Melnā jūra nedrīkst kļūt par Krievijas un Ukrainas "konfrontācijas zonu", sestdien brīdināja Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans pēc tam, kad pēdējās nedēļās jūrā notikuši vairāki triecieni.
"Melno jūru nevajadzētu uzskatīt par konfrontācijas zonu. Tas nenāktu par labu ne Krievijai, ne Ukrainai. Ikvienam ir vajadzīga droša kuģošana Melnajā jūrā," oficiālā ziņu aģentūra "Anadolu" citēja Erdogana teikto žurnālistiem Turcijas prezidenta lidmašīnā.
Piektdien Kijiva un operators paziņoja, ka Krievijas gaisa triecienā cietis Turcijai piederošs kuģis Ukrainas Melnās jūras ostā Odesā.
Uzbrukums notika dažas stundas pēc tam, kad Erdogans par drošību Melnajā jūrā bija runājis ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu Turkmenistānā notiekošā samita laikā.
Erdogana birojs informēja, ka divpusējās tikšanās laikā ar Putinu Erdogans bija aicinājis noslēgt "ierobežotu pamieru" attiecībā uz uzbrukumiem ostām un enerģētikas objektiem Krievijas un Ukrainas karā.
Lidmašīnā Erdogans sacīja, ka ar Putinu galvenokārt pārrunājis kara un miera centienus, ziņoja "Anadolu".
"Tāpat kā visi citi dalībnieki, arī Putina kungs ļoti labi zina, kāda ir Turcijas nostāja šajā jautājumā," viņš uzsvēra.
"Pēc šīs tikšanās ar Putinu ceram, ka mums būs iespēja apspriest miera plānu arī ar ASV prezidentu [Donaldu] Trampu," viņš piebilda.
"Miers nav tālu, tas ir redzams," pārliecību pauda Erdogans.
Turcija, kas centusies uzturēt attiecības gan ar Maskavu, gan Kijivu, kontrolē Bosfora šaurumu, kas ir nozīmīgs Ukrainas labības un Krievijas naftas pārvadājumiem uz Vidusjūru.
Pēdējo nedēļu laikā vairāki uzbrukumi Melnajā jūrā bijuši vērsti pret tankkuģiem, kas saistīti ar Krieviju. Ukraina paziņoja, ka daži no tiem ir bijuši tās veikti bezpilota lidaparātu uzbrukumi.
Tos asi kritizēja Ankara, kas saistībā ar uzbrukumiem Melnajā jūrā ir izsaukusi gan Krievijas, gan Ukrainas vēstniekus.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
-1.8 °C


































































![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī." Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg)













































































































































































