Finanšu grūtībās nonākusī Rēzeknes dome, kurā kvoruma trūkuma dēļ trīs reizes pēc kārtas nenotika sēdes, pagājušajā nedēļā atsāka darbu.

Domes priekšsēdētāja vietnieks Aleksejs Stecs, kurš pēc mēra Aleksandra Bartaševiča (abi pārstāv "Kopā Latvijai") atstādināšanas vada pašvaldību, "Latvijas Avīzei" apgalvoja, ka tas nav saistīts ar Saeimas nodomu grozīt Pašvaldību likumu un likumu "Par pašvaldības deputātu statusu", lai piespiestu Rēzeknes domi strādāt. Viņš skaidroja, ka novembra beigās deputāti sanākuši uz sēdi, jo bija jāizskata svarīgi jautājumi. Saeima trešdien abus likumprojektus plāno pieņemt galīgajā lasījumā.

Rēzeknes domē kārtējās sēdes paredzētas divas reizes mēnesī. Ir pašvaldības, kurās uz sēdēm deputāti pulcējas tikai vienreiz mēnesī. A. Stecs apstiprināja, ka šonedēļ domes sēde nenotiks, jo nav jautājumu, ko iekļaut tās darba kārtībā. Nākamā kārtējā sēde esot paredzēta 21. decembrī, pirms kuras komitejas sēde plānota 18. decembrī, informēja A. Stecs.

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēdē otrdien Daiga Mieriņa (ZZS) vērsa uzmanību uz jaunu situāciju, kad deputāti piedalās komiteju sēdēs, bet izmanto iespēju balsojumā atturēties un lēmumi netiek pieņemti, tāpēc domes sēdes darba kārtībā nav ko iekļaut, kā tas ir noticis Rēzeknē. 

Ir iespaids, ka Rēzeknē koalīcija, kurā ir astoņi no 13 deputātiem, izdomā aizvien jaunus veidus, kā pretoties augstākajai varai, kas vilcinās izskatīt septembra sākumā iesniegto pašvaldības finanšu stabilizācijas pieteikumu.

Bijušais ministrs Māris Sprindžuks ("AS") komisijas sēdē teica: "Ja dome ir destruktīva un rīcībnespējīga, tā agri vai vēlu būs jāatlaiž." Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Oļegs Burovs, pēc kura vizītes Rēzeknē dome atsāka strādāt, pieļāva, ka pie jautājuma par Rēzekni vēl nāksies komisijai atgriezties. "Tas nav normāli, ka notiek tāda spēle starp valsti un vienu pašvaldību, kas turpina veidot savas shēmas. Mums ir jābūt gataviem tam pielikt punktu," sacīja O. Burovs.

Mazākums būtu viena trešdaļa

Pēc tam kad Rēzeknes domes sēdēs trīs reizes pēc kārtas nebija kvoruma, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa ("JV") neizmantoja tiesības rosināt domes atlaišanu. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) sākotnēji kā risinājumu piedāvāja noteikt, ka Centrālā vēlēšanu komisija (vai pašvaldības vēlēšanu komisija) anulē deputāta mandātu, ja trīs mēnešu laikā bez attaisnojoša iemesla deputāts nav piedalījies vairāk nekā pusē no kārtējām domes sēdēm. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija pēc diskusijām atbalstīja deputātu Andreja Ceļapītera un Uģa Mitrevica (NA) viedokli, ka mandāta anulēšanu nebūtu pareizi uzticēt Centrālajai vēlēšanu komisijai vai pašvaldības vēlēšanu komisijai, bet piedāvāja noteikt, ka par to lemj Ministru kabinets.

Komisija vienojās, ka šādos gadījumos deputāta pilnvaras var anulēt dome, kas jau tagad ir paredzēts, kā arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs. 

Taču ministram šādas tiesības būtu tikai tad, ja deputātu kavējumu dēļ vairākās sēdēs nav kvoruma. Tas nozīmē, ka mandātu deputāts nezaudētu automātiski, kā tas sākotnēji bija paredzēts. Grozījumi Pašvaldību likumā sākumā paredzēja, ka mazākums – viena piektā daļa deputātu, kas Rēzeknes gadījumā būtu trīs domnieki, – var sasaukt domes sēdes un pieņemt lēmumus. Uz izskatīšanu 2. lasījumā sagatavotajā redakcijā pēc deputātu O. Burova un U. Mitrevica ierosinājuma paredzēts, ka tā tomēr būtu viena trešā daļa deputātu, kas varētu sasaukt sēdi, ja domes priekšsēdētājs un viņa vietnieks ir aizkavēti pildīt amata pienākumus, kā arī tad, ja domes sēdes netiek sasauktas normatīvos noteiktajā kārtībā.

Rēzeknei naudu vajag jau šogad

Rēzeknes domes sēdē 29. novembrī pēc ilgāka pārtraukuma bija nepieciešamais kvorums, tās darba kārtībā iekļaujot iepriekš neizskatītos jautājumus, kā arī vairākus papildu jautājumus – tajā skaitā par procedūru, kādā sadalīt valsts un pašvaldības dotāciju pedagogu atalgojumam. Uz vaicāto, vai dome darbu atsāka arī O. Burova vizītes iespaidā, priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs A. Stecs atbildēja: "Mums bija laba saruna." Zināms, ka domes vadība iepazīstināja komisijas priekšsēdi ar informāciju par pašvaldības saistībām un citām grūtībām, bet O. Burovs, kurš tikās gan ar koalīciju, gan opozīciju, mudinājis deputātus atturēties no destruktīvas rīcības, pastāstot par iespējamajām sekām, kā arī izskaidrojis, kā varētu notikt finanšu stabilizācijas process, kas varētu sākties janvārī.

Taču Rēzeknes domei finansējums ir vajadzīgs jau šogad, jo ir jānorēķinās ar būvniekiem par īstenoto Rēzeknes rekreācijas jeb SPA centra projektu, 

kas ir būvēts par Eiropas Savienības fonda līdzekļiem, apstiprināja A. Stecs. Viņš otrdien tikās arī ar Valsts kontroles pārstāvjiem. Galvenais nosacījums finanšu stabilizācijas uzsākšanai Rēzeknes pašvaldībā ir centralizētās finanšu sistēmas sakārtošana un finanšu pārvaldes pilnveidošana, lai šis process būtu caurskatāms, skaidroja A. Stecs. Domes vadība iepriekš uzskatīja, ka Finanšu ministrija nepamatoti novilcina stabilizācijas uzsākšanu. Savukārt Finanšu ministrija norādīja, ka dome nevar uzņemties jaunas saistības bez finansiālā seguma.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.