"Deputāti, atraujiet savus dibenus no krēsliem!" Kas satrauc "Latvijas Avīzes" lasītājus?

Kas satrauc "Latvijas Avīzes" lasītājus? Publicējam viedokļus, kas izskanēja, lasītājiem šonedēļ zvanot uz redakciju.

• Brigita Andermane Jaunjelgavā: "Milzīgs paldies "Latvijas Avīzei" par trīs lietām. Vispirms par Egila Līcīša feļetoniem. Ceru, ka tos lasa arī tie, kuru darbības kritizētas šajos rakstos. Paldies par karikatūrām, un paldies par krustvārdu mīklām, īpaši par Mauriņa kunga sastādītajām mīklām! Pateicoties viņam, patlaban zinu visu Latvijas novadu ģerboņus. Paldies Gintam Narogam par aizvadīto olimpisko spēļu notikumu komentēšanu. Sporta ziņas "Latvijas Avīzē" izceļas ar ziņošanu augstā līmenī. Esmu sākusi lasīt laikrakstu no pirmās līdz pēdējai lapaspusei. Un ir radušās pārdomas, ieteikumi. Aicinu redakciju sagatavot rakstu par to, kā partijas ir tērējušas savu naudu, toskait no valsts budžeta saņemto naudu. Tas būs pamatīgs darbs, tomēr vismaz lielo partiju tēriņus zināt vajadzētu. Mans vēstījums politiķiem – nevajag mūs, vēlētājus, pirms vēlēšanām turēt par muļķiem. Mēs četrus gadus redzam deputātu un partiju darbošanos, tāpēc nevajag autoostās un ceļa malās novietot lielos plakātus ar deputātu kandidātu milzīgajiem ģīmjiem. Tā ir naudas izšķiešana, kuru pat vajadzētu aizliegt. Kandidātiem vajag pašiem braukt uz laukiem, nevis drukāt aģitācijas lapeles. Kopš aizvadītajām Saeimas vēlēšanām Jaunjelgavā no Rīgas nav bijis neviens deputāts. Nevar, atvainojiet, galvaspilsētā atraut savus dibenus no krēsliem un atbraukt uz vien 90 kilometrus tālo Jaunjelgavu! Tikšanās ar vēlētājiem varētu būt regulāras, vienkāršas – noteiktās dienās noteiktā vietā un bez izklaidējošām izdarībām. Patlaban deputāti šķaidās ar naudu pa labi un pa kreisi. Būtu labāk ziedojuši to Ukrainai."
• Gunārs Godiņš Smiltenē: "Palūkosimies uz sevi, kādi patiešām esam. Mazāk nekā divi miljoni iedzīvotāju, valsts aizsardzībai tērējam piecus procentus no iekšzemes kopprodukta. Citas lielās valstis savai aizsardzībai tērē mazāk, trīs četrus procentus, kas absolūtos skaitļos ir daudz vairāk. Mūsu tēriņi ir ākstīšanās. Mums ir jāaizsargā sava zeme, kurā katastrofāli mazinās cilvēku daudzums. Šī tendence ir jāaptur! Ziedojam, piešķiram naudu Ukrainas atbalstam! Dosim naudu saviem cilvēkiem, lai dzimst bērni, lai būtu nākotne. Vecākiem patlaban kompensē mazu daļu aizdevuma pirmā mājokļa pirkumam. Dosim viņiem naudu un neprasīsim atdot! Diezgan dzirdami runā par ierēdņu daudzuma mazināšanu. Tomēr viņu ir aizvien vairāk. Nereti dzirdam, ka ir jāmaina premjerministre. Tomēr ko liks viņas vietā? Tuvojas Saeimas vēlēšanas. Manuprāt, ir jāmaina vēlēšanu sistēma."
• Jānis Krēmers Bauskas novadā: "Režisors Alvis Hermanis rosinājis vēlēšanu kārtības maiņu par vienmandāta balsošanas apgabalu izveidi. Baidos, ka ar šādu modeli notiks līdzīgi, kā pirms Kārļa Ulmaņa apvērsuma 1934. gadā, kad 15 gadu laikā Latvijā bija 18 valdības. Septiņas no tām vadīja Ulmanis. Vēl jaunās vēlēšanu kārtības atbalstītāji kā priekšrocību uzsver, ka ievēlētie cilvēki būšot atbildīgāki. Piemēram, iznāk, ka no Bauskas novada piedāvātās kārtības gadījumā ievēlētu divus deputātus. No Rīgas – 35 deputātus. Ko šie divi Bauskas novada deputāti varēs izcīnīt? Vēl tiek pieminēti gudrie cilvēki, kas būšot pie varas. Latvijas Universitātes rektors, ekonomists, zinātņu doktors Gundars Bērziņš ir gudrs cilvēks. Viņš pelna divas reizes vairāk nekā valdības vadītāja. Vai uzņēmējs Uldis Pīlēns, kas atkal bārsta gudrības. Abi iepriekš nosauktie kungi visdrīzāk nekad neies valdībā. Latvijā 10–15 procentu vēlētāju balso par tādiem kā Gobzems, Kaimiņš, Šlesers. Viņi darbojas ar nomelnošanu, atrod un pārspīlē sīkumus un nosaka toni. Nelaime ir, ka plašsaziņas līdzekļi iet šajā pavadā, reti meklē labo, galvenokārt uzsver slikto."
• Andrejs Madonas novadā: "Visvairāk sāp sirds par Latvijas demogrāfisko situāciju. Aicina sievietes dzemdēt, tomēr lauki paliek aizvien tukšāki. Jaunie cilvēki, tostarp arī mani radi, dodas darbā uz Nīderlandi, Norvēģiju, Lielbritāniju un citām valstīm. Sarunās ar viņiem secinām, ka šajās valstīs pret darbiniekiem ir atšķirīga attieksme salīdzinājumā ar to, kāda vērojama pie daudziem Latvijas darba devējiem. Daudziem Latvijas uzņēmējiem darbinieks ir kā vergs, viņu neciena. Darba samaksu Latvijā un ekonomiski attīstītajās tautsaimniecībās nav ko salīdzināt, tā Latvijai ir par sliktu.

Demogrāfiju nosaka ekonomika. Mūsu izveidotais tautsaimniecības modelis nav līdz galam pārdomāts. Nezinu, ko Saeimā dara simts gudrās galvas. Nav mums nekāda Argentīna, kur jāapsaimnieko daudzi tūkstoši hektāru zemes. Vairāk par 500 hektāriem apsaimniekot nevajadzētu, ko savulaik norādīja diezgan daudz kritiku saņēmušais Alberts Kauls Ādažos. Uztraukumu raisa arī daudzos miljardos eiro mērāms valsts parāds. (Finanšu ministrija pērn informējusi, ka Latvijas valsts parāds 2025. gada beigās sasniedz 20,5 miljardus eiro jeb 49% no iekšzemes kopprodukta. – Red.). Tāpat vērojama darba tikuma degradēšanās. Jūs, žurnālisti, dažkārt labi pastrādājat, Egils Līcītis bieži pasaka tā, ka būtu zeme jāsper gaisā, tomēr reakcija neseko."

• Pēteris Pavlovičs Rēzeknē: "Rēzeknes pašvaldība nu jau vairākus mēnešus nevar lemt par braukšanas atvieglojumu piešķiršanu senioriem pilsētas sabiedriskajā transportā. Pašvaldības laikrakstā "Rēzeknes Vēstis" skaidrots, ka iemesls ir Finanšu ministrijas stabilizācijas komisijas nesniegtais apstiprinājums. Lūgums atbildīgajām amatpersonām darīt vajadzīgo, lai seniori saņemtu viņiem pienākošos atvieglojumus!"
• Aivars Gedrovics Daugavpilī: "Mums Irāna ir jāatzīst par ienaidnieku, lai arī formāli Amerikas Savienotās Valstis ir pārkāpušas starptautisko kārtību. Putina Krievija arī pārkāpa, un Irāna atbalsta Krieviju karā pret Ukrainu. Patlaban redzam, ka sarunas ar Irānu un arī par mieru Ukrainā ir bijušas bezjēdzīgas."
• Imants Sūna Iecavā:  "Mans piedāvātais vēlēšanu modelis ir šāds: Latviju sadala 100 vēlēšanu apgabalos. Partijas izvirza savus deputātu kandidātus visos apgabalos. Saeimā ievēlē tos kandidātus, kas saņem 50 procentus un vēl vienu balsi no balsojošajiem cilvēkiem. Ja balsu mazāk, balsošana pēc divām nedēļām jārīko vēl vienu reizi."