Valsts kontrole: ES nauda elektroautobusiem pašvaldībās izmantota neefektīvi

Eiropas Savienības fondu finansētā elektroautobusu iegāde pašvaldībās līdz šim īstenota neefektīvi, secināts Valsts kontroles lietderības revīzijā.

Kā skaidroja Valsts kontroles Komunikācijas daļas vadītāja Gunta Krevica, 14 pašvaldības par 8,4 miljoniem eiro iegādājušās 19 elektroautobusus, kuriem ir būtiski ekspluatācijas ierobežojumi.

Daļai transportlīdzekļu konstatētas kvalitātes problēmas, turklāt ne visi ir pilnībā bezemisiju. Autobusu saloni tiek apsildīti ar dīzeļdegvielu, tāpēc reālais emisiju samazinājums ir mazāks, nekā plānots. Kopumā panāktais izmešu kritums ir neliels, ņemot vērā ieguldīto publisko finansējumu.

Ierobežotās izmantošanas dēļ elektroautobusi vidēji 53% gada stāv dīkstāvē. To nobraukums gadā ir apmēram par 43% jeb 13 400 kilometru mazāks, nekā sākotnēji iecerēts. Atsevišķās pašvaldībās dīkstāves bijušas arī citu iemeslu dēļ. Ogres novadā viens elektroautobuss vairāk nekā četrus mēnešus netika izmantots, jo 665 000 eiro vērtajam transportlīdzeklim nebija šofera, savukārt Preiļu novadā autobuss ilgstoši atradās remontā defektu dēļ.

Revīzijā arī secināts, ka iepirkumi organizēti decentralizēti, konkurence tajos bijusi nepietiekama un līdzekļi nav tērēti ekonomiski. Kopumā pašvaldības rīkojušas ap 33 atsevišķiem iepirkumiem, kas palielinājis administratīvo slogu, mazinājis konkurenci un radījis ievērojamas cenu atšķirības. Ja visas pašvaldības būtu iegādājušās mikroautobusus saskaņā ar zemāko cenu, ietaupījums varētu būt 677 000 eiro, lēš Valsts kontrole.

Daļai elektroautobusu jau piegādes brīdī bijuši būtiski defekti —

konstatēta rūsa, plaisas griestu apšuvumā un nepietiekama salona apsilde.

Deviņi no 12 mikroautobusiem izgatavoti, apvienojot divas kravas mikroautobusu bāzes.

"Pasākums īstenots ar mērķi apgūt pieejamo finansējumu, nevis panākt iespējami labāko rezultātu — sasniegtais iznākums ir dārgs un praktiski ierobežots, bet ieguldījums nav devis samērīgu atdevi," norāda Valsts kontroles padomes loceklis Mārtiņš Āboliņš.

Viņš uzsver, ka revīzijā vairākkārt izskanējis viedoklis — bez ES atbalsta pašvaldības šādus transportlīdzekļus nepirktu. Valsts kontroles vērtējumā šāda pieeja nav pieņemama, jo ES fondi ir publiska nauda, pret kuru jāizturas tikpat atbildīgi kā pret saviem līdzekļiem.

Mikroautobusa vidējā cena bijusi 277 000 eiro, bet autobusa — 581 000 eiro. Vienādu modeļu cenas dažādās pašvaldībās būtiski atšķiras. Piemēram, Jelgavā un Preiļos iegādātu identisku autobusu cenu starpība sasniedz ap 43 000 eiro, bet Lietuvā tāds pats modelis 2022. gadā maksājis vidēji par 37% jeb 168 000 eiro mazāk.

Arī uzlādes infrastruktūras izbūve nereti bijusi pārmērīga — vietām veidoti plaši asfaltēti laukumi un dārgi labiekārtojumi, kas nav tieši saistīti ar mērķi.

Revīzijas noslēgumā sniegti pieci ieteikumi: trīs Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai, viens pašvaldībām un viens Satiksmes ministrijai. Valsts kontrole uzsver, ka

plašāka elektroautobusu izmantošana mazinātu dīkstāvi un palielinātu ieguvumus,

savukārt stingrāka uzraudzība un iekšējās kontroles stiprināšana palīdzētu novērst līdzīgas problēmas nākotnē.

Skolēnu pārvadājumu jomā iecerēts ieviest vienotas kvalitātes prasības gan pārvadājumiem, gan izmantotajiem transportlīdzekļiem, par ko galvenā atbildība būs Satiksmes ministrijai.