Zviedrija ieviesīs stingrākus pilsonības iegūšanas nosacījumus

Zviedrijas pilsonības likumdošana jau šogad piedzīvos vēsturiskas izmaiņas, šonedēļ preses konferencē paziņoja Zviedrijas migrācijas lietu ministrs Juhans Foršels.

Līdz šim saņemt Zviedrijas pilsonību ārzemniekiem bijis pārāk viegli, un turpmāk pretendentam nāksies ieguldīt vairāk pūļu, lai pie tās tiktu. Jaunajām naturalizācijas normām jāstājas spēkā 6. jūnijā, kas ir Zviedrijas nacionālā svētku diena, kurā vēl kopš 16. gadsimta tradicionāli apvieno vairākus valstij būtiskus vēsturiskus notikumus – vai tā būtu karaļa Gustava Vāsas kronēšana 1523. gadā, konstitūcijas pasludināšana 1809. gadā vai 19. gadsimta beigās ieviestie pavasara svētki tautai. Pārbaudēm pēc jaunas, stingrākas kārtības jāsākas augustā.

Jādzīvo godīgi

Zviedrijas četru partiju koalīcijas valdība, kuras priekšgalā atrodas premjers no liberālkonservatīvās Moderātu partijas Ulfs Kristersons un ietilpst labēji nacionālistiskā Zviedrijas Demokrātu partija, Kristīgo demokrātu un Liberāļu partijas, vienojusies no naturalizācijas pretendentiem turpmāk prasīt, lai tie nokārtotu valodas un vispārējo zināšanu testus, būtu finansiāli pašpietiekami, Zviedrijā pirms tam nodzīvotu astoņus, ne piecus gadus kā agrāk, un piekoptu "godīgu dzīvesveidu". Būt finansiāli patstāvīgam nozīmē pelnīt mēnesī vismaz 20 tūkstošus zviedru kronu jeb nepilnus 1900 eiro. Tas neattieksies uz pensionāriem un studentiem.

Vispārējo zināšanu tests, ko gatavo Gēteborgas Universitāte, parādīs, vai kandidāts zina zviedru valsts un sabiedrības uzbūves un darbības pamatprincipus. "Tas nav tā, ka jums varētu jautāt par katru Zviedrijas vēstures detaļu. Piemēram, kurš karalis stājās amatā konkrētā gadā. Drīzāk ir runa par prasmēm, kas nepieciešamas, lai iedzīvotos Zviedrijā, lai varētu, piemēram, piedalīties vispārējās vēlēšanās," žurnālistiem skaidroja migrācijas ministrs Foršels no moderātiem. Valodas testa uzdevums ir noskaidrot, vai persona apguvusi zviedru valodu. Pēc ministra vārdiem, līdz šim gadījies, ka cilvēks saņem Zviedrijas pilsonību pēc piecu gadu uzturēšanās, tā arī neiemācoties ne vārda zviedriski. Tiesa, valodas ziņā jau gadījusies pirmā aizķeršanās. Stokholmas Universitāte, kas strādā pie valodas testa – lasīšanas un dzirdētā uztveres prasmju pārbaudes –, atzinusi, ka termiņā to sagatavot nepaspēs. Valdība piekritusi atlikt valodas pārbaudes ieviešanu līdz 2027. gada oktobrim.

Sadaļai par "godīgu dzīvesveidu" jāizslēdz no pretendentiem personas ar kriminālu pagātni, jo pagaidām naturalizēties drīkst pat indivīdi, kas sēž cietumā par slepkavību. 

Turklāt turpmāk ņems vērā ne vien cilvēka uzvedību Zviedrijā, bet arī to, vai viņš veicis pārkāpumus iepriekšējā mītnes zemē. Tur ietilps parādu nenomaksa lielā apmēra, narkotiku atkarība, tiesas uzlikti aizliegumi. No valdības amatpersonu izteikumiem izriet, ka cietumsods biogrāfijā nozīmēs garāku pilsonības gaidīšanas periodu. Šobrīd šādam pretendentam paredz līdz desmit gadu pauzi, bet turpmāk tā būs līdz 17 gadiem. Tādējādi, ja persona notiesāta ar četriem gadiem cietumā, tai pēc atbrīvošanas būs jāgaida 15 gadus, lai iesniegtu dokumentus. Jo nopietnāks cietumsods, jo garāks gaidīšanas periods.

Pagātnes kļūdas

Kad žurnālisti migrācijas lietu ministram jautāja, vai viņš sagaida, ka pēc likuma pieņemšanas pilsonības atteikumu būs daudz vairāk nekā šobrīd, Foršels atbildēja, ka to grūti paredzēt, bet jebkurā gadījumā jāatceras, ka pilsonības saņemšanai jābūt brīdim, kas noslēdz jaunpilsoņa integrāciju. Līdzšinējā Zviedrijas pilsonības politika turpretī "sūtījusi pilnīgi aplamus signālus". Normatīvi attieksies arī uz tām personām, kuras jau iesniegušas pilsonības lūgumu, bet līdz potenciālajam spēkā stāšanās brīdim 6. jūnija par Zviedrijas Karalistes pavalstniekiem kļuvuši nebūs. "Mēs neredzam iemeslu, kamdēļ šoreiz būtu jārīkojas citādi nekā visu citu tiesību aktu gadījumos," paskaidrojis migrācijas ministrs Foršels.

Jaunie noteikumi veidoti pēc Dānijā un ASV pastāvoša parauga. Tie vēl jāapstiprina parlamentam. Koalīcijai Zviedrijas Riksdagā ir 176 no 349 mandātiem, tātad ļoti neliels pārsvars pār opozīciju, kurā ietilpst kreisi orientētas partijas, tostarp sociāldemokrāti un zaļie. Kaut pilsonības normu bardzināšanai ir kritiķi opozīcijā, agrāk pieļauto kļūdu labojumi ieceļošanas un integrācijas politikā atbilst Zviedrijas sabiedrības vairākuma gaidām. Zviedrija vēl kopš 90. gadiem, kopš Dienvidslāvijas sabrukuma kariem Balkānos, krīzēm un kariem Afganistānā, Sīrijā, Irākā un Somālijā, savas liberālās patvēruma un pilsonības politikas dēļ kļuvusi par ilgotu galamērķi bēgļu un vienkārši migrantu tūkstošiem. Pēc 2024. gada statistikas, 64,6% Zviedrijas iedzīvotāju ir etniskie zviedri, bet 35,4% – ieceļotāji vai to pēcteči no visas pasaules. Kaut 2015. gadā noteikumi jau tika padarīti stingrāki, ieceļotāji dara zviedriem raizes, jo integrēšanās vietā veido kompaktus geto pilsētu nomalēs, kur nerunā zviedriski, plaukst augsts bezdarbs un noziedzība. No Āfrikas un Āzijas imigrantu vidus nākušās jauniešu bandas, to savstarpējie kari un vardarbība ir problēma, kuru Kristersona koalīcijas valdība, 2022. gadā nākot pie varas, solīja apkarot. Bet jaunas parlamenta vēlēšanas Zviedrijā gaidāmas jau šī gada septembrī.