11. februāris vēsturē un senās avīzēs. Zooloģiskajā dārzā jāievēro kārtība

1936. gada 11. februārī. Pirms 90 gadiem tika paziņots, ka Rīgas Zooloģiskā dārza direkcija nolēmusi turpmāk stingrāk uzraudzīt zvērudārza apmeklētāju uzvedību.

"Rīgas Zooloģiskā dārza apmeklētāji arvien vēl pieļauj huligānismu, kas izpaužas dzīvnieku kaitināšanā, pat mocīšanā, iekārtas bojāšanā un tā tālāk. Atzīts, ka bērni līdz 12 gadu vecumam nav laižami dārzā bez pieaugušo pavadības, kāda kārtība jau sen ieviesta ārzemju zooloģiskos dārzos. Bez tam vēl nolemts, ka no skolēnu ekskursijām dārzā neviens to dalībnieks nedrīkst savrūp atdalīties. Dārza kases darbiniekiem un sargiem dota tiesība atprasīt no aizdomīgiem pusaudžiem pie ieejas personības dokumentus, kurus viņiem atdos atpakaļ tikai pie dārza atstāšanas," direkcijas lēmumus atstāstīja "Jaunākās Ziņas". Rīgas Zooloģiskais dārzs tika dibināts 1912. gadā, bet darbojās vien dažus gadus, jo Pirmais pasaules karš tam izrādījās postošs, savukārt Latvijas neatkarības pirmajos gados atjaunošana, protams, nebija prioritāte. Rīgas zoodārzs atdzima 1933. gada septembrī un ļoti strauji atguva popularitāti. 1936. gada sākumā tajā mita jau vairāk nekā 300 ap 80 dažādu sugu dzīvnieku. 1936. gada pavasarī zvērudārzam no Varšavas Zooloģiskā dārza plānoja piegādāt divus Austrālijas savvaļas suņus dingo, divus vilkus, vienu lauveni un vienu lāceni. Apmaiņā tika sniegti ūdri un melnie stārķi. Iestādes vadība atradās 1933. gadā dibinātās biedrības "Latvijas Zooloģiskais dārzs" rokās, un finansējums nāca kā no ieejas biļetēm, tā ziedojumiem, valsts un Rīgas pašvaldības subsīdijām.

Rīgas zoo apmeklētāju skaits darba dienās 30. gadu vidū bija mērāms simtos, kamēr brīvdienās – tūkstošos. Prese apgalvoja, ka ļaužu disciplinētības līmenis, salīdzinot ar sākumu, pakāpeniski uzlabojoties, tomēr acīmredzot vēl bija kur augt. Pēc statistikas, no 1933. gada rudens līdz 1936. gada vasaras beigām Rīgas Zooloģisko dārzu bija apmeklējuši 520 tūkstoši interesentu, tostarp 338 tūkstoši pieaugušo, 126 tūkstoši bērnu 56 tūkstoši "ekskursantu". Pēdējo sastāvs statistikā netika atšifrēts, bet uz zoodārzu regulāri veda ne tikai skolēnus. Regulāri viesi tur bija arī obligātā dienesta karavīri. 1935. gadā Rīgas zoo bija apskatījuši 43 239 karavīri. Ieejas maksa viņiem, tāpat kā bērniem, studentiem, skolēniem, bija simboliska – 10 santīmu, kamēr pilna pieaugušo biļete maksāja 20 santīmu. Bērnus līdz desmit gadu vecumam ielaida bez maksas.

"Latvijas Kareivis", 1926. gada 11. februārī

Iesaukšana Rēzeknē. Šinīs dienās pilsētā iesāka darboties kara klausības komisija, kurā priekšsēdētājs vietējais kara apriņķa priekšnieks kapteinis Priedulāns, apriņķa priekšnieks Zarāns, 1 kara ārsts, apriņķa ārsts u. c. pašvaldību iestāžu pārstāvji. Jāatzīst, ka komisija veic lielu un atbildīgu darbu, kuram tiek piegriezta vislielākā vērība un rūpes. Ierodas viens pēc otra jaunie tēvzemes sargi un savādu ilgu pilni gaida, ko teiks. Sārtmiesīgos jauniešus nosver, nomēra, sīki apskata ārsti un kad paziņo "derīgs", jauniets ar smaidīgu seju iziet pie savējiem un ar zināmu pašlepnumu nosaka "deru gan". Nederīgo procents ļoti mazs, viens otrs no pilsētniekiem, pie pēdējiem novērojama reta parādība, neviens negrib sevi atzīt par nederīgu, bet kad ārsti to labi iegalvo, tad nereti bēdīgi tie lēni atstāj komisijas telpas. Ir gadījumi, kad vienam otram saskaņā ar kara klausības likumu iesaukšanu uz 1 gadu atliek, bet brašie puiši to labprāt negrib dzirdēt, "ņemat tūliņ", "gribu dienēt", tie lūdzoši piebilst. Ir arī prāvs skaits meklējis brīvprātīgi iestāties armijā. Neieradušos nav neviena. Pilsētā vislielākā kārtība, pulciņos staigā iesaucamie ar krāšņi pušķotām cepurēm. Viss redzētais liecina par veselīgu garu mūsu tautā.