10. jūnijs vēsturē un senās avīzēs. Atpūtnieku zemā kultūra

1926. gada 10. jūnijā. Pirms 100 gadiem Rīgas pilsētas dārzu direktors, daiļdārznieks Andrejs Zeidaks (1874–1964) gluži izmisīgi "Jaunākajās Ziņās" sūdzējās, ka Rīga daudz iegulda savu parku un apstādījumu uzturēšanā, taču "mūsu dārzu publikas nekulturēlā uzvešanās neiet mazumā": "Kaut gan apstādījumos norīkots prāvs algotu sargu skaits, ziedu zādzības iet gandrīz vēl vairumā.

Tas notiek pat dienas laikā. Šo nedarbu piekopj ne vien bērni, bet, liekas, vēl biežāk pieaugušie. Brīvziedu tīkotāji – vasaras nakšu mīlas pāri – nežēlīgi aplauž krūmājus, izbradā dobes. Puķu dobēm stipri jācieš arī četrkājaino "kavalieru" un "dāmu" – dažādu sugu "Džeku", "Trezoru", "Lediju", "Belu" un tā tālāk sirojumu dēļ. Apstādījumos celiņi mūžīgi piemētāti sviestmaižu vai citiem papīriem, papirosu galiņiem, saulespuķu sēklu čaulām, olu, zivju un citu uzkožamo atliekām. Acīmredzot slinkums nostaigāt dažus soļus līdz skārda kastēm. Pilsētas valde tikai tagad nākusi pie atzinuma, ka nepieciešams ierobežot izrīkojumus publiskos dārzos. Rietumeiropas pilsētās neatvēl izpriecas izrīkojumus kurā katrā publiskā dārzā. Tur cieši valda uzskats, ka dārziem jākalpo tikai iedzīvotāju atpūtai. Pie mums Rīgā bija pasākts izpriecas izrīkojumiem īpaši bieži iznomāt Lielo Vērmaņdārzu. Maksas izrīkojumu dēļ iedzīvotājiem atņēma atpūtas iespēju šai dārzā gandrīz katru sestdienas un svētdienas vakaru. Vispār jāsaka, ka nevienā citā Rīgas dārzā publika nav paradusi uzvesties tik piedauzīgi kā Vērmaņdārzā." Zeidaks informēja arī par jaunumiem – vasarā pilsētas dārzos un bulvāros paredzēja izvietot 300 solus, uz kuru atzveltnēm izvietoja reklāmas, un ierādīt vairāk sauļošanās vietu: "Ārzemju pilsētu dārzos ir ierīkots daudz vietu, kur publikai atļauts pavārtīties zālājā. Kaut gan tur sarodas liels skaits gozēšanās cienītāju, tomēr šiem zālājiem aizvien pievilcīgs izskats, jo publika izsargājas piemēslot tos. Rīdziniekiem jau ir izdevība sauļoties Viesturdārza zālājos. Laukumiņus gulēšanai ierīkos arī Grīziņkalnā, Dzegužkalnā." Pilsētas dārzu šefs atzina, ka Vērmaņdārzā un dažos citos apstādījumos pēc ziemas redzami iekaltuši, iedzeltējuši krūmi un koki: "Šī parādība izskaidrojas ne ar kopšanas trūkumiem, bet gan ar pagājušās ziemas klimatiskām maiņām. Ir pierādīts, ka pēc dažu desmitu gadu laikmeta atkārtojas klimatiskās maiņas, kas ļoti bīstami atsaucas uz dažiem augiem, kaut to pārziemošanai būtu nodrošināta visrūpīgākā kopšana." Zeidaks tāpat piebilda, ka Bastejkalna strūklaku kaskāde nedarbosies, jo tās salabošana "prasītu visai prāvus izdevumus, kam pagaidām nav brīva kredīta".

Ko avīzes rakstīja pirms 100 gadiem

"Latvijas Kareivis", 1926. gada 10. jūnijā

Augstroze. Mežos un purvājos ap vietējo Dauguļu-Augstrozes Lielezeru dzīvo ļoti daudz čūsku. Nepaiet vasara, ka no viņu kodumiem neciestu cilvēki. Ar kailām kājām nav iespējams nokļūt līdz ezeram. Bīstamas tās arī mājas dzīvniekiem, kuri visai bieži mežos tiek sakosti. Čūsku garums visai prāvs. Nereti tās redzamas nepilnu metru garumā. Nesen, no ezera nākot, tika sakosts Sprēsliņu pamatskolas skolēns O. Apinis.