6.1 °C
Prokuratūra nodevusi Rīgas pilsētas tiesai krimināllietu pret Rīgas domes deputātu un partijas "Stabilitātei!" līderi, bijušo Saeimas deputātu Alekseju Rosļikovu (S) par nacionālā un etniskā naida radīšanu.
Sākotnēji Rosļikovam tika inkriminēts arī atbalsts ārvalstij pret Latviju vērstā darbībā. Taču šajā daļā kriminālprocess izbeigts, jo izmeklēšanā netika iegūti papildu pierādījumi, apstiprināja prokuratūrā.
Apsūdzība saistīta ar 2025. gada jūnija sākuma notikumiem, kad Rosļikovs, būdams Saeimas deputāts, sociālajos medijos publicēja videoklipus krievu valodā par Saeimā iesniegtu lēmuma projektu, kas paredzēja rīcības programmas izstrādi rusifikācijas seku mazināšanai. Prokuratūra uzskata, ka
politiķis apzināti sniedzis nepatiesu un tendenciozu informāciju, interpretējot projektu kā neonacisma izpausmi
un provocējot nesaticību starp latviešiem un krievvalodīgajiem iedzīvotājiem.
Vēlāk, uzstājoties Saeimas sēdē,
Rosļikovs, pēc prokuratūras vērtējuma, turpinājis izplatīt nepatiesus apgalvojumus,
attēlojot Latvijas varu un politisko eliti kā naidīgu pret krievvalodīgajiem un liekot domāt, ka pret tiem tiek veiktas represijas. Arī pēc sēdes viņš sociālajos medijos turpinājis emocionāli sakāpinātus izteikumus, vēsta prokuratūra.
Prokuratūra norāda, ka šādas darbības veicinājušas sabiedrības polarizāciju, radījušas bailes krievvalodīgo vidū un bijušas vērstas uz nacionālā un etniskā naida kurināšanu.
Savukārt Rosļikovs lietu dēvē par politisku pasūtījumu un uzsver, ka apsūdzības par iespējamu sadarbību ar Krieviju ir izbeigtas. Viņš pauž pārliecību, ka tiesā uzvarēs. Rosļikovs vairs nav Saeimas deputāts, jo darbojas Rīgas domē.
Aptauja
Cik bieži lasi/klausies tiešsaistes mediju LASI.LV?
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg "Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet \"Lejasvēveri\" un \"Jaunvēveri\" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē \"visit.cesis.lv\" teikts: \"Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties \"Mērnieku laikiem\" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī.\"")
