4. augusts vēsturē un senās avīzēs. Rīga sajūsmā par zviedru jūrniekiem

1956. gada 4. augustā. Pirms 70 gadiem Rīgā pirmo reizi kopš Otrā pasaules kara sākuma draudzības vizītē uzturējās rietumvalsts karakuģi.

3. augusta rītā Daugavā bija iepeldējis Zviedrijas jūras spēku kreiseris "Tre Kronor" un mīnu kuģi "Gavle" un "Uppland". Kuģi nepietauvojās krastmalā, bet palika Daugavā iepretī tagadējai pasažieru ostai. Šķiet, tā rīkojās ne tikai kreisera lielās iegrimes dēļ, jo mīnu kuģiem tā nebija tik dziļa. Pēc visa eiropeiskā izslāpušajiem okupētās Latvijas iedzīvotājiem emocionāli šis apmeklējums nozīmēja ārkārtīgi daudz. Vienlaikus tā arī bija unikāla iespēja aptuveni 800 zviedru jūrniekiem redzēt dzīvi Latvijas PSR galvaspilsētā – gan to, ko viņiem rādīja, gan to, ko labprāt nerādītu. Atsevišķos gadījumos notika varas nesankcionēti kontakti ar vietējiem iedzīvotājiem, kaut čeka, milicija un citas struktūras zviedru viesus Rīgas ielās uzmanīja, cik spēja.

Vizītes konteksts bija PSRS un Skandināvijas valstu attiecību uzlabošanās. Jāpiebilst, ka Zviedrija atzina okupētās Baltijas valstis par PSRS sastāvdaļu. Krastmalā plīvoja Zviedrijas un PSRS karogi. Apskatīt kuģus ļāva diviem tūkstošiem "darbaļaužu", kuru vajadzībām zviedri uz klāja salika paskaidrojošus uzrakstus krievu valodā. Eskadras vadītājs admirālis Eriks af Klints jau nākamajā dienā aizlidoja uz Maskavu, lai tiktos ar PSRS karaflotes vadību, bet viņa vietā no Maskavas uz Rīgu atlidoja Zviedrijas vēstnieks R. Sūlmans. Zviedru jūrniekus veda uz Rīgas rūpnīcām, izrādīja Vecrīgu, Mežaparku, Raiņa un Brāļu kapus. Bija koncerts Filharmonijā, "Romeo un Džuljetas" izrāde Dailes teātrī, vadāšana pa parkiem, kino, sporta sacensībām. Kulminācija tomēr bija Zviedrijas karaflotes pūtēju orķestra koncerts Mežaparka Lielajā estrādē 4. augustā, sestdienā. Aptuveni 30–35 tūkstoši klausītāju bija sajūsmā. Zviedru mūziķi nevis apsēdās, bet uzstājās ar defilē programmu divu stundu garumā, kas PSRS publikai bija kas nepieredzēts. "Aplausiem skanot, zviedru diriģentam līdz ar rozēm piesprauž pionieru nozīmīti," ziņoja "Padomju Jaunatne".

Zviedru karakuģi devās prom 7. augustā. Vizīte atstāja dziļākas pēdas, nekā sākumā šķita. Rīgā gūtie iespaidi un fotogrāfijas iegūla pamatā vismaz divām padomju režīmam neglaimojošām grāmatām. Turklāt aktierim un literātam Ēvaldam Valteram (1894–1994) izdevās vienam no "Tre Kronor" virsniekiem iedot savu "pretpadomju" poēmu "Rusiāde", kuru, parakstītu ar Inta Baltarāja vārdu, 1956. gadā izdeva trimdā.

Ko avīzes rakstīja pirms 100 gadiem

"Jaunākās Ziņas", 1926. gada 4. augustā

Tramvaju izbūve. Tramvaju valde gribēja izbūvēt šovasar Meža parka līniju. Bij pat jau uzsākti attiecīgi priekšdarbi, bet piepeši tie tika pārtraukti. Izrādījās, ka pilsētas valde pieprasījusi mainīt līnijas agrāko virzienu. Jaunais virziens paredz līniju pa tādu apgabalu, kur vēl nemaz nav ielas. Tagad pilsēta ved sarunas ar zemes īpašniekiem, lai iegūtu jaunās ielas izbūvei vajadzīgo zemi. Kamēr pilsēta iegūs vajadzīgo zemi un izbūvēs jauno ielu, paies droši vien ne tikai vasara, bet arī nākamā. Pie tādiem apstākļiem Meža parka iedzīvotājiem nebūs iespējams pat vēl ne nākošā vasarā dabūt savu tramvaju, turpretim ja pilsētas valde atļautu būvi agrākā virzienā, būtu jau šoruden iespējams uzsākt tramvaja satiksmi ar Meža parku. Tramvaja valde būtu pat tagad ar mieru pasteigt būvi vēl šoruden, ja vien pilsēta nekavētos ar vajadzīgo ielu nodošanu būvei.