sezona Rotko muzejā

Sešas jaunas izstādes līdz 24. maijam apskatāmas Daugavpils Rotko muzejā.

Neapolē dzimušais Gregorio Bota (1953), kurš dzīvo un strādā Romā, ir pirmais itāliešu mākslinieks, kura personālizstāde notiek Marka Rotko dzimtenē. Lai gan autors izpaužas dažādos medijos, visbiežāk telpiskās instalācijās un skulptūrās, viņa jaunrade nepārprotami sakņojas gleznieciskā radošā žestā un turpina būt izteikti meditatīva. Izstādes kuratori – mākslas vēsturnieks un kritiķis, Burri fonda prezidents Bruno Kora un Rotko muzeja starptautisko mākslas projektu kuratore Farida Zaletilo.

Rozmarija Torpo, "Ausma". Poliesters, audekls, tinte, akrils, krāsas aerosols, 180 x 125 cm, 2025.

Foto: Žanete Holmstrema/Publicitātes

Somu mākslinieci Rozmariju Torpo, kuras darbi apskatāmi izstādē "Savāda gaisma" (kuratore Tatjana Černova), jaunradei iedvesmo trauslie mijkrēšļa brīži uz dienas un nakts sliekšņa. Viņas abstraktās kompozīcijas veido mainīgas, teju iluzoras telpas, kur gaisma, krāsa un kustība rada ievelkošu pieredzi. Māksliniece strādā eksperimentāli, kombinējot audeklu, papīru, poliesteru u. c.

Latgales reģiona mākslinieku ikgadējā izstāde Rotko muzejā (kurators Aivars Baranovskis) šogad risina tēmu "Pierobeža", pulcējot 64 dažādu paaudžu un mediju autorus, kuru dzīve un radošais ceļš ievijas Latgales kultūrtelpā. "Vienlaikus ar pierobežas ģeogrāfisko kontekstu izstāde pievēršas mākslai kā nodarbei, kas pati par sevi pastāv uz robežas – starp normālo un nenormālo, pieņemamo un nepieņemamo. Jo pati mākslas būtība ir robežu pārbaude un pārdefinēšana," teic kurators.

Plašu Latvijas un ārvalstu laikmetīgās mākslas panorāmu veido izstāde "Ieraudzīt", ietverot darbus no uzņēmēja un mākslas mecenāta Raivja Zabja (1973–2023) privātkolekcijas. Kā uzsver izstādes kuratore Dace Dēliņa-Lipska, mākslas pasaulē Raivis Zabis darbojās intuitīvi un radoši – gandrīz kā mākslinieks. Kolekcionāra izvēļu pamatā bija iekšēja sajūta un personiska reakcija uz ieraudzīto. Jau sākotnēji viņš izvēlējās kolekcionēt laikmetīgo mākslu, jo tieši tajā saskatīja sava laika patieso noskaņu un domāšanu. Izstādes kuratori – Dace Dēliņa-Lipska, Māris Čačka, Pāvels Terentjevs.

Savukārt jaunās mākslinieces Jūlijas Verbickas-Vasiļjevas fotosērija "Habitus" (kuratore Tatjana Černova) ir vizuāls un emocionāls pētījums par robežu starp redzamo un pieredzamo, starp cilvēka ārējo tēlu un iekšējo stāvokli. Apvienojot dokumentālu pieeju ar inscenējuma elementiem un režijas paņēmieniem, autore veido niansētu fotogrāfisku naratīvu par to, kā sociālā vide, audzināšana un personiskā pieredze pakāpeniski iesakņojas ķermeņa pozās, skatienā, klusēšanā un attieksmē pret sevi un citiem.

Pēteris Martinsons, "Spriegums". Šamots, angoba, zīmējumi, 72 x 34,5 x 33,5 cm, 1980. Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājums.

Foto: Publicitātes

Bet Pētera Martinsona (1931–2013) "Pārdomas" (kurators Valentīns Petjko), kas apskatāma izstāžu zālē "Martinsona māja", ir cikla pirmā izstāde, kas veltīta izcilā latviešu keramiķa 95. dzimšanas dienai. Tajā eksponēti Martinsona lielformāta keramikas darbi no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājuma.

Melanholiskā māksla

Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejā līdz nākamā gada 27. februārim apskatāma izstāde "Melancholia imaginativa", kas atklāj tēlu īpatnības Aleksandras Beļcovas portreta glezniecībā. Muzeja vadītāja Nataļja Jevsejeva stāsta, ka melanholijas tēmai Eiropas mākslā ir gara vēsture. "Melancholia" (tulkojumā no grieķu valodas "melnā žults") senatnē tika uzskatīta ne tikai par īpatnību, kas piemīt vienam no temperamentu tipiem, bet arī par kaiti, kas negatīvi ietekmē cilvēka domas un psihi. Renesanse mainīja domātāju un mākslinieku attieksmi pret melanholiju, to sāka vērtēt kā ģēnija, domātāja, zinātnieka pazīmi. Itāļu filozofs Marsīlio Fičīno devis šim melanholijas paveidam nosaukumu "Melancholia imaginativa". Izstādē apskatāma šo priekšstatu izpausme Aleksandras Beļcovas (1892–1981) gleznotajos portretos, kur tradīcija iegūst individuālu nokrāsu. Tēlu traktējumu noteica mākslinieces dzīves peripetijas, ilgstoša slimošana ar tuberkulozi un zināmā mērā tieksme pēc intraversijas. Gan pašportretos, gan citu cilvēku portretējumos Beļcova uzsvēra gaišu skumju noskaņu. Pat komēdijas žanra aktrisi Antu Klinti māksliniece vienā no portretiem attēlo melanholijas stāvoklim raksturīgajā pozā.

Zvaigžņu festivāla spilgtumi

Sestdien, 7. martā, Liepājas Starptautiskajā zvaigžņu festivālā, kas norisinās Liepājas koncertzālē "Lielais dzintars", uzstāsies Liepājas Simfoniskais orķestris diriģenta Gunta Kuzmas vadībā kopā ar japāņu džeza pianisti un komponisti Hiromi, kura ir viena no spilgtākajām un inovatīvākajām mūsdienu džeza māksliniecēm, kas savā darbībā apvieno džezu, klasiku, progresīvo roku, fusion un elektroniku, radot mūziku, kas vienlaikus ir gan intelektuāli izaicinoša, gan emocionāli aizraujoša.

Savukārt svētdien, 8. martā, festivālā atgriezīsies un "Lielajā dzintarā" uzstāsies Reinis Zariņš, viens no spožākajiem Latvijas pianistiem, ar dziļi personisku un garīgi piesātinātu programmu – Riharda Dubras monumentālo klavierdarbu "Krustaceļa vīzijas. Gaisma", kas 2025. gadā tika godalgots ar Lielo mūzikas balvu kategorijā "Gada jaundarbs".

Mūža balva – Rutai Cibulei

Ruta Cibule.

Foto: Publicitātes

14. martā latgaliešu kultūras gada balvas "Boņuks" ceremonijā par mūža ieguldījumu latgaliešu kultūras attīstībā tiks godināta kultūras darbiniece, Ziemeļlatgales tradicionālās kultūras sargātāja, projektu vadītāja, kultūrvēstures pētniece Ruta Cibule. Viņa ir ilggadēja Ziemeļlatgales tradicionālās kultūras veidotāja un sargātāja, nemateriālā kultūras mantojuma kopēja un stiprinātāja, kura vairāk nekā 40 gadu garumā ar degsmi strādājusi kultūras un bibliotēku jomā.

Ventspils ērģeļu dienas

Koncertzālē "Latvija" no rītdienas, 5., līdz sestdienai, 7. martam, notiks lielākais jauno ērģelnieku un ērģeļspēles pedagogu festivāls Latvijā "Ventspils ērģeļu dienas". Piektdien, 6. martā, skanēs "Džezbaroka" – četru profesionālu mūziķu – dziedātāja Jāņa Strazdiņa, baroka vijolnieces Lāsmas Melderes-Šestakovas, kontrabasista Jāņa Rubika un ērģelnieka Aigara Reiņa – apvienības koncerts ar angļu baroka mūziku, kas savienota ar džeza mūzikas valodu, improvizāciju un tradīcijām.