6.4 °C
Deviņi Ogres novada pašvaldības opozīcijā strādājošie deputāti iesnieguši lēmumprojektu par mēra Egila Helmaņa (NA) atbrīvošanu no amata, informēja politiķi.
Domē ir 23 deputāti, bet mēra atsaukšanu pieprasījuši deviņi - partijas "Jaunā vienotība" deputāti Dace Kļaviņa, Jānis Siliņš, kustības "Par!" un Jaunās konservatīvās partijas kopīgā saraksta deputāti Santa Ločmele, Uldis Skudra, Kārlis Avotiņš, kā arī Latvijas reģionu apvienības deputāti Rūdolfs Kudļa, Matīss Mežaks, Kārlis Ansons un Mariss Martinsons.
Lēmumprojektu viņi prasa izskatīt 18. decembra domes sēdē.
Deputāti norāda, ka kopš ievēlēšanas domes priekšsēdētāja amatā Helmanis amata pienākumus ir pildījis mazāk nekā vienu mēnesi.
Pēc šī gada 18. jūlija viņš atradies prombūtnē - vispirms izmantojot kompensējošo atpūtu pēc komandējuma, pēc tam atvaļinājumā, bet kopš 25. augusta - darbnespējā.
Vienlaikus pieprasījuma autori apgalvo, ka Helmanim atalgojumā par novembri ir izmaksāti vairāk nekā 4000 eiro un viņiem neesot saprotams, par kādu amata pienākumu pildīšanu šī prēmija ir izmaksāta, ja mērs faktiski nepilda pienākumus.
"Piecu mēnešu laikā dome ilgstoši darbojusies bez pilnvērtīga priekšsēdētāja. Šajā periodā Ogres novada pašvaldību vada tikai viens domes priekšsēdētāja vietnieks, kuram nav aizvietotāja," norāda deputāte Kļaviņa, piebilstot, ka likums paredz mehānismus, kas nodrošina nepārtrauktu domes un tās vadības darbu arī gadījumos, kad amatpersonas ilgstoši nespēj pildīt savus pienākumus.
Deputāte Ločmele arī piebilst, ka pašvaldībā gausi norit darbs pie nākamā gada budžeta veidošanas, un ar to saistīti jautājumi novada domes komitejās vēl nav skatīti. "Domes priekšsēdētāja neiesaistīšanās un atklāta amata pienākumu nepildīšana rada bažas, ka budžeta veidošanas process nenotiek atklātā un caurspīdīgā domes darbā, neiesaistot domes deputātus un iedzīvotājus," pauž Ločmele.
Savukārt deputāts Kudļa atgādina, ka Helmanis nav noteiktajā termiņā pieteicies speciālās atļaujas saņemšanai darbam ar valsts noslēpumu. "Tas rada nopietnas bažas, ka pēc iedzīvotāju skaita lielākā Latvijas novada augstākajai politiskajai vadībai faktiski nav pilnvērtīgu iespēju strādāt ar ierobežotas pieejamības informāciju. Šāda bezatbildība apdraud iespēju savlaicīgi rīkoties un aizsargāt Ogres novada iedzīvotāju intereses un drošību, īpaši krīzes situācijās," uzskata deputāts.
Jau vēstīts, ka Helmanis noteiktajā termiņā nav aizpildījis pielaides valsts noslēpumam saņemšanai nepieciešamo anketu, par ko viņu informējusi gan ministrija, gan Valsts drošības dienests. Helmanis "Facebook" augusta beigās bija solīja aizpildīt anketu, tiklīdz būs atguvis veselību no komandējumā Ukrainā gūtās traumas. Vienlaikus viņš pauda viedokli, ka pie varas esošie pielaidi valsts noslēpumam izmantojot, "lai sasniegtu savus politiskos mērķus un apkarotu konkurentus".
Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Čudars (JV) paziņoja, ka negrasās lūgt Veselības inspekcijai vērtēt Helmanim izsniegtās darba nespējas lapas pamatotību, norādot, ka jautājums par Helmaņa veselību ir ārsta, ne ministra ziņā.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg "Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet \"Lejasvēveri\" un \"Jaunvēveri\" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē \"visit.cesis.lv\" teikts: \"Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties \"Mērnieku laikiem\" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī.\"")
