"Pastu" kritizējam vai slavējam, skaidrs ir viens – Latvijas iedzīvotājiem arī šajos laikos tas ir nozīmīgs un vajadzīgs.
"Latvijas Avīzes" publikācijā ""Pasts" pakalpojumu pārmaiņu dzirnavās" kopā ar reģionu laikrakstiem skaidrojām, kā valsts akciju sabiedrība "Latvijas Pasts" tiek galā ar visiem tam uzliktajiem pienākumiem un saistībām un ko par pasta darbu domā iedzīvotāji.
Vai tāds šis uzņēmums būs arī turpmāk, kādi ir tālākie plāni, kāds mūsu "Pasts" varētu būt jau pēc dažiem gadiem? Jautājumu ir daudz, un vismaz daļu no tiem "Latvijas Avīze" mēģināja noskaidrot, uzsvarus salikt sarunā ar VAS "Latvijas Pasts" valdes locekli Andri Puriņu, kurš amatā aizvada trešo no pieciem termiņa gadiem. Viņa galvenā atbildības joma – finanšu vadība. Tāpat arī iepirkumu, juridisko, lietvedības, pakalpojumu kvalitātes, darbības risku un citu jautājumu pārraudzība.
Jūsu galvenā atbildība ir uzņēmuma finanses. Kādas tendences tur redzamas?
A. Puriņš: Pērn "Pasta" finanšu apgrozījums bija 83 miljoni eiro. Salīdzinājumā ar 2024. gadu tas ir samazinājies, un tas ir saistīts ar mūsu darbību sūtījumu tranzīta jomā – nodarbojamies ar tirdzniecības platformas "Ali Express" sūtījumu piegādi Ukrainā. Tur kara rezultātā samazinās kopējā pirktspēja, notiek arī demogrāfiskās pārmaiņas, kā arī šai konkrētai platformai parādījušies spēcīgi konkurenti, piemēram, "Temu".
Faktiski tas arī šobrīd ir galvenais iemesls "Pasta" finanšu apgrozījuma samazinājumam. Taču labā ziņa ir tā, ka šiem pakalpojumiem nav lielas ietekmes uz mūsu peļņas rādītājiem. Esam starpnieki, ekspeditori, taču šiem tranzīta sūtījumiem ir augstas tiešās mainīgās izmaksas.
Cik liela proporcija finanšu plūsmā ir eksporta pakalpojumiem? Kas ir galvenais bizness?
Noteikti mazāk par pusi. "Pasts" tagad ir daudznozaru uzņēmums, un finanšu apgrozījums veidojas no dažādiem pakalpojumu virzieniem – tradicionālajiem pasta pakalpojumiem, finanšu pakalpojumiem, mazumtirdzniecības un citiem. Arī abonētās preses piegādes, kas šajā apjomā dod pat 10%.
Arī pasta likumā minētajiem tradicionālajiem pasta pakalpojumiem – vēstulēm, vietējām un pārrobežu pakām. Tas viss joprojām veido nozīmīgu finanšu plūsmas apjomu.
Vai tiešām vēstules vēl tik daudz sūta?
Sūta. Lai gan Latvijā, tāpat kā citās valstīs, arī šim pakalpojumam gadu no gada ir raksturīgs kritums ap 10%. Piemēram, pērn sūtīto vēstuļu skaits samazinājās par 10,6%. Tomēr arī tagad esošais apjoms joprojām ir nozīmīgs.
13 °C





















































































































































































































































