1866. gada 10. februārī. Pirms 160 gadiem Rīgas vācu avīzes sajūsmināti ziņoja par jauno pilsētas rotu – iepriekšējā dienā, 9. februārī, ar svinīgu sēdi bija atklāts pilsētas arhitekta Johana Daniela Felsko projektētais Mazās jeb Jāņa ģildes nams.

Reklāma

Ģildes kā amatnieku un tirgotāju organizācijas Rīgā pastāvēja kopš viduslaikiem, un minētajā periodā to loma pilsētas pārvaldē vairs ne tuvu nebija tāda kā agrāk, taču lokāli tās joprojām bija ietekmīgas. Lielā jeb Svētās Marijas ģilde, kā zināms, apvienoja Rīgas tirgotājus, zeltkaļus un akadēmisku izglītību guvušus intelektuālā darba veicējus, tā sauktos literātus. Savukārt Mazajā ģildē pulcējās dažādu arodu Rīgas amatnieki, un to rindās netrūka arī latviešu. 19. gadsimta vidū abas organizācijas konstatēja, ka agrākajās 16. gadsimta celtnēs tām pietrūkst plašuma un komforta, tādēļ 1857. gadā Lielā ģilde savām vajadzībām uzcēla reprezentatīvo namu Amatu ielā, bet Mazā ģilde 1864. gadā ielas otrā pusē lika pamatakmeni savējai. Arhitektam Felsko projektu vairākkārt nācās pārstrādāt, jo pasūtītāju vēlmes atkārtoti mainījās un bija jākoriģē gan finansiālu apsvērumu dēļ, gan tāpēc, ka ambiciozām iecerēm celtniecības laukums vienkārši bija pārāk mazs. Jāpiebilst, ka viena no amatnieku vēlmēm bija liela svētku zāle teju pa visu augšstāvu. Tā vārdā varēja pieciest atteikšanos no ģildēm tradicionālajiem īres dzīvokļiem, kuros agrāk vecumdienas pavadīja viens otrs ģildes loceklis. Pagrabstāvu atvēlēja restorānam.

Tjudoru gotikas stilā ieturēto Mazo ģildi uzcēla nepilnos divos gados, bet interjera iekārtošana ar mozaīku grīdām, vitrāžām, dekoratīvajiem paneļiem, portretiem un tā tālāk turpinājās vēlākajos gadu desmitos. Kā īpašus 1866. gada 9. februāra svinīgā atklāšanas akta momentus avīžnieki atzīmēja korāļa "Nun danket alle Gott" ("Nu pateicamies Dievam") nodziedāšanu iesvētīšanas laikā, kā arī neizbēgamās nodevas – Krievijas impērijas himnas "Dievs, sargi Ķeizaru" – nospēlēšanu un "augstas laimes" caram Aleksandram II un Baltijas provinču ģenerālgubernatoram kņazam Suvorovam, kuri nebija likuši šķēršļus iecerei.

"Zemgales Balss", 1926. gada 10. februārī

Zirgu tirgu atklāja otrdien. Neraugoties uz auksto laiku un sniegputeni, kustība diezgan dzīva. Uzved zirgus gan pa vienam, gan partijām. Netrūkst arī brūno krūmu dēlu čigānu ar džindžalām. Labu zirgu tomēr maz, viss vairums ādenieki-invalīdi, kuri darbā jau nodzīti, un tagad kā par pateicību par to dabū ne vienu vien spērienu vai cirtienu ar pātagu, lai ar to pataisītu vecos, stīvos kaulus lunkanākus un "iesmērētu" pircējam par jaunu un nevaldāmu. Zirgu pasu apmaiņa jāizdara līdz 1. martam. Šo termiņu vairs nepagarinās un kas pases nebūs apmainījuši, tiks sodīti. Zirgus katru dienu apskata no plkst. 9–10 rītā pilsētas veterinārārsts gaļas aplūkošanas stacijā. Līdz šim jau apmainītas pases 580 zirgiem.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem, Threads vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu. 

Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.

Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.

Ko tu saņemsi:

  • Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
  • Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
  • Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
  • Gata Šļūkas karikatūru
  • Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu