ES meklē veidus, kā paātrināt militāro palīdzību krīzes gadījumā

Ja Latvijai uzbruktu Krievija, uz tūlītēju citu Eiropas Savienības valstu militāro palīdzību nevarētu paļauties tik ātri, kā varētu šķist. Iemesls ir sarežģītas birokrātiskās procedūras, kas kavē karaspēka un militārās tehnikas pārvietošanu pāri valstu robežām. Kā no Strasbūras ziņo 360 Ziņu žurnālists Uldis Āboliņš, Eiropas Parlaments un Eiropas Komisija tagad meklē risinājumus, lai šo situāciju mainītu un padarītu Eiropas kolektīvo aizsardzību efektīvāku.

Ja kāda Eiropas Savienības dalībvalsts piedzīvo militāru uzbrukumu, nopietnu drošības krīzi vai teroraktu, pārējām dalībvalstīm saskaņā ar ES Savstarpējās aizsardzības klauzulu ir pienākums sniegt palīdzību. Šo mehānismu nereti salīdzina ar NATO 5. pantu, taču praksē tas līdz šim nav ieguvis skaidrus darbības mehānismus.

Eiropas Savienības par militāro drošību atbildīgais komisārs Andrius Kubiļus uzsver, ka Eiropai jābūt gatavai uzņemties lielāku atbildību par savu drošību.

"Ir vajadzība būt gataviem aizvietot amerikāņu resursus. ASV izsaka vēlmi izvest no Eiropas savus spēkus. Ja pēkšņi no šejienes pazudīs 80 tūkstoši amerikāņu karavīru un arī viņu tehnikas vienības, tas ir stratēģisks risks Eiropai. Mums ir jāmeklē risinājums," norāda Kubiļus.

Intervijā 360 Ziņām komisārs skaidroja, ka ES savstarpējās aizsardzības klauzula varētu kalpot kā papildu drošības mehānisms gadījumā, ja NATO reakcija uz iespējamu militāru uzbrukumu kavētos, piemēram, politisku domstarpību ASV dēļ.

Eiropas Komisija un Eiropas Savienības Padome atzīst, ka pašlaik trūkst praktisku procedūru, kas ļautu operatīvi pieņemt lēmumus un koordinēt palīdzības sniegšanu.

Eiropas Parlamenta deputāts Reinis Pozņaks uzsver, ka militārā mobilitāte ir tikpat svarīga kā ieguldījumi bruņojumā.

"Ja mēs neizveidosim spēcīgu mobilitāti, tad visas tās investīcijas aizsardzībā var izrādīties liekas, jo tu nevari nepieciešamajā laikā nogādāt bruņojumu nepieciešamajā vietā. Ja nespējam ātri un operatīvi pārvietot, tas kļūst bezjēdzīgs," saka Pozņaks.

Viens no būtiskākajiem šķēršļiem ir arī tas, ka daudzos drošības jautājumos Eiropas Savienībā joprojām nepieciešama visu dalībvalstu vienprātība. Tas nozīmē, ka steidzamus lēmumus var aizkavēt vienas valsts veto.

Eiropas Parlamenta deputāte no Dānijas Stīne Bose uzskata, ka šāda sistēma krīzes situācijā nav ilgtspējīga.

"Šīs veto tiesības ir padarījušas mūs visus par ķīlniekiem. Ir jārod jauns kolektīvais lēmumu pieņemšanas veids. Tas varētu būt klasiskais vairākuma balsojums. Nedrīkst pieļaut, ka viena vai divas valstis ar veto norauj visu balsojumu," uzsver Bose.

Viņa piebilst, ka militāras krīzes laikā nav laika ilgstošām politiskām debatēm. "Ja kādreiz kāds uzbruks kādai no Eiropas Savienības dalībvalstīm, nevaram atļauties vairākas sapulces. Ir vajadzīga skaidra struktūra," saka deputāte.

Latvijas eiroparlamentārieši gan uzsver, ka diskusijas par efektīvāku Eiropas aizsardzību nenozīmē ieceri veidot vienotu Eiropas armiju.

Tikmēr par Eiropas Savienības militāro drošību atbildīgais komisārs uzsver nepieciešamību veidot plašāku militāro veidojumu – Eiropas Aizsardzības Savienību, tajā iekļaujot arī Lielbritāniju, Norvēģiju un Ukrainu. Viņš uzsver, ka jābūt reālistiem – Ukrainas pievienošanās NATO un Eiropas Savienībai tuvākajā laikā nav gaidāma, taču Eiropa nevar atļauties neizmantot Ukrainas ievērojamo militārās ražošanas potenciālu.

VIDEO: