Kultūrzīmju izvēle: 31. nedēļa kultūrā — festivāli, koncerti, izstādes, aktualitātes

Piedāvājam ieskatu aktuālo kultūras notikumu kalendārā.

Cēsu Mākslas festivāla krāšņie akcenti

Ekskluzīva profesionālās mākslas, mūzikas un teātra programma un patiešām unikāli kultūras notikumi. Šo daudzveidīgo kultūras baudījumu spektru jau no jūlija vidus līdz 23. augustam un pat vēl rudenī piedāvā 20. Cēsu Mākslas festivāls.

• Viens no jubilejas sezonas centrālajiem notikumiem būs Riharda Vāgnera operas "Loengrīns" koncertatskaņojums 6. un 8. augustā koncertzālē "Cēsis", turpinot jau par tradīciju kļuvušo "Cēsu vāgneriānu". Diriģenta Tarmo Peltokoski vadībā uz skatuves satiksies izcils starptautisku opermākslinieku ansamblis, Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris un Valsts akadēmiskais koris "Latvija". Kā katru gadu R. Vāgnera operu koncertatskaņojumos Cēsu koncertzālē solisti būs pasaules klases zvaigznes. Līdzās operdīvai Vidai Miknevičiūtei Loengrīna lomā debitēs jaunā somu operas zvaigzne Johans Krogiuss, uz skatuves būs arī Tuija Knihtila (Somija), Markuss Makvarts (Vācija), Tīmo Rīhonens (Somija), kā arī mūsu pašu izcilais Ričards Mačanovskis.
• 15. augustā koncertzālē "Cēsis" izskanēs Leonarda Bernsteina operetes "Kandids" koncertuzvedums diriģenta Jāņa Liepiņa vadībā un Mārtiņa Meijera režijā. Titullomu atveidos Eduards Rediko, Lielās mūzikas balvas laureāts kategorijā "Gada jaunais mākslinieks", pārējās lomās – Artis Robežnieks, Agate Grīnhofa, Ralfs Puzāns, Gerda Igaune un Una Stade.
• Līdz 23. augustam festivāls piedāvā vizuālās mākslas programmu, kurā iekļauti trīs lielformāta projekti, kas akcentē mākslas lomu mūsdienu haotiskajā un intensīvajā pasaulē. Gleznotājas Amandas Ziemeles personālizstādē "Otrajā stāvā" (kuratore Daiga Rudzāte, arhitekts Niklāvs Paegle, iekārtotājs Martins Vizbulis) Cēsu Jaunās pils vēsturiskajās telpās eksponēti jauni, īpaši izstādei tapuši lielformāta gleznojumi. Savukārt mākslinieku grupa "Famous 5" (Līga Marcinkēviča, Ieva Rubeze, Mārtiņš Ratniks) koncertzāles "Cēsis" galerijā atgriezušies pie festivāla pirmsākumiem, eksponējot objektu "Laiks rādīs" ("Time Will Show"), kas ar ironiju paver plašu mākslas nozīmju lauku. Tikmēr Pils laukumā skatāma vides objektu grupa "paceļam karogus/raising flags", kas tapusi sadarbībā ar Vīnē bāzēto "museum in progress" – laikmetīgās mākslas institūciju, kas kopš 1990. gada attīsta inovatīvas mākslas prezentēšanas formas, paplašinot muzeja robežas un veidojot dialogu starp mākslu, publisko telpu un sabiedrību. Projekta kuratori ir Aloiss Hermans un Kaspars Mīlemans Hartls.

Kriša Salmaņa darbs "Mamma" projektā "Paceļam karogus".

Foto: Publicitātes

• Arī šogad festivāla programmā skatē "Grand prix" tiks izrādītas pagājušās sezonas izcilākās Latvijas mazās formas izrādes, kas šogad būs skatāmas rudenī – 1. septembrī Latvijas Nacionālā teātra izrāde "Ilgu tramvajs" Pētera Krilova režijā un 29. oktobrī – "Dirty Deal Teatro" izrāde "Alfas" Valtera Sīļa režijā.

Siguldas Opermūzikas svētku zvaigznājs

Izcila mūzika, atpazīstamas balsis, krāšņi kostīmi un īpaša atmosfēra. To jau gadiem piedāvā Starptautiskie opermūzikas svētki – viens no nozīmīgākajiem klasiskās mūzikas notikumiem Latvijā –, kas Siguldā skanēs nedēļas nogalē, no 31. jūlija līdz 2. augustam. Svētku centrālais notikums šogad – Džakomo Pučīni operas "Madama Butterfly" oriģināliestudējums, kas izskanēs sestdien, 1. augustā, Siguldas pilsdrupu estrādē. Galvenajā – Čo-Čo-Sanas – lomā uzstāsies izcilā Latvijas Nacionālās operas (LNO) soliste Jūlija Vasiļjeva, bet Pinkertona lomā pirmoreiz uz Siguldas svētku skatuves kāps Iraklijs Kahidze (Gruzija). Iestudējuma režisors Edmunds Freibergs, scenogrāfs Valters Kristbergs, kostīmu māksliniece – Madara Botmane, bet pie diriģenta pults Jānis Liepiņš, piedaloties festivāla korim un orķestrim.

Siguldas Opermūzikas svētku dvēsele ārsts Dainis Kalns un Latvijas Nacionālās operas soliste Jūlija Vasiļjeva.

Foto: Paula Čurkste/LETA / LETA

Svētkus atklās piektdien, 31. jūlijā, ar "Svētku uvertīru", kurā uzstāsies LNO solisti Sonora Vaice (soprāns), Dainis Kalnačs (tenors), Andris Kipļuks (tenors) un Inguna Puriņa (klavieres). Svētdien, 2. augustā, Garīgās mūzikas koncertā Siguldas Luterāņu baznīcā piedalīsies Miervaldis Jeņčs (tenors), Rinalds Rozenlauks (oboja), Dainis Medjaņiks (vijole) un Inguna Grīnberga (ērģeles).

Svētki izskanēs ar krāšņu Galā koncertu "Ielūdz Annija Ādamsone" – 2. augustā Siguldas pilsdrupās, kur galvenā loma uzticēta izcilajam soprānam – Annijai Kristiānai Ādamsonei, kura pērn parādīja izcilu sniegumu, dziedot vienu no sarežģītākajiem un virtuozākajiem pasaules repertuāra darbiem – Nakts karalienes lomu operā "Burvju flauta".

Zvaigžņu balets Dzintaros

Svētdien, 2. augustā, Dzintaru koncertzālē notiks XXVI Starptautiskais baleta festivāls "Baleta zvaigznes Jūrmalā", kura programma, ko veidojis tā mākslinieciskais vadītājs Aivars Leimanis, apvienos laikmetīgā un klasiskā baleta vērtības. Līdzās Diānas un Akteona "pas de deux" no baleta "Esmeralda" un fragmentiem no baletiem "Korsārs", "Žizele" un ukraiņu klasiskā baleta "Meža dziesma" programmā ietverti laikmetīgie darbi – horeogrāfijas no Džona Kranko baleta "Romeo un Džuljeta", Džona Neimeiera baleta "Kamēliju dāma", Andoņa Foniadaka un Marko Gekes horeogrāfijas, Elzas Leimanes baleta "Vārna" fragments, Milanas Komarovas duets "Venoms" u. c. Šogad festivāla īpašie viesi būs Štutgartes baleta vadošie solisti Elīza Badenesa un Henriks Eriksons.

Mūzika Ventspilī

Plīnio Fernandess.

Foto: Publicitātes

Svētdien, 2. augustā, plkst. 15 pie koncertzāles "Latvija" skanēs koncerts "Brīvdabas džems", kurā Ventspils bigbenda mūziķu grupa Renāra Lāča vadībā iedzīvinās īstu džeza džema sesijas atmosfēru – radošu saspēli, muzicēšanas prieku un improvizācijas brīvību. Plkst. 16 koncertzālē "Latvija" uzstāsies latviešu vijolnieks Roberts Balanas un brazīlietis Plīnio Fernandess (attēlā).

Ilzes Griezānes ainavas "Gorā"

Koncertzāles "Gors" mākslas galerijā līdz 26. augustam apskatāma izstāde "Ideālās ainavas meklējumos", kas apvieno dažādos gados un gadalaikos tapušas gleznotājas Ilzes Griezānes ainavas, kurās atklājas mākslinieces ilgstošais dialogs ar Latvijas dabu. Ideālās ainavas meklējumi ir kļuvuši par neatņemamu viņas radošā ceļa sastāvdaļu.