Reklāma

Dombrovskis: Uzklausīšana vienmēr ir ļoti nopietns eksāmens

Ieva Brinkmane / Latvijas Avīze

2024. gada 12. novembris, 14:23

Klausies ziņu audio formātā

2024. gada 12. novembris, 14:23

Foto: Gatis Šļūka / Latvijas Mediji

Valdim Dombrovskim, kurš par Eiropas komisāru gatavojas kļūt jau trešo reizi, šoreiz Urzulas fon der Leienas vadītajā Eiropas Komisijā (EK) iedalīts jaunizveidotā Ekonomikas un produktivitātes, īstenošanas un vienkāršošanas komisāra amats ar uzdevumu paaugstināt ekonomisko produktivitāti, vienlaikus nodrošinot efektīvāku politiku ieviešanu un birokrātijas vienkāršošanu Eiropas Savienībā.

Reklāma

Aizvadītajā ceturtdienā viņš stājās Eiropas Parlamenta priekšā, lai atbildētu uz deputātu jautājumiem komisāru uzklausīšanās procesā.

Lai arī Dombrovskim šis process ir labi zināms, viņš to uzskata par ļoti nopietnu pārbaudi: "Tā ir mana piektā noklausīšanās, jo katrā pilnvaru termiņā esmu piedalījies divās – gan Junkera, gan fon der Leienas pirmajā Eiropas Komisijā. Uzklausīšana vienmēr ir ļoti nopietns eksāmens, kas komisāru kandidātiem ir jākārto, un tāpēc tam ir jāsagatavojas ļoti nopietni. Es ceru, ka esmu to izdarījis godam. Tagad tas ir deputātu rokās, tāpēc gaidu viņu vērtējumu."

Par jautājumiem viņš saka, ka tie bija "dažkārt arī diezgan detalizēti un tehniski, kas liecina par Eiropas Parlamenta deputātu padziļinātajām zināšanām šajos jautājumos, lielo interesi un iesaistīšanos".

Noklausīšanās sākās ar Valda Dombrovska ievadrunu, kuras laikā viņš norādīja uz savu izcelsmi, Latvijas vēsturi un pieredzi neatkarības un demokrātijas atjaunošanā, minot, ka tā "ir bijusi viņa motivācijas avots divdesmit gadu laikā, kopš viņš darbojas politikā, un ka šī pieredze ir arī viņa Eiropas pārliecības pamatā". Dombrovskis pieminēja, ka nepieciešams ņemt vērā to, kas ietekmē Eiropu šobrīd: aktuālos ģeopolitiskos jautājumus un citus mūsdienu izaicinājumus – klimata pārmaiņas, pastiprinātu globālo konkurenci par svarīgākajām tehnoloģijām.

Dombrovskis uzskata, ka Eiropas konkurētspējas un ražīguma paaugstināšanai nepieciešams atvieglot uzņēmējdarbības uzsākšanu un attīstību, kā arī svarīgi, lai ekonomikas politika kļūtu saskaņotāka. Viena no Dombrovska prioritātēm būs konkurētspējas koordinācijas instrumenta izstrāde. Tāpat, viņaprāt, nepieciešams nodrošināt stabilu ES ekonomikas pamatu – vairāk uzmanības pievērst izaugsmi veicinošām reformām un ieguldījumiem, kas vērsti uz kopējām ES prioritātēm, sociālo taisnīgumu, zaļo un digitālo pāreju, kā arī drošību. Dombrovskis norādīja, ka administratīvais slogs būtiski kavē ES konkurētspēju un tāpēc ir nepieciešami vienkāršāki un vieglāk īstenojami noteikumi, kā arī izmantot digitālās tehnoloģijas administratīvā sloga mazināšanai.

Noklausīšanās laikā vairākkārtīgi tika uzsvērta Eiropas vienotības ideja, tas, ka īpaši šobrīd – mūsdienu sadrumstalotajā pasaulē – ES ir jābūt vienotai starptautiskajos ekonomikas forumos, kā arī jāstiprina eiro, kam jākļūst par nozīmīgāku spēlētāju globālā mērogā.

Pēc komisāra amata kandidāta ievadvārdiem sekoja divu kompetento EP komiteju – Ekonomikas un monetārās komitejas un Juridiskās komitejas – deputātu jautājumi hronometrētā formātā – viena minūte jautājumam un divas minūtes atbildei.

Deputātu jautājumi ekonomikas un produktivitātes jomā aptvēra gan jaunās ekonomikas pārvaldības sistēmas, gan "NextGenerationEU" Atveseļošanas un noturības mehānismu (ANM) īstenošanu, gan turpmākos pasākumus pēc bijušā Eiropas Centrālās bankas prezidenta Mario Dragi ziņojuma, kurā norādīts, ka ES steidzami jāmaina līdzšinējais kurss. Tāpat tika runāts par digitālā eiro izveidi un ieviešanu. Netrūka arī kritikas un bažu par investīciju nepietiekamību.

Reklāma

Viens no uzdotajiem jautājumiem izskanēja latviešu valodā, un to uzdeva Roberts Zīle. Savu jautājumu viņš komentē: "Uzdodot jautājumu Valdim Dombrovskim, es vēlos uzsvērt gan Eiropas Komisijai, gan plašāk deputātiem, ka,

manuprāt, komisijai būtu izšķiroši jāpievēršas situācijai ES austrumu pierobežas reģionos, kuru drošība un, svarīgi, arī konkurētspēja Krievijas izraisītā kara dēļ tiek pakļauta būtiskiem riskiem jau šobrīd.

It īpaši investīciju kontekstā ir jārada jauna augsne gan publiskā, gan privātā finansējuma sekmēšanai un piesaistei."

Jautājumu un atbilžu sesijas noslēgumā sekoja nobeiguma vārdi, un publiskā noklausīšanās sesija ar to bija beigusies. Pēc tās abu komiteju priekšsēdētāji un politisko grupu koordinatori tikās, lai izvērtētu komisāra amata kandidāta sniegumu un kvalifikāciju, balsotu par kandidāta atbalstīšanu. Dombrovska kandidatūru atbalstīja ātri un bez lielām diskusijām – priekšlikumi un izklāstītā stratēģija saņēma pozitīvu vērtējumu, atbildes uz jautājumiem bija pārliecinošas.

Dombrovskim trešā reize

Valdim Dombrovskim šoreiz Eiropas Komisijā uzticēta atbildība par ekonomiku un produktivitāti, taču atšķirībā no iepriekšējām reizēm viņš vairs nebūs EK viceprezidents vai izpildvietnieks.

Pirms desmit gadiem – 2014. gadā – Dombrovskis tika apstiprināts Žana Kloda Junkera vadītajā komisijā EK viceprezidenta amatā ar atbildību par eiro un sociālo dialogu.

Savukārt 2019. gadā Urzulas fon der Leienas vadītajā komisijā viņš kļuva par EK izpildvietnieku un komisāru finanšu pakalpojumu jautājumos. Kad no amata 2020. gada augustā atkāpās par tirdzniecību atbildīgais Īrijas komisārs Fils Hogans, Dombrovskis pārņēma arī viņa pienākumus.

Apstiprināšana – novembra beigās

Pamatojoties uz Eiropas Parlamenta komiteju ieteikumiem, Priekšsēdētāju konference (EP priekšsēdētāja Roberta Metsola un politisko grupu priekšsēdētāji) veiks galīgo novērtējumu un 21. novembrī pasludinās uzklausīšanu par slēgtu. Tad publicēs komisāra amata kandidātu novērtējuma vēstules. Pēc tam vēl nepieciešams visu Eiropas Parlamenta deputātu balsojums par visu jauno Eiropas komisāru sastāvu. Paredzēts, ka EP deputāti par komisāru apstiprināšanu balsos 25.–28. novembra plenārsēdē Strasbūrā.

Fon der Leienas kundzes komanda

Eiropas Parlamentā (EP) 5. novembrī sākās 26 jaunās Eiropas Komisijas (EK) locekļu izjautāšana, kas ilga līdz 12. novembrim.

Divdesmit septītā Eirokomisijas dalībniece ir pati tās priekšsēdētāja, Vācijas pārstāve Urzula fon der Leiena, kas amatā jau apstiprināta. Vadoties pēc iespaidiem, kas gūti aptuveni trīs stundu ilgā izjautāšanā, EP deputāti lemj, vai kandidātu apstiprināt vai pieprasīt atkārtotu noklaušināšanu. Noraidīšana gadās, taču ļoti reti – sešas reizes pēdējo divdesmit gadu laikā. Paredzams, ka jaunais EK sastāvs darbu sāks 1. decembrī.

Komisārs taisnīguma nodrošināšanai starp paaudzēm, kultūras, jaunatnes un sporta lietās Glens Mikallefs (Malta). Jaunākais eirokomisāru komandā – tikai 35 gadus vecs, bez pienācīgas politiskās pieredzes, tāpēc tika pieskaitīts "šaubīgajiem" kandidātiem, taču iztaujāšanu izturēja veiksmīgi. Mikallefs līdz šim vadīja Maltas premjera Roberta Abelas biroju, taču jaunībā strādājis kā praktikants EP.

Reklāma

Ieteiktie raksti

Atlido deputāts uz Briseli un… Raidieraksta "Briseles salāti" 3. epizode

Inese Vaidere: "Tie, kas mums neticēja savulaik, ka Krievija var sākt agresiju Ukrainā, atzīst – vajadzēja jūsu domās ieklausīties."

Vaidere: Tie, kas mums neticēja, atzīst — vajadzēja jūsu domās par agresīvo Krieviju ieklausīties

Mārtiņš Staķis: "Latvijā neesmu atradis nevienu ideālo partiju, bet no ideoloģiskā viedokļa Latvijā ir vieta modernai, eiropeiski domājošai, sociāldemokrātiskai partijai."

"Brisele prasa vienu, Latvija sper divus trīs soļus tālāk". Saruna ar Mārtiņu Staķi

Viņi valda Eiropu? Raidieraksta "Briseles salāti" 5. epizode

Veselības un dzīvnieku labturības komisārs Olivērs Vārheji (Ungārija). Līdz šim bijis kaimiņattiecību un paplašināšanās komisārs; tiek uzskatīts par Eiropā ar neuzticību uzlūkotā Ungārijas premjera Viktora Orbāna cilvēku. Vārheji iemantoja sliktu slavu EP, jo 2023. gada 15. februārī noklausīšanās laikā par situāciju Rietumbalkānos pie neizslēgta mikrofona nosauca deputātus par idiotiem. Toreiz tika pieprasīta viņa demisija, taču tā nenotika. Apstiprināšanas gadījumā viņš kā komisārs būs atbildīgs par Eiropas Veselības savienības izveidi un darbu vēža apkarošanā un veselības profilaksē.

Gatavības un krīžu pārvarēšanas, kā arī līdztiesības lietu komisāre Adža Labiba (Beļģija). Alžīriešu cilmes beļģu žurnāliste, Beļģijas ārlietu ministre, kura komisāru kandidātu sarakstā nokļuva, pateicoties EK prezidentes Leienas prasībām izvirzīt pēc iespējas vairāk sieviešu. Labiba kā žurnāliste 2021. gadā nonāca kritikas krustugunīs, jo apmeklēja Krievijas okupēto Ukrainas Krimu. Kā ārlietu ministre gan pilnībā atbalstījusi Kijivu. Jaunajā amatā būs atbildīga par ES sagatavotību krīžu pārvarēšanai, civilajā aizsardzībā, kā arī gatavību humānās palīdzības jomā.

Jaunuzņēmumu, pētniecības un inovāciju komisāre Ekaterina Zaharijeva (Bulgārija). Bulgārijas valdībā iepriekš ieņēmusi dažādus amatus; līdz 2021. gadam bija ārlietu ministre. Viena no tiem, ko minēja starp potenciāli izšūpojamiem kandidātiem, jo Zaharijevas vārds izskanējis šobrīd Bulgārijā aktuālā skandālā par valsts pilsonības tirgošanu. EK viņas uzdevums būs nodrošināt, lai ES vairāk ieguldītu stratēģiskās prioritātēs un revolucionāros jauninājumos.

Priekšsēdētājas izpildvietnieks kohēzijas un reformu jautājumos Rafaēle Fito (Itālija). Pārstāv Itālijas premjerministres Džordžas Meloni nacionālkonservatīvo partiju "Itālijas brāļi" ("Fratelli d'Italia") un valdībā strādā par Eiropas lietu un Itālijas dienvidu un kohēzijas politikas ministru. Viņš nepatīk EP kreisā spārna deputātiem, kam tomēr jāņem vērā Meloni šobrīd lielā ietekme Eiroparlamentā. Fito Itālijā iepriekš vairākkārt apsūdzēts un pirmajā instancē arī atzīts par vainīgu korupcijā, taču nākamajās instancēs allaž panācis attaisnošanu. Briselē viņa atbildības lokā būs kohēzijas politika, reģionālā un pilsētu attīstība.

Priekšsēdētājas izpildvietniece tīras, taisnīgas un konkurētspējīgas enerģētikas pārejas lietās Teresa Ribere (Spānija). Viņai piederēs viens no EK ietekmīgākajiem portfeļiem, kas attiecas uz ES saimniecības konkurētspējas saglabāšanu un saistās ar pāreju uz videi draudzīgu un ilgtspējīgu enerģijas ražošanu. Patlaban juriste, profesore Ribera ir Spānijas valdības viceprezidente un ekoloģiskās pārejas un demogrāfijas izaicinājumu lietu ministre. Jaunajā amatā viņai būs jāpierāda spējas apvienot tā dēvētos klimata mērķus ar ES tautsaimniecības izaugsmi.

Vidusjūras reģiona komisāre Dubravka Šuica (Horvātija). Pieredzējusi gan Horvātijas, gan ES politiķe; pirmā Dubrovnikas pilsētas mēre sieviete, bijusi EP deputāte, bet šobrīd ir EK demokrātijas un demogrāfijas komisāre. Šuica būs atbildīga par sakariem ar Ziemeļāfrikas valstīm, veidojot abpusēju labklājību veicinošu ekonomisko un drošības sadarbību. Svarīgs elements tajā ir nelegālās migrācijas apturēšana pāri Vidusjūrai.

Ekonomikas un ražīguma, kā arī īstenošanas un vienkāršošanas komisārs Valdis Dombrovskis (Latvija). Partijas "Vienotība" politiķis, kurš bijis gan Latvijas finanšu ministrs, gan premjers un no latviešu politiķiem visveiksmīgāk kāpis pa karjeras kāpnēm Briselē. Rietumu mediji piemin, ka viņš ir viens no burtiski dažām tik augsta ranga EK amatpersonām, kas runā krieviski un tātad saprotot ukrainiski. Briselei tas ir svarīgi, veidojot attiecības ar Ukrainu.

Reklāma

Enerģētikas un mājokļu komisārs Dans Jergensens (Dānija). Dānijas valdības attīstības sadarbības un globālās klimata politikas lietu ministrs, agrāk arī EP deputāts. Savā darbībā Dānijā pazīstams kā elektroauto popularizētājs un CO2 izmešu radikālas samazināšanas aktīvists. Ar viņa ziņu 2024. gada jūnijā Dānija kļuva par pirmo valsti pasaulē, kas nolēma ieviest CO2 nodokli lauksaimniecībā. Jergensens atbalsta ES enerģētisko neatkarību no Krievijas un ir par nelielu modulāro kodolreaktoru izmantošanu. Kā komisāram viņa uzdevums būs samazināt enerģijas cenas, ieguldīt tīrā enerģijā un veicināt mājokļu energoefektivitāti.

Vides, ūdensresursu noturības un konkurētspējīgas aprites ekonomikas komisāre Jesika Rūsvala (Zviedrija). Iztaujāšanā 5. novembrī viņai neklājās viegli un EP deputāti viņas atbildes neuzskatīja par gana pārliecinošām. Piemēram, jautājumā par vidē bieži sastopamajām ārkārtīgi noturīgajām, taču ražošanā joprojām bieži lietotajām PFAS grupas sintētiskajām ķīmiskajām vielām, no kurām būtu jāatsakās. Politiķe iepriekš pildījusi Zviedrijas ES lietu, kā arī ziemeļvalstu sadarbības lietu ministres funkcijas. Ja Rūsvalu apstiprinās, viņas uzdevums būs gādāt par vides un ūdens tīrību, vienlaikus saglabājot dabu ekonomiskajā apritē un nekaitējot konkurētspējai.

Priekšsēdētājas izpildvietniece cilvēku, prasmju un sagatavotības jomā Roksana Minzatu (Rumānija). Politoloģe, bijusī Rumānijas ES fondu ministre, kas 2024. gadā ievēlēta EP. Dzimtenē žurnālistiskā izmeklēšanā Minzatu pārmet, ka viņa par aizdomīgi zemu cenu iegādājusies nekustamo īpašumu, ko pārbūvējusi bez pienācīgām atļaujām, kaut tas bijis vēstures piemineklis. Nākamā EK amatpersona apsūdzības noraida un viņu atbalsta arī Rumānijas parlaments. Minzatu kompetencē būs izglītība un kultūra, kvalitatīvu darba vietu radīšana un sociālās tiesības, ņemot vērā Eiropas grūto demogrāfisko situāciju un nepieciešamību saglabāt sabiedrības vienotību.

Priekšsēdētājas izpildvietniece tehnoloģiju suverenitātes, drošības un demokrātijas jautājumos Henna Virkunena (Somija). Kopš 2014. gada EP deputāte, pirms tam Somijas valdībās bijusi gan izglītības, gan pašvaldību lietu ministre. EP viņa strādājusi pie dažādiem likumdošanas aktiem, kas saistās ar tehnoloģijām, kiberdrošību, mākslīgo intelektu. Virkunenas darba pienākumos būs "atbildība par digitālo un progresīvo tehnoloģiju portfeli", tostarp arī kiberdrošību Ukrainas kara apstākļos.

Priekšsēdētājas izpildvietnieks labklājības un rūpniecības stratēģijas jomā Stefāns Sežurnē (Francija). Līdz šī gada septembrim bijis Francijas ārlietu ministrs. Par liberāli uzskatītais Sežurnē iepriekš darbojies Francijas prezidenta Emanuela Makrona komandā; bijis EP deputāts. Prese mēdz atzīmēt, viņa pagātnes attiecības ar Gabrielu Atālu, kurš šogad uz pusgadu tika iecelts par premjerministru un arī ir atklāti homoseksuāls. EK Sežurnē atbildēs par rūpniecību, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem un vienoto tirgu.

Eiropas augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos, EK priekšsēdētājas vietniece Kaja Kallasa (Igaunija). Nesenā Igaunijas premjerministre, arī EP deputāte, kurai dots Baltijas valstīm ļoti prestižs postenis vadīt ES ārlietas politiski ārkārtīgi sarežģītā un smagā periodā. Kallasa nāk no Igaunijā labi zināmas politiķu dzimtas – tēvs Sīms Kallass pēc neatkarības atjaunošanas vadīja Igaunijas Banku, bija Igaunijas premjers un divreiz eirokomisārs. Jāpiezīmē, ka šī gada 13. februārī Krievija Kaju Kallasu kā pirmo no Eiropas valstu valdību vadītājiem reģistrēja meklējamo personu sarakstā, apsūdzot viņu padomju laika pieminekļu gāšanā Igaunijā.

Tirdzniecības un ekonomiskās drošības, kā arī iestāžu attiecību un pārredzamības komisārs Marošs Šefčovičs (Slovākija). EK dažādos amatos darbojas kopš 2009. gada un šobrīd ir ES Zaļā kursa īstenošanas pārraugs. Interesanti, ka Ševčovičs jaunībā mācījies Maskavas Valsts starptautisko attiecību institūtā un vēl 1989. gadā iestājās Čehoslovākijas kompartijā. 2019. gadā viņš kandidēja uz Slovākijas prezidenta amatu, bet zaudēja otrajā kārtā. Viņa jaunie pienākumi ietvers arī ES muitas politiku.

Reklāma

Neto nulles emisijas un tīras izaugsmes komisārs Vopke Hukstra (Nīderlande). Hukstra šobrīd pilda klimata rīcības komisāra pienākumus un acīmredzot turpinās to darīt jaunajā sastāvā kā klimata, klimatneitralitātes un tīras izaugsmes komisārs. Nīderlandes valdībās viņš iepriekšējos gados bijis finanšu un ārlietu ministrs, tāpat premjers. Hukstru raksturo kā visumā nemanāmu politiķi. Tomēr jau kā klimata komisārs viņš 2023. gadā izpelnījās uzmanību, jo pārmeta Ķīnai, ka tās valsts subsidētie uzņēmumi pārplūdina Eiropu ar lētiem saules paneļiem un elektroauto, kamdēļ ES būtu jārīkojas un jāatjauno godīga konkurence. Viņš turpinās strādāt pie klimata diplomātijas un dekarbonizācijas; šajā kontekstā atbildēs arī par nodokļiem.

Aizsardzības un kosmosa komisārs Andrjus Kubiļus (Lietuva). Vairākkārtējs Lietuvas premjers no konservatīvā spārna; politikā aktīvs jau kopš Baltijas atmodas gadiem, pēc izglītības fiziķis. Eiropas politikā Kubiļus ienāca 2019. gadā, kad viņu ievēlēja EP. Jaunajā amatā viņa galvenais uzdevums būs panākt iespējami lielāku ES patstāvību bruņojuma ražošanā, kopīga Eiropas pretgaisa aizsardzības vairoga un kiberaizsardzības sistēmas veidošanā.

ES paplašināšanas komisāre Marta Kosa (Slovēnija). Jaunībā bijusi Dienvidslāvijas un Slovēnijas čempione peldēšanā, tad sporta žurnāliste un visbeidzot diplomāte un politiķe. No Slovēnijas EK komisāres amatam viņu lielā mērā nominēja tādēļ, ka Leiena, līdzīgi kā Rumānijas un Roksanas Minzatu gadījumā, bija ieteikusi izvirzīt sievieti. Kosa kā paplašināšanās komisāre atbildēs par ES austrumu kaimiņvalstīm un strādās, lai sagatavotu pievienošanās procesam kandidātvalstis, tostarp Ukrainu.

Starptautisko partnerattiecību komisārs Jozefs Sīkela (Čehija). Iepriekš darbojies kā investīciju baņķieris un tikai 2021. gada beigās apstiprināts par Čehijas rūpniecības un tirdzniecības ministru, kad arī guvis lielāku atpazīstamību. Sīkelam ir nopelni ES vienotas nostājas veidošanā enerģētiskās neatkarības jautājumā Krievijas–Ukrainas kara sākumā 2022. gadā, kad Čehija bija ES prezidējošā valsts.

Zivsaimniecības un okeānu komisārs Kosts Kadis (Kipra). Biologs un ārpuspartiju politiķis. Šī gadsimta laikā bijis Kipras veselības aizsardzības, izglītības un kultūras, bet pēdējos gados lauksaimniecības ministrs. Kadi gaida grūts uzdevums – saglabāt ES jūras un okeānu resursus un reizē atrast kompromisu ar zvejniecības nozari par šo resursu izmantošanu.

Finanšu pakalpojumu un uzkrājumu un ieguldījumu savienības komisāre Marija Luīza Albukērke (Portugāle). Diplomēta ekonomiste, strādājusi akadēmiskā darbā, bijusi arī Portugāles finanšu ministre – tikai otra sieviete šajā amatā visā valsts vēsturē. Darbojusies vairākās globālās bankās. Portugāles prese apgalvo, ka viņa virzīta uz EK vēl 2014. gadā, taču tad atteikusies, jo toreizējais EK prezidents Žans Klods Junkers nav garantējis pietiekami augstu posteni. Albukērki uzskata par stingru metožu piekritēju.

Iekšlietu un migrācijas komisārs Magnuss Brunners (Austrija). Šobrīd Austrijas finanšu ministrs kanclera Karla Nehammera valdībā; darbojies dažādās bankās un finanšu organizācijās. EK viņa pienākums būs veltīt pūles ES Patvēruma un migrācijas pakta īstenošanai, kā arī bloka robežu stiprināšanai un jaunas iekšējās drošības stratēģijas izstrādei. Austrijā pret Brunnera amatu izturas skeptiski, jo tas pārklājas ar vairāku citu komisāru pienākumiem, bet visvairāk ar Vidusjūras reģiona komisārei horvātietei Dubravkai Šuicai atvēlēto darbu.

Budžeta, krāpšanas apkarošanas un publiskās pārvaldes komisārs Pjotrs Serafins (Polija). Ekonomists un jurists, kas līdz šim lielākoties darbojies Polijas Ārlietu ministrijas aparātā, līdz oktobra vidum bijis Polijas vēstnieks ES. Kad tagadējais Polijas premjers Donalds Tusks laikā no 2014. līdz 2019. gadam bija Eiropas Padomes priekšsēdētājs, Serafins vadīja viņa administrāciju. Serafinu vērtē kā ES lietās ļoti pieredzējušu, labu "virtuves" pārzinātāju, kurš visus pazīst. Viņu gaida nākamā ES ilgtermiņa budžeta sagatavošanas sarežģītais darbs.

Demokrātijas, tiesiskuma un likuma varas komisārs Maikls Makgrāts (Īrija). Īrijā populārs politiķis, dēvēts drīzāk par tehnokrātu ar ierēdņa pieeju politikai. Līdz jūnijam viņš bija Īrijas finanšu ministrs, bet nolika pilnvaras, lai gatavotos EK komisāra postenim. Makgrāta centrālais uzdevums būs uzmanīt, kā tiek pildīts un iedzīvināts vēl 2022. gadā pieņemtais Digitālo tirgu akts (DTA). Cita starpā tas nozīmē cīņu pret uzbāzīgu mārketingu internetā un agresīvām influenceru mārketinga formām.

Ilgtspējīga transporta un tūrisma komisārs Apostols Dzidzikosts (Grieķija). Grieķu politiķis, kurš gan savā valstī, gan Eiropā pārsvarā darbojies reģionu līmenī. 2019. gadā viņu ievēlēja par Grieķijas reģionu komitejas priekšsēdētāju, bet gadu vēlāk par Eiropas Reģionu komitejas vadītāju. Tā ir konsultatīva ES struktūra, kurā darbojas vēlēti reģionālo un vietējo pašvaldību pārstāvji no visām 27 ES dalībvalstīm. Dzidzikostam gan vairāk būs jānodarbojas ar transporta lietām.

Lauksaimniecības un pārtikas komisārs Kristofs Hanzens (Luksemburga). Diplomēts ģeozinātņu, vides zinību un riska vadības speciālists. Sācis kā EP deputāta palīgs, eksperts un Luksemburgas pārstāvis ES struktūrās. 2018. gadā ievēlēts par EP deputātu, tad brīdi Luksemburgas parlamentā, no kurienes izvirzīts par komisāru. Viņa māsīca Martine Hanzena šobrīd ir Luksemburgas lauksaimniecības ministre. Hanzenam ir piezemēta, taču politiski izveicīga "fermera dēla" tēls. Acīmredzot viņam nāksies nodarboties ar lauksaimniecības subsīdiju sistēmas reformu un risināt jautājumu par tirdzniecību ar Dienvidamerikas valstu bloku MERCOSUR, kur galvenā problēma ir liellopu gaļas imports. Protams, aktuāla ir arī gatavošanās brīdim, kad ES būs jādomā, ko darīt ar milzīgo Ukrainas agrorūpniecisko kompleksu.

Projektu līdzfinansē Eiropas Savienība, izmantojot Eiropas Parlamenta dotāciju programmu komunikācijas jomā. Paustie viedokļi un uzskati atspoguļo autoru personīgos uzskatus. Ne Eiropas Savienība, ne Eiropas Parlaments nenes atbildību par paustajiem uzskatiem.