Bērzgales pagastā notriekts Latvijas gaisa telpā ielidojis drons

Pirmdienas rītā Latvijas teritorijā ielidoja drons, kas tika notriekts Rēzeknes novada Bērzgales pagastā. Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Apvienotā štāba priekšnieka vietnieks atbalsta jautājumos brigādes ģenerālis Kaspars Zdanovskis pirmdien preses konferencē informēja, ka pirmdienas rītā NBS no sensoriem saņēmuši informāciju par iespējamu drona virzību uz Latviju, tāpēc plkst. 9.20 izsludināts dzeltenais brīdinājums par iespējamu gaisa apdraudējumu Ludzas, Balvu un Alūksnes novadā.

NBS novēroja, ka drons turpinājis virzīties Latvijas teritorijā, tāpēc plkst. 9.20 aktivizēti NATO iznīcinātāji. Plkst. 9.40 aktivizēts oranžais brīdinājums Ludzas un Rēzeknes novadā, un sensori liecināja, ka Krievijas elektromagnētiskās karadarbības rezultātā Latvijā ielidojis bezpilota lidaparāts. Plkst. 10.05 pēc vizuāla apstiprinājuma NATO lidaparāti dronu iznīcināja.

Aizsardzības ministrs Raivis Melnis norādīja, ka patlaban nevar pateikt, kāda ir drona izcelsmes valsts un tips.

Drons notriekts blīvi neapdzīvotā apvidū, un sākotnēji tika secināts, ka nav radīti bojājumi civilajai infrastruktūrai un iedzīvotājiem. Gala lēmumu par drona notriekšanu pieņēmusi NATO pavēlniecība. NBS vienības pirmdien veica apvidus pārmeklēšanu, lai varētu noskaidrot drona izcelsmi un pilnībā pārliecināties, ka infrastruktūrai nav nodarīti bojājumi. Meklēšanā piesaistīta arī Valsts policija.

Ministrs Melnis pimdien nekomentēja, ar kāda veida ieroci drons notriekts. Šāviena izmaksas esot jāvaicā sabiedrotajiem, taču, pēc viņa teiktā, "nevar skaitīt naudā, cik šāviens maksā, ja runa ir par mūsu drošību".

Vienlaikus ministrs uzsvēra, ka ir nepieciešams veidot spējas, kas ir efektīvas un vienlaikus lētas, lai varētu sekmīgi ar šādiem dronu incidentiem tikt galā.

Vaicāts, kas šajā gadījumā bija atšķirīgs no citām reizēm, lai dronu notriektu, Zdanovskis atbildēja, ka NBS ir attīstījuši sensorus un informācijas iegūšanu, kas attiecīgi veicinājis drona identificēšanu. Vienlaikus esot jāpatur prātā, ka šādas situācijas turpmāk var atkārtoties.

Kā informēja atbildīgie dienesti, ārvalstu bezpilota lidaparāts Latvijā ielidojis Krievijas elektromagnētiskās karadarbības rezultātā. Latvijas teritorijā to notrieca NATO Baltijas gaisa telpas patrulēšanas misijas iznīcinātāji no Francijas. Drona notriekšana notikusi pirmo reizi, kopš Latvijas gaisa telpā tiek fiksēti no ārzemēm ielidojuši droni.

Kaķa un peles sacensība

Brigādes ģenerālis NATO daudznacionālās divīzijas štāba "Ziemeļi" komandiera vietnieks Ilmārs Atis Lejiņš Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā", komentējot pirmdien Latvijas gaisa telpā notriektā ārvalstu drona gadījumu, sacīja, ka 

šis gadījums apliecina, ka Latvijas Nacionālie bruņotie spēki ar katru dienu kļūst labāki un spējīgāki, taču dronu tehnoloģijas attīstās, kas nozīmē, ka bruņotajiem spēkiem būs jāturpina pielāgoties. 

"Mēs katru dienu kļūstam labāki, izmantojot esošās sistēmas. Un tuvākajā laikā mēs paātrināti vienībās ieviesīsim jaunas spējas. Līdz gada beigām mums būs dubultā no tā, kas mums pašreiz ir. Šī ir sacensība, šī ir sistēmu pārbaude. Droni ir jaunu draudu sastāvdaļa. Mums konstanti, pastāvīgi būs jāpielāgojas. Tā ir kaķa un peles sacensība. Tā ir nopietna sacensība. Un NBS un mums visiem ir jāmācās," paudis Lejiņš.

Runājot par lēmumu pieņemšanu šajā gadījumā, Lejiņš sacīja: "Mēs runājam par 60 minūtēm. 60 minūtēs ir ne tikai jāatklāj, jānovērtē, jāpieņem lēmumi par šūnapraidi, jāpieņem lēmumi par NATO iznīcinātāju pacelšanu, jāatrod un jānovirza lidmašīnas uz mērķi, jāidentificē mērķis un tas jānotriec. Es uzskatu, ka šis ir pierādījums tam, ka mācāmies un ka NATO apstiprina savu apņēmību aizsargāt katru Latvijas centimetru," pauda Lejiņš.

"Kur mums likties?"

Kā vēsta LSM Latgales redakcija, notriektā drona sprādziena troksnis bijis dzirdams vairākos Rēzeknes novada pagastos – vietējie iedzīvotāji LSM žurnālistei stāstījuši, ka redzējuši un dzirdējuši debesīs lidojam iznīcinātājus, kam sekojis skaļš sprādziena troksnis. "Bija būkšķis. Es braucu traktorā, domāju, ka man aizmugurē presei riepa sprāga. Paskatījos – viss kārtībā! Tad iebraucu mājās un redzēju, ka iznīcinātāji. Nu, mēs te dzīvojam, uztraukties nav par ko. Braukt arī nav kur. Nu, kur mums likties? Pamest visu?! Nav variantu!" teicis Nautrēnu pagasta iedzīvotājs Jānis.

Mazumtirgotājs SIA "Maxima Latvija" gaisa telpas apdraudējuma dēļ slēdza piecus veikalus Dagdā, Krāslavā un Ludzā. Klientiem bijusi iespēja palikt veikalā apdraudējuma laikā.

Domās par kompensācijām

Valdošā koalīcija pirmdien vienojusies kopīgi strādāt pie likumu izmaiņām, lai ieviestu kompensāciju mehānismu iedzīvotājiem saistībā ar postījumiem, ko varētu nodarīt no ārvalstīm ielidojuši droni, pavēstīja finanšu ministrs Māris Kučinskis. Viņš skaidroja, ka efektīvākais formāts šim darbam būs kopīga starpinstitūciju darba grupa, kur vadošā būs Tieslietu ministrija, bet iesaistīsies arī citas institūcijas. Darbu paredzēts sākt tuvākajā laikā. Pēc ministra teiktā, tas ir būtiski gan drošības dienestiem, gan iedzīvotājiem, ņemot vērā, ka droni tiek notriekti un šādos gadījumos var rasties papildu riski. Līdz ar to nepieciešams skaidrs regulējums, kas mazinātu bažas aizsardzības nozarei un nodrošinātu iedzīvotāju drošību.

Kučinskis arī norādīja, ka būtiski ir saglabāt līdzšinējo pieeju izglītības jomā – nepieļaut atgriešanos pie pilnīgas attālinātās mācīšanās, vienlaikus nodrošinot iespēju to izmantot ārkārtas situācijās, piemēram, dronu apdraudējuma gadījumā. Viņš uzsvēra, ka Ukrainas pieredze rāda šādas pieejas ilgtermiņa negatīvo ietekmi uz bērniem.

Ar iniciatīvu ieviest kompensāciju mehānismu par dronu incidentos iedzīvotājiem radītiem zaudējumiem klajā nākusi Zaļo un zemnieku savienība (ZZS). Kā piemēru ZZS minējusi šī gada maija sākumā Rēzeknē notikušo incidentu, kurā nokritis drons nodarīja būtiskus zaudējumus privātpersonai, taču tos kompensēt neesot iespējams. ZZS rosināja veikt grozījumus likumā "Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli", paredzot kompensācijas mehānismu gan ārkārtējās situācijas un izņēmuma stāvokļa laikā, gan arī gadījumos, kad šāda situācija formāli nav izsludināta, bet apdraudējums ir tai pielīdzināms. ZZS uzskata, ka šādi grozījumi nodrošinātu taisnīgu līdzsvaru starp sabiedrības interesēm un privātpersonu īpašuma tiesību aizsardzību, kā arī stiprinātu uzticēšanos valsts institūcijām.