Lai izvairītos no Rēzeknes valstspilsētas domes atlaišanas, kas ir no amata atstādinātā Rēzeknes mēra Aleksandra Bartaševiča ("Kopā Latvijai") komandas interesēs, pēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) iniciatīvas Saeima ceturtdien konceptuāli atbalstīja grozījumus "Pašvaldību likumā" un likumā "Par pašvaldības deputātu statusu".

Projektu mērķis ir nodrošināt domes darba nepārtrauktību situācijā, kad vairākums nepiedalās sēdēs un dome nevar pieņemt lēmumus. Tāpēc ierosināts paredzēt automātisku mandātu anulēšanu domniekiem, kas neattaisnoti kavē sēdes, kā arī dot tiesības lēmumus pieņemt mazākumam.

Saeima grozījumus abos likumos skatīs kā steidzamus, galīgajā lasījumā tos plānots pieņemt pēc nedēļas 30. novembrī. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā tās priekšsēdētājs Oļegs Burovs atzina, ka projekti sagatavoti, reaģējot uz situāciju Rēzeknes domē, kur kvoruma trūkuma dēļ nevar pieņemt iedzīvotājiem svarīgus lēmumus, kas saistīti ar finanšu stabilizācijas procesa uzsākšanu un arī pedagogu algu paaugstināšanu. Domes mazākums – pašlaik projektā ir noteikts, ka tā ir viena piektā daļa no deputātiem –, nevarēs lemt par izmaiņām pašvaldības nolikumā, amatpersonu iecelšanu un atbrīvošanu, kā arī par attīstības plānu un stratēģiju.

Vienas pašvaldības dēļ sagatavotie grozījumi likumos, kas maina spēles noteikumus sasaukuma vidū, attieksies uz visām vietvarām. 

"Latvijas Avīzes" aptaujātie pašvaldību vadītāji pret abām iniciatīvām bija rezervēti vai noraidoši. 

"Pašvaldībā strādāju 30 gadus un neko līdzīgu neatceros. Tas nebūtu demokrātiski dot tiesības vadīt domi mazākumam, kas ir absurdi. Ja dome nestrādā, tad nekas jauns nav jāizdomā, bet jāizmanto likumā jau paredzētās tiesības ierosināt domes atlaišanu un iecelt pagaidu administrāciju," teica Ventspils domes priekšsēdētājs Jānis Vītoliņš ("Latvijai un Ventspilij").

Vēlēšanas būtu vienā iecirknī

Rēzeknes domē pēc A. Bartaševiča atstādināšanas jau trīs reizes pēc kārtas sēdē nebija kvoruma, kas dod tiesības vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram rosināt domes atlaišanu, par ko galīgo lēmumu pieņem Saeima. Centieniem izvairīties no ārkārtas vēlēšanām Rēzeknē varētu būt vairāki iemesli, tostarp Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) ierobežotās iespējas noorganizēt vēlēšanas. Lemjot par Vietējo pašvaldību referendumu likuma spēkā stāšanās termiņa pārcelšanu, atbildīgās institūcijas atzina, ka CVK kaut cik droši var solīt tikai Eiropas Parlamenta vēlēšanu norisi 2024. gada jūnijā. Tajās varēs izmantot Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) pārziņā esošo elektronisko tiešsaistes vēlētāju reģistru, kas būs pielāgots tikai EP vēlēšanām.

Ja notiktu Rēzeknes domes ārkārtas vēlēšanas, tajās šo sistēmu nevarētu izmantot. CVK pārstāvis Andrejs Vaivars "Latvijas Avīzei" apstiprināja, ka tādā gadījumā domes ārkārtas vēlēšanas notiktu vienā iecirknī, kas varētu būt ierīkots, piemēram, sporta hallē. 

Paredzēt iespēju balsot vairākos iecirkņos nevar, jo nebūtu iespēju pārliecināties, vai kāda persona nenobalso divreiz. 

Agrāk pasēs spieda zīmogus, bet tagad tas vairs nenotiek. Pēc EP vēlēšanām ar vēlēšanām saistītās sistēmas pārņems Valsts reģionālās attīstības aģentūra, kura plāno tās sagatavot līdz nākamajām kārtējām pašvaldību vēlēšanām 2025. gadā. Rēzeknes pilsētā 2021. gada pašvaldību vēlēšanās bija 22 273 balsstiesīgie, no kuriem vēlēšanās piedalījās 6954 jeb 31,22% vēlētāju. No tiem 4387 pilsoņi nobalsoja par "Saskaņas" sarakstu, kuru toreiz pārstāvēja A. Bartaševiča komanda. Par vairāku partiju kopīgo sarakstu, kurā bija Nacionālā apvienība, Latvijas Zaļā partija, "Jaunā Vienotība", Latvijas Reģionu apvienība un Latgales partija, nobalsoja 1338 vēlētāji, par Jauno konservatīvo partiju – 633, bet par "Progresīvajiem" – 390 vēlētāji.

Baidās, ka Bartaševičs uzvarēs atkal

Vēlēšanu rezultātus var izšķirt arī katra politiskā spēka prasmes mobilizēt savus vēlētājus atnākt uz vēlēšanām. "Latvija pirmajā vietā" frakcijas vadītājs Ainārs Šlesers sēdē teica – Rīgas domi savulaik atlaida, jo valdības partijām bija cerības pārņemt varu Rīgā, kas tā arī notika, bet Rēzeknē esot cita situācija. Te valdošās partijas neesot gatavas ārkārtas vēlēšanām. 

"Ja nevarat godīgi uzvarēt vēlēšanās, tad nevajag taisīt shēmas un nojaukt visu sistēmu," teica A. Šlesers.

Juris Viļums ("AS") savukārt teica, ka domes vairākumam pašam, nevis pagaidu administrācijai, būtu jāuzņemas atbildība par to, ka viņu pieņemto lēmumu dēļ pašvaldībā ir finansiāli kritiska situācija. "Rīga nebija novesta līdz bankrota stāvoklim, kā tas faktiski ir Rēzeknē, par ko atbildīgs ir Bartaševičs un pārējie koalīcijas deputāti," sēdē teica J. Viļums. Likumu grozījumus atbalsta arī Leila Rasima ("Progresīvie"), kura pirms ievēlēšanas Saeimā bija Rēzeknes domes deputāte. To, kas notiek domē, viņa uzskata par "klaji bezatbildīgu rīcību un divkosību", kad atstādinātais mērs apzināti bloķējot domes darbu. Nevienā cita darbavietā tas nebūtu iedomājams, ka var neattaisnoti nenākt uz darbu, bet nekādas sekas neiestājas, uzskata deputāte.

CVK negrib anulēt mandātus

VARAM sagatavotos grozījumus abos likumos Saeimā iesniedza Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, kuras sēdē pirms tam jau iezīmējās neskaidrie jautājumi. Grozījumi likumā "Par pašvaldības deputāta statusu" paredz iespēju deputātiem anulēt mandātu, ja trīs mēnešu laikā bez attaisnojoša iemesla viņš nebūs apmeklējis vairāk nekā pusi no kārtējām domes sēdēm. Parasti pašvaldībās kārtējās sēdes sasauc vienu reizi mēnesī.

Komisijas sēdē bija strīdi par to, kas pieņems lēmumu par mandāta anulēšanu – Centrālā vēlēšanu komisija, pašvaldību vēlēšanu komisija, bet varbūt Ministru kabinets vai vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs, 

kā to ierosināja neatkarīgais deputāts Andrejs Ceļapīters. Viņš un vēl vairāki parlamentārieši norādīja, ka domes ieceltā pašvaldības vēlēšanu komisija to nevarētu darīt, kas var beigties arī ar vēlēšanu komisijas locekļu atlūgumiem. Deputāti vienojās, ka tā tomēr būs CVK, bet tās pārstāvji paziņoja, ka komisijai nav tādas kapacitātes, lai tiesātos ar deputātiem, kas būs zaudējuši mandātus.

Vienlaikus Saeimā ir iesniegti arī grozījumi Pašvaldību likumā, kas dotu iespēju sasaukt sēdi un pieņemt lēmumu mazākumam. Priekšlikuma pamatojumā ir izmantots salīdzinājums ar pagaidu administrācijas skaitlisko sastāvu gadījumos, kad Saeima lēmusi par domes atlaišanu.

Pēc Rīgas domes atlaišanas pašvaldību vadīja pagaidu administrācija trīs ministriju ierēdņu sastāvā. "Tātad likumdevējs ir atzinis šādu amatpersonu skaitu par pietiekamu, lai pieņemtu domes kompetencē esošus lēmumus un nodrošinātu pašvaldības darbu," teikts projekta anotācijā. Tas paredz tiesības sasaukt domes sēdi un pieņemt lēmumus vienai piektajai daļai deputātu. Tas nozīmē – ja domē ievēlēti 13 deputāti, kā tas ir arī Rēzeknē, vai 15 deputāti, tad šīs tiesības būtu trīs deputātiem, ja domē ir 19 deputāti – četriem deputātiem, ja domē ir 23 deputāti, kā tas ir tikai Ogres novadā, tad lēmumus varētu pieņemt pieci deputāti, bet Rīgā tie būtu 12 deputāti.

Vara būtu mazākumam no mazākuma

Uzrunātie vietējie līderi nesteidza atbalstīt šīs iniciatīvas. Jelgavas novada priekšsēdētājs Madars Lasmanis ("Latvijas attīstībai") pirms ievēlēšanas domē bija VARAM ministra Artūra Toma Pleša (pirms tam Jura Pūces) politiskais padomnieks. Bijušie ministri ierosināja Rīgas domes un Dundagas novada domes atlaišanu, ko Saeima atbalstīja. 

M. Lasmanis uzskata, ka arī ministrei Ingai Bērziņai ("JV") nevajadzētu meklēt variantus, "kas liecina par politisko mazspēju, bet izmantot likumā paredzētās tiesības un rīkoties". 

Viņaprāt, pamatjautājums ir, vai pašvaldība var pildīt likumā noteiktās funkcijas un vai no šīs situācijas necieš iedzīvotāji.

Ierosinājumu samazināt lēmumu pieņemšanai nepieciešamo kvorumu M. Lasmanis vērtē kā draudu demokrātijai, jo tad vairs netiek ievērota vēlētāju griba. Jau tā ar zemu aktivitāti, kas nevienā pašvaldībā, izņemot Varakļānu novadu, nav vairākums no balsstiesīgajiem, domē lēmumus pieņem iedzīvotāju mazākuma pārstāvji. Pašvaldību vēlēšanās 2021. gada jūnijā vairāk nekā 40% vēlētāju nobalsoja tikai Preiļu, Balvu, Saulkrastu un Ādažu novadā. Varakļānos, kur vēlēšanas notika vēlāk, balsot aizgāja 59,4% vēlētāju. Citviet aktivitāte bija zem 40%. Arī Reģionālo attīstības centru un novadu apvienības priekšsēdis, Cēsu novada vadītājs Jānis Rozenbergs ("JV") uzsvēra, ka, "samazinot kvorumu, ņemot vērā zemo līdzdalības procentu, lemtu mazākums no mazākuma, kas ir diskutabli, jo lēmumi tomēr būtu jāpieņem vairākumam". Cēsu novada mērs atzina: "Deputāts ir ievēlēts, lai strādātu. Iespējams, risks zaudēt mandātu varētu uzlabot disciplīnu."

M. Lasmanis un J. Rozenbergs arī atgādināja, ka deputātiem ir cits pamatdarbs, kura dēļ arī objektīvu iemeslu dēļ var nākties kavēt sēdi, kas visvairāk attiecas uz uzņēmējiem. Domes sēdēs var piedalīties arī attālināti. "Ja man sēdē ir vairākums, es neprasu tiem, kas nepiedalījās, kur viņi bija," atzina M. Lasmanis. Viņš atgādināja, ka deputāti var paņemt arī darba nespējas lapas, bet domes priekšsēdim nav iespējams ne kontrolēt, ne pārbaudīt, cik tas ir pamatoti. Šāda situācija bija arī Rēzeknē, kad vairāki deputāti sēdē nepiedalījās it kā slimības dēļ, bet pēc tam bija redzēti publiskos pasākumos, ko Saeimas sēdē minēja arī L. Rasima.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.