Clear 14.2 °C
T. 19.06
Nils, Viktors
Viltot balsošanas rezultātus iecirkņu komisiju līmenī esot neiespējami. Attēlā: balsu skaitīšana 14. Saeimas vēlēšanās iecirknī Rīgā VEF Kultūras pilī 2022. gada 1. oktobrī.
Viltot balsošanas rezultātus iecirkņu komisiju līmenī esot neiespējami. Attēlā: balsu skaitīšana 14. Saeimas vēlēšanās iecirknī Rīgā VEF Kultūras pilī 2022. gada 1. oktobrī.
Foto: Zane Bitere/LETA

Līdzšinējais Saeimas, pašvaldību vēlēšanu digitalizētājs – tehnoloģiju uzņēmuma "Soaar" vadītājs, partijas "Latvija pirmajā vietā" biedrs Renārs Kadžulis pagājušajā mēnesī televīzijas ēterā paziņoja par savulaik no politiskajām aprindām jeb "Vienotības" pārstāvja saņemtiem aicinājumiem ietekmēt Saeimas 2014. gada vēlēšanu rezultātus.

Reklāma

Šāds paziņojums raisīja jautājumu, vai patiešām pastāv kaut tikai teorētiska iespēja caur vēlēšanu tehnoloģijām iejaukties balsu skaitīšanā. Vienlaikus jāatzīmē, ka vairākās Eiropas valstīs atmaskotas dezinformācijas kampaņas, kuru mērķis ir sēt vispārēju neuzticību vēlēšanu procesam un to rezultātiem.

"Jebkurš mēģinājums iejaukties sistēmā uzreiz tiktu pamanīts,"

komentējot jautājumu par vēlēšanu elektronisko sistēmu aizsardzību pret iespējamām manipulācijām, uzsver Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) pārstāvis Andrejs Vaivars. "Jāņem vērā, ka pašvaldību vēlēšanu iecirkņi un pašvaldību vēlēšanu komisijas var salīdzināt datus, ko tās ir iesniegušas CVK, ar tiem, kas ir sistēmā, un šeit nevar būt neatbilstība," viņš piebilst. Jāuzsver arī, ka vēlēšanu sistēmām tiek veikti neatkarīgu trešo pušu realizēti drošības testi, par kuru rezultātiem tiek informēta arī informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcija "Cert.lv".

Vienvirziena datu plūsma

IT kompānijas "Soaar" vadītājs Kadžulis skaidro, ka vēlēšanu sistēmu darbība balstās principā, ka dati plūst no vēlēšanu iecirkņiem uz centru, nevis otrādi: "Sistēmā nav paredzēts nosūtīt datus iecirknim, fiziski nav tāda procesa." Tas nozīmē, ka iecirkņa sniegtos datus nav iespējams rediģēt bez paša vēlēšanu iecirkņa ziņas.

"Ja kāds manipulētu ar datiem pašā sistēmā, atšķirība ar protokoliem momentā uzrādītos kā kļūda. Bet es nemaz nevaru iesniegt protokolu, ja tajā ir kļūdas," 

piebilst pieredzējušais Rīgas 67. vēlēšanu iecirkņa komisijas priekšsēdētājs, "Latvijas Avīzes" biznesa pielikuma redaktors Olafs Zvejnieks.

"Tiklīdz sistēmā ir kādas anomālijas vai tajā notiek netipiskas darbības, sistēma momentā par to "kliedz" un iekrāsojas sarkana," stāsta Kadžulis. Viņš arī piebilst, ka paralēli balsu skaitīšanas un apkopšanas procesam darbojas mehānisms, kura mērķis ir precīzi izsekot katra sistēmas lietotāja veiktajām darbībām – ar kādu iekārtu tās veiktas, no kādas adreses, kāds ir iekārtas mātesplates numurs, cietā diska numurs, tīkla kartes numurs, pašas iekārtas unikālais numurs. "Mēs spējam atkārtot tās situācijas attīstību ar soli ik pēc 10 sekundēm. Tas viss tiek glabāts un fiksēts," piebilst kādreizējais vēlēšanu procesa digitalizētājs.

"Piekļuve šīm sistēmām iespējama tikai ar drošiem elektroniskās identifikācijas līdzekļiem, izmantojot drošus tīkla savienojumus. 

Arī vēlēšanu iecirkņu darbiniekiem tiek veiktas apmācības, kā atbilstoši un droši lietot minētās sistēmas," piebilst "Cert.lv" pārstāve Līga Besere.

Bet Rīgas 67. vēlēšanu iecirkņa komisijas priekšsēdētājs O. Zvejnieks atzīmē – ja pat teorētiski kāds sistēmā manipulētu ar vēlēšanu rezultātiem, CVK izmanto arī vairākas metodes iespējamās krāpniecības izķeršanai. Piemēram, ja iecirkņa vēlēšanu rezultāts būtiski atšķiras no tā vēsturiskajiem balsojumiem, CVK ķeroties pie šī iecirkņa pārskaitīšanas.

Reklāma
Reklāma

"Tikai iecirkņa komisija ir tā, kas visus vēlēšanu datus tur rokās, skaita un redz. Neviens cits tam klāt netiek," rezumē Kadžulis.

Vairāku acu princips

Ilggadējais vēlēšanu iecirkņa komisijas vadītājs O. Zvejnieks norāda, ka viltot balsošanas rezultātus "no apakšas" – iecirkņu komisiju līmenī – ir neiespējami. 

Viņš skaidro, ka komisijās darbojas dažādu partiju pārstāvji, līdz ar to esot praktiski neiespējami vienoties, piemēram, par balsu piemešanu kādai vienai partijai. 

Turklāt vēlēšanu iecirknī klātesoši ir arī novērotāji. Zvejnieks gan atminas kādu vēlēšanu rezultātu viltošanas mēģinājumu, kas noticis vēl pirms procesu digitalizācijas ap 2007.–2009. gadu. Tas gan neesot bijis apzināts mēģinājums ietekmēt rezultātu par labu kādai partijai. "Vienkārši komisija bija nogurusi, laikam drusku iedzērusi konjaku, tādēļ vēlu naktī nolēma balsis, plusus un svītrojumus neskaitīt, paņēma un papīra protokolā ierakstīja rezultātus, kā apmēram varētu būt," viņš atceras. Viltotāji esot atmaskoti un izmesti no vēlēšanu sistēmas.

"Jau pirmsdigitalizācijas laikmetā CVK spēja izķert visādas neatbilstības. Tagad elektronikas laikmetā šādas neatbilstības pat teorētiski nebūtu iespējamas, jo elektroniskajā vēlēšanu sistēmā vairums datu netiek ierakstīti ar roku, bet tiek reģistrēti, piemēram, skenēšanas rezultātā," viņš skaidro.

Kad iedegas sarkanā lampiņa

Kādreizējais drošībnieks, uzņēmuma "Brīvais vilnis" līdzīpašnieks un gaidāmo Eiropas Parlamenta vēlēšanu kandidāts Arnolds Babris ("Tautas varas spēks") 2022. gadā rakstījis vēstuli Valsts prezidentam, kurā norādījis, ka 14. Saeimas vēlēšanās novērotājiem nav bijusi iespēja uzraudzīt "Soaar" izveidotās vēlētāju un balsu skaitīšanas sistēmas. Viņaprāt, tas radījis "bažas un pamatotas aizdomas par iespējamo vēlēšanu rezultātu falsifikāciju". 

Konkrēti politiķis norādījis uz it kā pastāvošo iespēju, novērotājiem nemanot, nereģistrēt balsojošo vēlētāju, tā ļaujot tam nobalsot atkārtoti vairākas reizes.

CVK pārstāvis Andrejs Vaivars skaidro, kā sistēma darbojas: kad vēlētājs atnāk uz vēlēšanu iecirkni, uzrāda pasi vai ID karti, dokumenti tiek noskenēti un informācija automātiski tiek reģistrēta datubāzē. "Tajā brīdī jūs dodaties balsot, un nekur citur aiziet un nobalsot iespējas vairs nav. Jo pēc tam, skenējot personas dokumentu atkārtoti, tēlaini runājot, sistēmā iedegas sarkanā lampiņa, ka vēlētājs jau ir nobalsojis."

Arī attiecībā uz gaidāmajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām elektroniskais tiešsaistes vēlētāju reģistrs nodrošina, ka jebkuras personas dati var tikt fiksēti tikai vienu reizi. "Nē, divreiz nobalsot ir neiespējami. Tas ir notestēts un pārtestēts," piebilst Vaivars.

Runājot par vēlēšanu novērotāju iespējām sekot balsošanas digitālo sistēmu darbībai, CVK pārstāvis uzsver, ka tā jau ir valsts drošības iestāžu kompetence: "Šo sistēmu izstrādā Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde kopā ar Valsts reģionālās attīstības aģentūru, un tajā procesā ir iesaistītas visas atbildīgās valsts drošības iestādes." Vaivars piebilst, ka vēlēšanu novērotāju klātbūtnei nozīme ir tieši uz vietas iecirkņos, kur notiek manuālais darbs: 

Reklāma
Reklāma

"Lai var novērot, vai netiek kaut kādi biļeteni bāzti kabatās vai tamlīdzīgi, vai zīmēti klāt plusiņi skaitīšanas laikā, kas Latvijas vēlēšanu vēsturē tiešām ir bijis fakts."

Arī dezinformatoru jājamzirdziņš

Jāpiebilst, ka vairākās Eiropas valstīs ir atmaskotas dezinformācijas kampaņas, kurās mērķtiecīgi sēta neuzticība vēlēšanām un to rezultātiem. Un nenoliedzami šādas vēsmas ir jaušamas arī Latvijā.

Saistībā ar 2023. gadā notikušajām nacionālajām vēlēšanām Eiropas Digitālo mediju observatorijas (EDMO) pētnieki analizējuši dezinformācijas vēstījumus desmit valstīs – Čehijā, Igaunijā, Bulgārijā, Somijā, Grieķijā, Polijā, Spānijā, Slovākijā, Melnkalnē un Turcijā. Galvenais pētnieku secinājums: visās minētajās valstīs novēroti dezinformatoru centieni izplatīt melus un baumas par it kā iespējamām manipulācijām vēlēšanu un balsu skaitīšanas procesos.

EDMO ziņojumā atzīmēts, ka vēlēšanu rezultātu apšaubīšanā iesaistījušies arī atsevišķi politiķi, tajā skaitā parlamentu deputāti. Jāteic, ka arī Latvijā bažas par vēlēšanu rezultātu iespējamo ietekmējamību dienaskārtībā uztur arī vairāki aktīvi politiķi, tostarp jau minētais Babris.

Arī "Apvienotā saraksta" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Edgars Tavars aprīlī LTV raidījumā "Šodienas jautājums" pauda, ka nevarot būt simtprocentīgi pārliecināts par iepriekš notikušo vēlēšanu rezultātu neietekmējamību: "Ja mēs raugāmies ar atpakaļejošu datumu par demokrātijas pašu svētāko principu – vēlētāju gribas iespējamu maiņu vai iejaukšanos šajā, 

es šeit šodien šajā studijā nevaru apliecināt, ka man būtu mierīga sirds, ka vēl pavisam nesenā pagātnē kaut kas tāds nav noticis."

Politiķis kā riska faktorus minēja to, ka vēlēšanu sistēmas nodrošinājis viens privāts uzņēmējs, ka pēc vēlēšanām biļeteni "ļoti ātri oficiāli ir jāiznīcina", ka plusus un svītrojumus skaitījusi automātiskā biļetenu skaitīšanas mašīna.

Dezinformācija par vēlēšanām Eiropā

Izplatītie dezinformācijas vēstījumi par vēlēšanu un balsu skaitīšanas norisi:

  • iespēja nelikumīgi kādam pieskaitīt vai atņemt balsis;
  • tiesības vēlēšanu iecirkņu komisijām pēc saviem ieskatiem anulēt biļetenus;
  • manipulāciju un krāpšanās iespējas elektroniskajā balsošanā vai balsošanā pa pastu;
  • iespēja vēlētājam nobalsot vairākas reizes atkārtoti;
  • mākslīgi palielināts vēlētāju skaits, manipulējot ar pilsoņu reģistriem;
  • vēlēšanās ļauts piedalīties migrantiem vai kara bēgļiem no Ukrainas;
  • balsošanā izmantoti rakstāmie ar dzēšamu tinti vai iepriekš aizpildīti biļeteni;
  • biļeteni marķēti ar "dīvainām atzīmēm", vēlēšanu urnas pārvietotas uz neparastām vietām u. tml.

Avots: EDMO ziņojums "Dezinformācijas vēstījumi 2023. gada vēlēšanu laikā Eiropā"

Viedoklis

E-vēlēšanas varētu ietekmēt

Līga Besere, informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijas "Cert.lv" pārstāve: "Jāatceras, ka Latvijā nav e-vēlēšanas, kuras vai kuru rezultātus tiešām varētu ietekmēt, izmantojot kiberuzbrukumus vai krāpšanu elektroniskā vidē. Elektroniskā komponente vēlēšanās nodrošina ātrāku vēlēšanu sākotnējo rezultātu iegūšanu un ērtāku attēlošanu, taču neietekmē balsu skaitīšanas procesu, jo jebkurā gadījumā vēlēšanu rezultāti tiek pārbaudīti un apstiprināti, pārskaitot balsis manuāli.

Runājot par e-vēlēšanu ieviešanu, papildu izaicinājums ir tas, ka nav iespējams pārbaudīt rezultātus, pārskaitot biļetenus. Tas savukārt esošajā ģeopolitiskajā situācijā ir pārāk liels risks, un demokrātiskās sistēmās nav pieļaujama situācija, ka vēlēšanu rezultāti varētu būt apšaubāmi."

Eiropas Savienības finansēts. Paustie viedokļi un uzskati atspoguļo autora(-u) personīgos uzskatus un ne vienmēr sakrīt ar Eiropas Savienības vai Eiropas Izglītības un Kultūras izpildaģentūras (EACEA) viedokli. Ne Eiropas Savienība, ne EACEA nenes atbildību par paustajiem uzskatiem.
Reklāma
Reklāma
Reklāma
LATVIJĀ PASAULĒ
Reklāma