1936. gada 9. jūlijā. Pirms 90 gadiem Kārļa Ulmaņa vadītais Latvijas Ministru kabinets pieņēma "Likumu par rūpniecības un amatniecības uzņēmumiem", kas stājās spēkā 1. augustā.

Reklāma

Šim likumam bija būtiska loma 30. gadu otrās puses Latvijas ekonomikā, jo tas "rūpniecības politiku ievirzīja jaunā gultnē" un radīja "legālo bāzi" reformām, kā tika paskaidrots. 

Vēl piebilda, ka jaunā norma ļaus "nodrošināt valsts varai iespēju plānveidīgi regulēt rūpniecības izveidošanu". Praksē tas nozīmēja kursu uz mazo un vidējo uzņēmumu atpirkšanu privātīpašniekiem, apvienošanu un reorganizēšanu valsts protežētās akciju sabiedrībās. Ar šo procesu nodarbojās 1935. gadā izveidotā Latvijas Kredītbanka, pēc būtības valsts banka, kas vēlāk arī ar kredītiem balstīja grūtībās nonākušos jaunos lieluzņēmumus, kuri valsts paspārnē ne vienmēr izrādījās rentabli. Otrs svarīgs blakus process bija "rūpniecības latviskošana" – proti, mazināt ebreju, vācbaltu un citu tautību uzņēmēju, bet palielināt pamatnācijas lomu ekonomikā. Process sākās jau 1936. gada rudenī, kad Kredītbanka uzpirka Vācijas uzņēmējiem piederošās fabrikas "Fēnikss" akcijas. Fabrika bija nonākusi parādos un tika valstiskota, "lai nepieļautu tās nonākšanu mūsu tautsaimniecībai svešu elementu rokās". "Fēnikss" kļuva par pamatu akciju sabiedrībai "Vairogs", kas ražoja vagonus, remontēja kuģus un 1937. gadā sāka izgatavot arī automašīnas. Līdzīgā kārtā 1937. gadā Kredītbanka ieguva Iļģuciema alusdarītavas akcijas "latviešu alusdarītavu sabiedrības" veidošanai, bet Sarkandaugavas "Waldschlosschen" pārtapa "Aldarī". Ebreju uzņēmējam piederošā "Laima", apvienojot ar vācu "Th. Riegert", pārvērtās valsts akciju sabiedrībā "Laima" – lielākajā saldumu ražotājā valstī. Pēc līdzīgas shēmas viens pēc otra radās akciju sabiedrības "Degviela", "Kaļķis", "Šīferis", "Rīgas vilnas rūpnieks", "Latvijas kokvilna", "Latvijas bērzs" un tā tālāk. Līdz 1939. gadam valsts kontrolē atradās jau 38 lielas akciju sabiedrības. No vienas puses, šādas metodes ļāva radīt modernus, plānveidīgi attīstāmus uzņēmumus, ar kuriem varēja lepoties. No otras puses, te vairs nebija runa par brīvu konkurenci un, kā rādīja Otrā pasaules kara sākuma notikumi 1939./1940. gadā, lielās valsts kompānijas izrādījās neelastīgas krīzes situācijās.

Ko avīzes rakstīja pirms 100 gadiem

"Latvijas Sargs", 1926. gada 9. jūlijā

Traki suņi saplosījuši aitas. Vārmes pagastā Nītes muižā noticis atgadījums, kāds laikam gan Latvijā nekad vēl nebūs bijis: jaunsaimnieka Freija stallī naktī uz 5.jūliju ielauzušies divi viņa kaimiņa suņi, izkašņājot zem durvīm alu un uzbrukuši tur atrodošamies 7 aitām. Pēdējām suņi pārkoduši rīkles un tad tās saplosījuši gabalos. Uz aitu skaļo bļaušanu saskrējuši mājinieki un, staļļa durvis atslēdzot, ieraudzījuši salmos tikai asiņu masu, kurā mielojās suņi. Pēdējie aizbēguši ļaužu uztraukumā, bet drīz tikuši noķerti. Suņi nodoti veterinārārstam, jo domā, ka viņiem uznācis trakums vēl Latvijā nepiedzīvotā formā. Policija aizliegusi saplosītos lopus pirms ārsta apskates aprakt. Notikums stipri uztraucis apkārtnes zemturus.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem, Threads vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu. 

Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.

Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.

Ko tu saņemsi:

  • Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
  • Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
  • Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
  • Gata Šļūkas karikatūru
  • Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu