Četros repatriācijas reisos no Tuvo Austrumu reģionā atvesti 569 pasažieri

Februāra beigās uzliesmojusī drošības krīze Tuvo Austrumu reģionā, kas aizsākās ar Izraēlas un ASV gaisa triecieniem Irānai un turpinājās ar Irānas atbildes triecieniem citām reģiona valstīm, kļuva par nopietnu pārbaudījumu arī simtiem Latvijas ceļotāju.

Vairākas valstis slēdza savas gaisa telpas, atceļot regulāros lidojumus, kādēļ cilvēkiem bija jāmeklē citi atgriešanās ceļi. Latvijas organizētajā repatriācijas operācijā pagājušās nedēļas izskaņā mājās no Apvienotajiem Arābu Emirātiem (AAE) tika pārvesti 569 iestrēgušie tautieši.

Reaģējot uz kritisko situāciju, Ārlietu ministrija (ĀM) sadarbībā ar Satiksmes ministriju un nacionālo lidsabiedrību "Air Baltic" izveidoja gaisa tiltu starp Dubaiju (AAE) un Rīgu. Kopumā tika organizēti četri speciālie repatriācijas reisi – 6., 7. un 8. martā. Jāatzīmē, ka Konsulārajā reģistrā palīdzību izbraukšanai no AAE sākotnēji bija lūguši 624 cilvēki, taču kopējais reģistrēto ceļotāju skaits reģionā sasniedza pat 825 personas. Daļa ceļotāju izvēlējās izceļot patstāvīgi vai ar citu Eiropas Savienības dalībvalstu palīdzību.

Repatriācijas rēķins

Repatriācijas operācija prasīja ievērojamus finanšu resursus. Latvijas valdība ārkārtas sēdē nolēma piešķirt 752 000 eiro no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, lai segtu ar evakuāciju saistītos izdevumus. Viena šāda reisa izmaksas sasniedzot aptuveni 150 000 eiro, kas ietver gaisa kuģa sagatavošanu, apkalpes nodrošināšanu un tehniskās nosēšanās izdevumus (piemēram, Iraklijā Grieķijā, kur notika apkalpes maiņa). Vidēji vienas personas transportēšana valstij izmaksāja ap 1000 eiro. Vienlaikus repatriācija ceļotājiem nebija pilnībā bez maksas. Valdība noteica, ka katram pasažierim par vietu "Air Baltic" speciālajā reisā ir jāveic 350 eiro līdzmaksājums.

Diskusijās sociālajos tīklos bija sastopama gan cilvēku izpratne par nepieciešamību valstij organizēt un finansēt savu pavalstnieku atgādāšanu mājās, gan arī kritika par to – sak, lai bagātie, kuri var atļauties ceļot uz Arābu Emirātiem, paši kuļas. 

Arī paši iesprūdušie ceļotāji par repatriācijas gaitu sniedza pretrunīgus vērtējumus.

Piemēram, izskanēja pārmetumi par komunikācijas trūkumu, īpaši procesa pirmajās dienās. Ceļotāji sūdzējās, ka lidsabiedrību "Air Baltic" nav iespējams sazvanīt, bet saņemtā informācija e-pastos un īsziņās nav bijusi pietiekami skaidra, piemēram, par apmaksas termiņiem vai pēkšņu izlidošanas lidostas maiņu. Ne visi ceļotāji bija mierā ar noteikto 350 eiro līdzmaksājumu, jo daudzi ceļotāji jau iepriekš bija samaksājuši par atceltajiem regulārajiem reisiem.

Netrūka arī atzinīgu vārdu par valsts spēju operatīvi noorganizēt četrus reisus tik saspringtos drošības apstākļos, nodrošinot iespēju atgriezties mājās prioritāri mazaizsargātajām grupām. Ceļotāji slavēja arī Dubaijas iestāžu sniegto atbalstu, nodrošinot izmitināšanu un ēdināšanu jau pirmajās krīzes stundās.

Ceturtdien, 5. martā, kad Ministru kabinets lēma par naudas piešķiršanu repatriācijas reisiem, valdība arī Satiksmes ministrijai kā "Air Baltic" kapitāldaļu turētājam uzdeva pārliecināties, ka uzņēmuma piedāvātā pakalpojuma cena repatriācijas reisam atbilst faktiskajām izmaksām un nepārsniedz piedāvājumu citiem līdzvērtīga pakalpojuma saņēmējiem.

"Nekur nav tik labi kā mājās"

Ne visi ceļotāji gaidīja valsts organizētos reisus, kas tika plānoti tikai piecas dienas pēc krīzes sākuma. "Kā mājās tikt domājām kopš 28. februāra, kad mūsu savienojošo reisu uz Rīgu atcēla," norāda Zane Zlēmete, kura savu mājupceļu no Dubaijas dokumentēja platformā "X". Lidsabiedrība "Flydubai" 28. februārī divkārt atcēlusi reisus uz Rīgu. 

"Pēc tam kad ceļotāji tika aizvesti uz lidostu un reiss tomēr nenotika, lidsabiedrības personāls pazuda, nesniedzot nekādu informāciju," 

skaudro realitāti apraksta Zane. Atgriežoties viesnīcā, paziņots, ka "Flydubai" vairs nemaksās par klientu uzturēšanos. "Esam izmesti ārā zem klajas debess, zem Irānas raķetēm un droniem," secināja ceļotāja. "Nekur nav tik labi kā mājās. Gribam uz Latviju," viņa rakstīja.

Komentējot valsts organizēto repatriāciju, Zane sprieda, ka reiss uz Latviju tika plānots tikai pēc piecām krīzes dienām un tajā noteikti nevarēs sasēdināt visus Dubaijā iestrēgušos latviešus. Tāpēc Zane devās uz lidostu, neatlaidīgi vaicājot aviokompāniju pārstāvjiem par jebkurām brīvām vietām. Tas atmaksājies, un 6. martā izdevās dabūt biļetes uz Varšavu. 7. marta rītā Zane "Latvijas Avīzei" apstiprināja, ka jau ir drošībā Eiropā, atzīstot, ka pēc piedzīvotā haosa un neziņas visvairāk kārojas atpūtas un neko negribot vairs komentēt.