Kreditēšana lauksaimniecībā aug

Lauksaimniecības nozare Latvijā saglabā vienu no aktīvākajām pozīcijām uzņēmumu kreditēšanā, un pēdējos gados banku finansējuma apjoms turpina pieaugt, informē Finanšu nozares asociācijas (FNA) pārstāvji.

Tiesa, finanšu nozares eksperti norāda, ka finansējuma piesaisti atvieglo kvalitatīvi finanšu pārskati, laba finanšu plānošana un atklāta komunikācija starp lauksaimniekiem un bankām. Tā AS "Kredītinformācijas birojs" valdes priekšsēdētājs Jānis Timermanis norādīja, ka uzņēmumi ar apgrozījumu līdz vienam miljonam eiro, kuri sagatavo gada pārskatus, 2025. gadā vidēji saņēma gandrīz 195 000 eiro lielus kredītus, savukārt uzņēmumiem bez gada pārskatiem vidējais finansējuma apjoms bija 67 000 eiro. Tas liecina, ka bankas finansē ne tikai ideju, bet arī spēju to pamatot ar kvalitatīviem finanšu datiem. FNA Kreditēšanas komitejas pārstāvis Ģirts Priede uzsvēra, ka "būtiski ir, cik kvalitatīvi uzņēmums spēj pamatot savu projektu, demonstrēt stabilu naudas plūsmu un skaidri definēt investīciju mērķus. Finansējuma piešķiršanā nozīmīgākie faktori ir uzņēmuma naudas plūsma, finanšu disciplīna, kredītvēsture, paša ieguldījums un spēja plānot riskus."

FNA un biedrības "Zemnieku saeima" kopīgi rīkotajā seminārā "Reāli stāsti, praktiski padomi: lauksaimnieki un bankas vienotā diskusijā" demonstrētie dati liecina, ka 2025. gadā lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība ir vienas no visvairāk kreditētajām nozarēm valstī. Tostarp kredītportfeļa kvalitāte ir laba – 92% aktīvo kredītlīgumu nozarē tiek pildīti bez maksājumu kavējumiem. Savā pieredzē dalījās arī SIA "Pērles" pārstāvis Jānis Pastars, kura saimniecība pēdējo desmit gadu laikā no 250 hektāriem izaugusi līdz 750 hektāriem un vairāk nekā pieckāršojusi ganāmpulku. Viņš uzsvēra, ka veiksmīgas sadarbības pamatā ir reālistiski biznesa plāni, rentabla pamatdarbība un atklāta komunikācija ar banku, īpaši sarežģītākos periodos.

Lai arī vairums klātesošo lauksaimnieku aptaujā pauda, ka līdzšinējā pieredze un sadarbība ar bankām bijusi laba, lauksaimnieki paneļdiskusijā aicināja bankas vairāk iedziļināties lauksaimniecības uzņēmumu specifikā, analizēt un ņemt vērā gan uzņēmumu, gan nozares attīstības prognozes, kā arī lēmumus par finansējuma piešķiršanu pieņemt ātrāk. Lauksaimnieks Hauke Timzens no SIA "Balticagrar", salīdzinot lauksaimniecības biznesu Latvijā un Vācijā, gan norāda, ka Latvijā uzņēmējiem bieži jāstrādā augstāka riska apstākļos, kamēr Vācijā lauksaimniekiem pieejams plašāks valsts atbalsts un vairāku veidu finansētāji