Normunds Uldriķis — no futbola uz banku sektoru

Uldriķu uzvārds Latvijas futbolā ir labi zināms – Roberts ir ilggadējs Latvijas izlases uzbrucējs, visās jaunatnes izlasēs spēlējis un septiņas sezonas virslīgā pavadīja viņa jaunākais brālis Normunds, abu tēvs Askolds ir Latvijas Futbola federācijas prezidenta Vadima Ļašenko palīgs, bija spilgts futbola žurnālists.

Normunda Uldriķa vārds kādu laiku pazudis no aprites. Savainojumu dēļ viņš pērn 24 gadu vecumā nolēma likt karjerai punktu, bet, pateicoties Latvijas Universitātē iegūtajai augstākajai izglītībai, atradis savu jauno dzīves ceļu un strādā banku sektorā.

Roberts ir uzbrucējs. Tu visos vecumos spēlēji aizsardzībā?

N. Uldriķis: Uzbrukumā neesmu spēlējis, bērnībā un arī tad, kad jau sākās 11:11 futbols, biju pussargs. Vēlāk "Mettā" Andris Riherts pabīdīja uz aizsardzību, bet virslīgā sākumā ik pa laikam spēlēju arī kā balsta pussargs. Roberts sāka kā pussargs, bet viņu pārvirzīja uz priekšu.

Kurš no jums ir slaidāks?

Šķiet, ka es – man ir 2 metri, viņam kāds centimetrs mazāk.

Spēlēji visās jauniešu izlasēs. Cik liels talants biji?

Zināms talants noteikti bija, bet uzskatu, ka vairāk panācu ar darba spējām, treniņos un spēlēs atdevos par 100 procentiem. Iespējams, Roberts ir talantīgāks, jo uzbrukumā tas vajadzīgs vairāk. Man vienīgā pārbaude ārzemēs bija 17 gadu vecumā Itālijā "Foggia" akadēmijā, lielā komanda tolaik spēlēja B sērijā. Itālieši gribēja ņemt, bet nolēmām, ka paspēlēšu Latvijā, tobrīd tikai dažas spēles biju aizvadījis virslīgā, "Mettā" bija iespēja spēlēt profesionālā līgā ar pieaugušajiem, nevis tikai jauniešiem. Ar padomu palīdzēja tēvs, brālis, kurš tam visam gājis cauri, arī treneri.

Cik tev "Mettā" bija lielākais atalgojums, minimālā alga taču sanāca?

Pirmais līgums ar algu bija 18 gadu vecumā, tad ar katru sezonu nedaudz pieauga, pēdējos gados jau bija gandrīz divas minimālās (smejas). "Liepājā" un "Valmierā" bija labāka alga, bet tas man nebija galvenais, mēģināju pacīnīties, pierādīt sevi un tad, iespējams, tikt uz ārzemēm. Tur varētu nopelnīt, nevis šajās komandās mēģināt sarunāt pēc iespējas lielāku algu.

Tev kopumā bija trīs operācijas?

Pirmā bija labā ceļgala tīrīšana, tad kreisajam – divas, 2022. gada rudenī nopietnākā, izlaidu gandrīz deviņus mēnešus. Otrā bija jau pēc "Valmieras" posma. Individuāli trenējos pie Ērika Visocka līdz pagājušā gada pavasarim, bet sapratu, ka nesanāks atgriezties par 100 procentiem, līdz ar to – labāk nemaz nevajag.

Aleksandrs Starkovs tēvam esot teicis, lai mēģina pierunāt tevi palikt futbolā.

To situāciju stāstīja, leģendārs treneris, pie kura ir sanācis patrenēties, kad vadīja jauniešiem treniņus. Nebija tā, ka kāds mēģināja pierunāt palikt, teica, lai pats izdomāju, ko vēlos darīt un kas pašam būtu labāk. Jutu, ka ceļgals nestrādā par 100 procentiem, risks satraumēties atkal diezgan liels. Protams, ja spēlētu premjerlīgā, tad mēģinātu, bet virslīgā – man negribējās riskēt ar veselību. 

Sākumā bija ļoti nepierasti, ka katru dienu nav futbols, bet man tas nebija pavisam negaidīti, biju studējis Latvijas Universitātē, rezerves plāns šādai situācijai. Ļoti labi, ka sanāca apvienot.

Pirmajos mēnešos sirds nelūza?

Ik pa laikam, paskatoties futbolu, gribas atgriezties, pietrūkst. Labs posms, iepazinu cilvēkus, daudz ko iemācījos. Tagad ir cita dzīve. Spēlēt 1. līgā? Man to ir jautājuši, bet laikam ne, spēlēt tikai prieka pēc un arī var satraumēties, daudz mākslīgo laukumu. Eju uz trenažieru zāli, skrienu, reizēm uzspēlēju padeltenisu.

Tu jau 2021. gada novembrī kādā intervijā izteicies, ka jāstudē, lai būtu plāns B. Bet, ja "Mettai" nebūtu sadarbības ar Latvijas Universitāti, tad studētu?

Grūti pateikt. Varbūt ne uzreiz, bet kādā brīdī būtu sācis, nezinu, vai tieši Latvijas Universitātē.

Tu esi dzimis vienā gadā ar Raimondu Krolli, kurš arī studēja Latvijas Universitātē.

Universitātē nebijām kopā, bet mācījāmies futbola klasē Rīgas Hanzas vidusskolā, no 7. līdz 12. klasei. Tur bija arī Renārs Varslavāns, Alvis Sorokins, Jānis Beks un vēl vairāki spēlētāji. Es universitātē sākumā iestājos finanšu menedžmentā, bet pēc tam pārgāju un pabeidzu ekonomistus, jo bija reālāk apvienot ar futbolu. Gāju pilna laika klātienē, lai gan lekcijas apmeklēt sanāca reti, pēdējā studiju gadā jau spēlēju Liepājā. Pasniedzēji bija pretimnākoši, un visu varēju izdarīt. Uz izlaidumu arī nesanāca ierasties, jo bija, šķiet, spēle.

Tev skolā ar matemātiku viegli gāja?

Diezgan labi, padodas domāšanas uzdevumi, atceros lietas, vienu reizi izlasot. Varbūt arī tāpēc izdevās universitātē visus eksāmenus nokārtot, mācoties patstāvīgi.

Tevis minētajai futbolistu kompānijai nebija tādu piedzīvojumu kā Denisam Rakelam, Artūram Karašauskam un vēl dažiem domubiedriem U-21 izlasē?

Bijām mierīgāki. Šad tad brīvdienās atpūtāmies, bet, protams, ne izlases laikā, tas ir nepieņemami. Ja kaut kas tāds sanāktu, tēvs noteikti iedotu pa ausīm, gan jau arī brālis (smejas).

Kādi ir tavi pienākumi SEB bankā?

Strādāju finanšu noziegumu novēršanas departamentā. SEB ir divas daļas – Latvijas un globālais uzņēmums, es esmu tajā otrajā finanšu darījumu uzraudzības speciālists. Sākumā grūti pierast, ka pilnīgi cits ritms nekā futbolā, bet nu jau strādāju ilgāk nekā gadu, patīk. Gribētu arī studēt maģistrantūrā, bet vēl neesmu izdomājis, ko tieši un kā to īstenot.

Kāpēc Latvijas futbolisti neizaug līdz spēcīgāko līgu līmenim?

Jauniešu izlasēm rezultāti ir diezgan labi, U-19 regulāri kvalificējas Elites raundam. Ar pāreju uz lielo futbolu ir sarežģīti. Grūti pateikt, kur galvenā problēma, cerams, ka drīzā nākotnē kāds tur nokļūs.

Kā tu redzi Raimonda Kroļļa šā brīža situāciju?

Spēlē Čehijas augstākajā līgā, diezgan labs līmenis. Domāju, ka nav sasniedzis savus griestus, ļoti talantīgs futbolists.

Kāda ir tava prognoze Pasaules kausam?

Francija izskatās vislabāk, viņi ir galvenie favorīti. Varbūt pusfinālā Spānija varētu apturēt. 

Es gribētu, lai uzvar Argentīna, esmu par Lionelu Mesi. Būtu interesanti, ja atkārtotos iepriekšējā Pasaules kausa fināls Argentīna – Francija.

Sociālajos tīklos daudzi raksta, ka tiesneši ļoti uzkrītoši velk Argentīnu, arī astotdaļfināla spēlē pret Ēģipti bija diskutablas epizodes.

Var saprast ēģiptiešu pretenzijas. Protams, FIFA labāk būtu, lai Argentīna tiek tālāk, bet neteiktu, ka tik ļoti tiesneši vilka. Ēģiptes atceltajā otrajā golā sods bija, un tādi ir noteikumi, ka var atcelt, ja uzbrukuma laikā bijis sods. Par Salāha momentu (pirms Argentīnas gūtajiem vārtiem) – minimāls pieskāriens un teatrāls kritiens, nedomāju, ka tā ir pendele. Pasaules kauss šogad tiešām ir interesants. Lai arī neesmu lielākais fans padzeršanās pauzei puslaiku vidū, iespējams, tas ļauj spēlētājiem būt svaigākiem, kas palīdz noturēt maksimāli augstu tempu visas spēles garumā, un bieži rezultāts tiek izšķirts pēdējās minūtēs.

Vizītkarte. Normunds Uldriķis

• Dzimis 2001. gada 29. janvārī.
• Kādreizējais futbola aizsargs.
• Spēlējis visās Latvijas jauniešu izlasēs.
• Virslīgā sešas sezonas pārstāvēja "Mettu", 2024. gadu pavadīja "Liepājā" un "Valmierā", kopā 127 spēles.
• Ieguvis ekonomista izglītību Latvijas Universitātē.
• Strādā SEB bankas finanšu noziegumu novēršanas departamentā.