Lepēna gatava kandidēt elektroniskās uzraudzības apstākļos

Francijas labējās Nacionālās apvienības (RN) politiķe Marina Lepēna otrdienas vakarā paziņoja par gatavību kandidēt nākamā gada pavasarī gaidāmajās prezidenta vēlēšanās, neskatoties uz tiesas lēmumu likt viņai gadu pavadīt mājas arestā un nēsāt elektronisko aproci.

Vēl pagājušajā nedēļā Lepēna, kura trīs reizes jau centusies iegūt valsts augstāko amatu, pavēstīja, ka elektroniskās uzraudzības apstākļos nekandidēs, jo tas pārāk ierobežotu viņas iespējas piedalīties kampaņā.

Atļauj kandidēt

Parīzes apelācijas tiesa otrdien Lepēnai atstāja spēkā notiesājošo spriedumu lietā par viltus darbavietu izveidošanu Eiropas Parlamentā laikā no 2004. līdz 2016. gadam. Līdzekļi, kas tika piešķirti EP deputātu vajadzībām, patiesībā tika izlietoti viņas pārstāvētās partijas darbības finansēšanai Francijā. Šāda Lepēnas un citu viņas partijas cilvēku rīcība esot radījusi 3,8 miljonus eiro lielus zaudējumus. Tiesa tomēr samazināja viņai piespriesto sodu līdz vienam gadam mājas arestā, nēsājot elektronisko aproci. Tiesa arī noteica īsāku termiņu aizliegumam ieņemt vēlētu amatu. 2025. gada pavasarī tiesa nolēma, ka Lepēna uz vēlētu amatu nedrīkst kandidēt piecus gadus. Tagad šis termiņš samazināts līdz 45 mēnešiem. 30 mēneši no tiem piespriesti nosacīti, bet atlikušie 15 mēneši jau pagājuši kopš zemākas tiesu instances sprieduma pagājušā gada marta beigās. Tiesas otrdien pieņemtais lēmums pavēris Lepēnai ceļu uz kandidēšanu vēlēšanās, ko viņa jau izmantojusi. Tiesa pēc sprieduma izplatītā paziņojumā atzina, ka, lemjot par ierobežojumiem, ir ņemta vērā "vēlētāju izvēles brīvība". No tiesas zāles Lepēna otrdien devās uz Nacionālās apvienības biroju, kur apspriedās ar partijas amatpersonām, tostarp tās priekšsēdētāju Žordānu Bardellu, kurš iepriekš tika uzskatīts par šī politiskā spēka ticamāko prezidenta amata kandidātu. Pēc tam Lepēna paziņoja, ka atkārtoti ir gatava kandidēt uz valsts augstāko amatu. "Es esmu prezidenta vēlēšanu kandidāte," uzsvēra Lepēna, piebilstot, ka uzvaras gadījumā premjera amatu piedāvās Bardellam. "Mēs Francijai piedāvājam tandēmu, prezidentu un premjerministru," pauda piecdesmit septiņus gadus vecā politiķe. 

Viņa arī pavēstīja, ka pārsūdzēs jaunāko tiesas spriedumu, un pauda cerību, ka aģitācijas pasākumos viņa varēs piedalīties bez elektroniskās aproces. 

Tās nēsāšana Francijā ir diezgan izplatīta prakse, varasiestādēm šādā veidā mēģinot mazināt ieslodzīto skaitu pārpildītajos cietumos. Tiesnesis drīzumā izlems, kā noritēs Lepēnas elektroniskā uzraudzība, tostarp tiks noteikta vieta, kur tā tiks veikta. Tiesnesis arī lems, kuros brīžos Lepēna īpašumu drīkstēs atstāt, vēsta aģentūra "Associated Press". Lepēna cer, ka kasācijas tiesa viņai šo ierobežojumu atcels. Jāpiebilst, ka vairāk nekā trīs mēnešus elektroniskā aproce pagājušajā gadā bija jānēsā arī par korupciju notiesātajam bijušajam Francijas prezidentam Nikolā Sarkozī.

Labākā iespēja

Prezidenta vēlēšanu pirmā kārta Francijā paredzēta nākamā gada aprīlī, bet otrā – maijā. Otrā kārta būs nepieciešama, ja neviens no kandidātiem nesaņems vairāk par 50% balsu. Apskatnieki uzsver, ka nākamā gada vēlēšanas uzskatāmas par līdz šim labāko iespēju RN iegūt prezidenta amatu. Tāpēc arī tiek pievērsta liela uzmanība šīs partijas kandidātam. Līdz pat Lepēnas paziņojumam tika pieņemts, ka kandidāts būs trīsdesmit gadus vecais Žordāns Bardella, kurš kopš 2022. gada ir partijas oficiālais vadītājs. Sabiedriskās domas aptaujas rāda, ka RN kandidāts prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā varētu saņemt lielāko balsu skaitu, bet par partijas izredzēm otrajā kārtā tik lielas skaidrības nav. Vairākās aptaujās redzams, ka Bardella bauda nedaudz lielāku atbalstu nekā Lepēna. Viņa trīs reizes jau ir kandidējusi, tostarp divas reizes nonākot vēlēšanu otrajā kārtā, kur 2017. un 2022. gadā zaudēja pašreizējam prezidentam Emanuelam Makronam. Viņš uz trešo termiņu kandidēt nedrīkst. 

Daudzi Parīzē jau bija sākuši Bardellu uzskatīt par RN nākotni, bet Lepēnu – par tās pagātni, 

norāda tīmekļa vietne "Euractiv". Lepēnai tomēr atkal izdevies sevi nostādīt uzmanības centrā. Partijas vadību Marina Lepēna no sava tēva Žana Marī Lepēna pārņēma 2011. gadā. Kopš tā brīža partija padarīta plašākam vēlētāju lokam pieņemamāka jeb īstenota tā dēvētā "dedemonizācijas" stratēģija. Kopš tā brīža partiju, kas līdz 2018. gadam bija zināma kā Nacionālā fronte, izdevies padarīt par ietekmīgāko opozīcijas spēku Francijā. Salīdzinot abus RN līderus, apskatnieki norāda, ka Bardella ir mēģinājis partiju padarīt par konvencionālāku un biznesam draudzīgāku labēju politisko spēku, kamēr Lepēna ir vairāk aizstāvējusi protekcionistiskus pasākumus. Bardella arī kopumā tiek uzskatīts par pragmatiskāku. Skatoties no Briseles, Lepēnas kandidatūra tiek uzskatīta par satraucošāku, lai arī Bardella netiek uzņemts ar sajūsmu. Briselē "Bardellam tiek dota priekšroka, tomēr arī Bardella nozīmētu ievērojamu lūzumu Francijas vēsturiskajās attiecībās ar ES", intervijā izdevumam "Politico" norādīja domnīcas "Eurasia Group" Eiropas lietu izpilddirektors Mudžtaba Rahmans. Apskatnieki arī vērš uzmanību, ka abi politiķi pārstāv dažādas paaudzes. No vienas puses, Bardellam trūkst pieredzes, no otras puses, viņš nav bijis iesaistīts pretrunīgi vērtētos RN notikumos. Atšķirībā no Lepēnas, Bardella nekad nav aicinājis Franciju izstāties no ES vai atteikties no eiro, norāda "Politico". Savukārt Lepēnas atrašanos partijas vadībā pavadīja pārmetumi par Krievijai draudzīgu nostāju pēc tam, kad viņa savai 2017. gada kampaņai bija saņēmusi aizdevumu no Krievijas atbalstītas bankas. Pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā Lepēna gan mēģinājusi distancēties no Maskavas.