Sarežģītā Latvija. "Pasts" pakalpojumu pārmaiņu dzirnavās

"Valstij ir svarīgi, lai pasta pakalpojumi iedzīvotājiem būtu nodrošināti visā Latvijas teritorijā, un pilnīgi noteikti mēs darām vairāk nekā tad, ja nebūtu valsts, bet privāts uzņēmums. No otras puses – valsts kā akcionārs ļoti labi saprot un arī atzīst, ka nozare ir pārmaiņu procesā.

Lai arī cilvēki izsakās, ka klātienes klientu apkalpošanas vietas viņiem ir ļoti svarīgas un tradicionālos pasta pakalpojumus viņi grib, realitātē mēs redzam – tos izmanto arvien mazāk," iezīmējot kopējo ainu pasta pakalpojumu un sūtījumu loģistikas nozarē, sarunā ar "Latvijas Avīzi" rezumē valsts akciju sabiedrības "Latvijas Pasts" valdes loceklis Andris Puriņš. 

"Latvijas Pastam" tāpat kā citiem lielajiem valsts uzņēmumiem ir gan sena vēsture, gan mantojums, gan arī īpaši, valsts uzticēti uzdevumi. Uzņēmums darbojas saskaņā ar speciāli nozarei pieņemtu Pasta likumu, bet tam valsts uzticēto pakalpojumu tarifu izcenojumus kontrolē Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija.

Galvenais valsts akciju sabiedrības "Latvijas Pasts" uzdevums ir nodrošināt universālā pasta pakalpojuma pieejamību visā Latvijas teritorijā par vienotiem un ekonomiski pamatotiem tarifiem neatkarīgi no iedzīvotāju dzīvesvietas. Universālajā pasta pakalpojumā (UPP) ietilpst, piemēram, vēstuļu korespondences, pastkaršu un paku pieņemšana, šķirošana, pārvadāšana un piegāde adresātiem, laikrakstu un žurnālu abonementu regulāra piegāde iedzīvotājiem. Te noteikti jāuzsver, ka šie pakalpojumi kritiski svarīgi ir tieši reģionos un arī apdzīvotības saglabāšanā.

Tāpat jānodrošina arī ātra sūtījumu piegāde Latvijā un uz ārvalstīm, pakomātu tīkla veidošana, pasta norēķinu sistēmas (PNS) uzturēšana, pensiju un pabalstu piegāde mājvietās un vairāki citi pakalpojumi.

Pienākumu, ieskaitot starptautiskās saistības, piemēram, nodrošinot pārrobežu pasta sūtījumu tranzītu un piegādi, tiešām ir ļoti daudz. Vai un kā "Latvijas Pastam" ar to visu izdodas tikt galā, "Latvijas Avīze" skaidro kopā ar reģionu laikrakstiem Vidzemes un Zemgales novados, kā arī apmeklējot dažas no klātienes apkalpošanas vietām Kurzemē un Latgalē.

Tagad vienkārši "Pasts"

Pērn jūnijā "Latvijas Pasta" vadība nāca klajā ar paziņojumu – izstrādāta jauna uzņēmuma vizuālā identitāte jeb, runājot pārdošanas speciālistu valodā, zīmols. Jaunā zīmola veidolā iedzīvotājiem gadiem pierasto dzelteno krāsu aizstājusi rozā un zemes akcenta toņu palete, nemainīgai paliekot vien zilajai pamatkrāsai, un "Latvijas Pasts" turpmāk jāatpazīst ar logo, kura nosaukumā saglabāts vārds "Pasts", bet vārds "Latvija" – ne. Kā 2025. gadā informēja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Ģirts Rudzītis, jaunās vizuālās identitātes, kā arī jauna pašapkalpošanās portāla un mājaslapas izveidē uzņēmums kopumā investējis aptuveni 223 000 eiro. Jauno zīmolu paredzēts ieviest divu gadu laikā.

Lai arī pārmaiņas ir nepieciešamas un tās arī notiek, šāda veida procesiem parasti seko arī cilvēku skepse un šaubas. Šis gadījums nav izņēmums, un ne jau tikai daudzu cilvēku ieskatā "nevajadzīgo izdevumu" dēļ. Ko nozīmē zīmola maiņa vienkāršam klientam, pārliecinājos pats, meklējot klātienes klientu apkalpošanas vietu Grobiņā, kad jūnija sākumā apmeklēju Kurzemi.

Grobiņā pie vietējiem noskaidroju, ka pasts pie viņiem vēl esot gan, bet mainījis veco adresi – tagad atrodams pašvaldības ēkā, gan jau atradīšot. Domes nams atrodas centrālajā ielā, vairākas reizes nobraucu un arī nogāju garām – nu nav! Nekur labi zināmais "Latvijas Pasta" dzeltenzilais logotips nav redzams. Eju iekšā pa centrālajām durvīm, gandrīz jau dusmās piesienos tur sastopamajām pašvaldības darbiniecēm. Bet tepat taču esot – viņas pa labi, pasts pa kreisi. Tikai ciet, no 1. jūnija mainīts darbalaiks, saīsināts. Pie ieejas durvīm vēl vecā plāksnīte, jaunā vēl neesot pieskrūvēta. Ieskatos vērīgāk – tiešām, viss, kā viņas saka. Bet pašam līdzšinējais logo iesakņojies prātā tik cieši, ka vienkārši "kaut kāds" "Pasts" neko neizsaka, biju pagājis garām. Bet tas jau tikai sākumā – pie visa pierod...

"Iepriekšējam zīmolam bija vairāk nekā divdesmit gadu, uz tā redzējām aploksnīti – pasta pakalpojumu, kas gadu no gada iet mazumā. Ar logo un zīmolu mums jāuzrunā arī jaunāka paaudze, kas arī varētu būt pasta pakalpojumu auditorija.

Nevaram palikt tikai pie tā, kas jau ir iecementējies mūsu apziņā.

Sabiedrības digitalizācija turpinās, neviens to neapstādinās un arī mēs kā uzņēmums neesam pret to. Jā, arī zīmola maiņai ir izmaksas, tomēr, ja jau tagad neuzrunāsim jaunāku auditoriju un paliksim tikai pie sarūkošiem pakalpojumiem, tad izmaksas arī tradicionālajiem pasta pakalpojumiem, kas mums jānodrošina, būs vēl lielākas. Mums ir svarīgi, lai jauni cilvēki, kuri iepērkas internetā, savu sūtījumu piegādi asociē arī ar "Pastu". Turklāt uzņēmuma juridiskais nosaukums mainījies nav. Sarakstē un oficiālajā saziņā turpinām izmantot pilno nosaukumu VAS "Latvijas Pasts". Mainījies ir zīmola, nevis uzņēmuma nosaukums. Līdzīgi rīkojas arī citi valsts uzņēmumi. Cilvēki jau ir pieraduši, ka, piemēram, "Latvenergo" enerģijas piegādes zīmols ir "Elektrum"," publiskās identitātes maiņas nepieciešamību intervijā skaidro uzņēmuma valdes loceklis Andris Puriņš.

Apmēram pusi no "Pasta" gada finanšu apgrozījuma veidojot starptautiskie un sūtījumu tranzīta pakalpojumi, uzņēmums regulāri piedalās starptautiskās izstādēs. Logotips ar burtu "j" nereti kropļojot arī Latvijas vārdu, jo ārzemnieki to mēdzot izrunāt kā "dž". Apstākļos, kad uzņēmums darbojas sīvas konkurences apstākļos un vienlaikus tam jāpilda arī obligātas saistības, nozīme esot katrai niansei. Taču "Pasta" valdes loceklis arī atzīst – katram ir tiesības palikt pie sava viedokļa.

Nodaļas un darbinieki

VAS "Latvijas Pasts" šobrīd ir 155 nodaļas un klientu centri. Šogad tajā kopumā strādā 1550 darbinieki. Pērn bijuši 1773 darbinieki, 2024. gadā – 2158, 2023. gadā – 2657. Klātienes apkalpošanas vietās klientu skaits samazinoties vidēji par 10% gadā. Taču pieaugot to cilvēku skaits, kuri pasta un maksājumu pakalpojumus izvēlas saņemt ar jaunieviestā pakalpojuma "Pastnieks mājās" starpniecību. Reģionos ārpus novada centra tas pieejams bez papildu maksas.

No šobrīd esošajām 155 klātienes klientu apkalpošanas vietām 27 esot jaunā koncepta centri, kas izvietoti vietās ar lielu cilvēku plūsmu – pamatā pilsētās un iepirkšanās centros. Uzņēmuma vadība tomēr uzsver – neesot tā, ka "Pasts" fokusētos tikai uz lielpilsētām. Jaunā koncepta klientu apkalpošanas centru izvietojums faktiski esot plašs. Ne tikai Rīgā, Daugavpilī un Liepājā, bet arī Ogrē, Mārupē, Saldū un citur. Pavisam nesen jaunā koncepta centri atvērti arī Smiltenē un Madonā.

Agrāk tipiskās pasta mājas bijušas ar diviem un pat trim stāviem, kur paredzētas atsevišķas telpas telefonu centrālei, pasta sūtījumu šķirošanai un citām pagātnes lietām. 

Tagad jau sen, piemēram, preses šķirošana notiekot centralizēti, plašās telpas vienkārši vairs nav vajadzīgas un "Pasts" no tām pārceļas – kur ir stāvlaukumi, pieejamība klientiem ar kustību traucējumiem, māmiņām ar bērnu ratiņiem un citas priekšrocības.

Līdz ar pāriešanu uz tirdzniecības centriem faktiski paplašinoties arī "Pasta" darbalaiks – jaunā koncepta centros pasts visur strādājot sestdienās, atsevišķās vietās arī svētdienās.

Atnākt pie "dzīva cilvēka"

Kā "Pasta" jaunā koncepta klientu apkalpošanas centri darbojas, izpētījis kolēģis Imants Kaziļuns no laikraksta "Staburags". "Cilvēki grib atnākt pie "dzīva" cilvēka, saka "Latvijas Pasta" Aizkraukles klientu centra darbinieces. Šis teikums, iespējams, vislabāk izskaidro, kādēļ arī pakomātu, internetbanku un viedtālruņu laikā "Latvijas Pasta" durvis joprojām ver tik dažādi cilvēki. Vienam jānosūta paka, citam jāapmaksā rēķini, vēl kāds vēlas nopirkt pastmarku vai vienkārši saprast, kā rīkoties situācijā, kurā tehnoloģijas nav palīdzējušas. Tad pretī vajadzīgs cilvēks, kurš ne tikai pieņem maksājumu vai sūtījumu, bet arī uzklausa un izskaidro," raksta Aizkraukles novada avīzes žurnālists.

Arī Aizkraukles "Pasta" klientu centrs apmēram pirms gada pārcēlies uz lielāko tirdzniecības centru pilsētā. Darbinieces stāsta, ka jaunā vieta vairāk piesaista citus apmeklētājus nekā iepriekš. Abas darbinieces pastā nostrādājušas vairāk nekā divdesmit gadus, tāpēc pārmaiņas var vērtēt nevis pēc nostāstiem, bet pēc pašu pieredzētā. Agrāk klientu apkalpošana un piegāde atradās vienuviet un kolektīvā bija ap desmit cilvēku. Tagad darbs sadalīts: klientu centrs dzīvo savu ikdienu, bet pastnieki un piegādes darbinieki vecajā vietā – savu. Centrā strādā divas darbinieces, kuras savā starpā sadala garās darba stundas. Iepriekš biežāk nākuši seniori, lai veiktu maksājumus, tagad pastu pamana arī cilvēki, kuri devušies iepirkties. Veidojas jauna klientūra.

"Tukša vieta" un citi viedokļi

Novērota arī cita pieredze. Par pasta pakalpojumu būšanām kolēģis Gaitis Grūtups no "Zemgales Ziņām" aprunājies ar Ozolnieku iedzīvotāju Jāni Melderu, kurš tur dzīvo kopš 1963. gada. Meldera kungs esot sabiedriski aktīvs. Arī laikrakstu un žurnālu lasītājs, taču viņš tos abonējot internetā. Pasta pakalpojumus lietojot vidēji reizi mēnesī. Pa pastu viņš, piemēram, sūtot ierakstītās vēstules cilvēkiem, ar kuriem esot saspringtas attiecības. Pats vēstuli pastkastītē neesot saņēmis gadiem ilgi. Vietējo klientu apkalpošanas vietas darbinieci pazīst, vairākkārt ar viņu aprunājies un kopumā spriež, ka pasts mūsdienās esot "tukša vieta". Meldera kungs domā, ka pasta neatliekamās funkcijas un atbildību saistībā uz ierakstītām vēstulēm varētu pārņemt pašvaldība, vietējā bibliotēka vai kāds veikals. Pasta darbinieks uz pilnu slodzi – tas, viņaprāt, Ozolniekos un arī daudzviet citur lauku ciemos vairs neesot reāli. Pasta apmeklētājs arī piezīmējis, ka bibliotekāri jau ir veiksmīgi pārņēmuši IT tehnoloģiju lietotāju konsultanta lomu savās darba vietās.

Vaicājot par šo ideju "Pasta" vadībai, "Latvijas Avīze" noskaidro, ka tā nebūt nav jauna. Esot nopietni apspriesta un pieņemts lēmums, ka nav realizējama. Kaut vai no tā viedokļa, ka pasta darbiniekam nepieciešama ne tikai nopietna apmācība, bet arī pieeja dažādām uzņēmuma informācijas apmaiņas un finanšu norēķinu sistēmām. Tāpat arī jānoformē sūtījumu paciņas, jāveic citi pienākumi. Savienot ar bibliotekāra vai pašvaldības infocentra darba uzdevumiem – tur būtu vajadzīgi supercilvēki.

Savukārt ideja, ka "Pasts" tagad un turpmāk ar pašvaldībām vairāk varētu sadarboties telpu nomas jautājumos, īstenojusies labi. Šobrīd tādi "Pasta" pakalpojumu punkti esot izvietoti apmēram sešdesmit pašvaldību telpās, un kopš 2024. gada, kad šī ideja sākusi realizēties, tādu punktu skaits jau dubultojies. Ar lielāko pašvaldību daļu "Pastam" esot ļoti laba sadarbība, no retorikas un runām pārgājuši uz reāliem darbiem – ja kaut kur pastu tiešām vajagot, atrodoties arī piemērotas pašvaldību telpas.

Par to pārliecinājās arī "Latvijas Avīze" jau pieminētajā Grobiņas "Pasta" nodaļā. Lai arī mana apmeklējuma laikā saīsinātā darbalaika dēļ tā jau bija ciet, pašvaldības darbinieces pastāstīja, ka darba laikā tur pastāvīgi esot rinda, jo daudziem cilvēkiem šī klientu apkalpošanas vieta esot arī vienīgā banka – ja nelieto internetu, viņi nāk un maksā rēķinus, sūta un saņem starptautiskus naudas pārvedumus utt. Protams, arī vēstules, paciņas, presi – kopumā vecākā klientu apkalpošanas speciāliste uz nepilnu slodzi ik dienu klātienē apkalpojot vairāk klientu nekā pašvaldība, viņai īsti neesot laika pat paēst.

Klientu apkalpošanas centrs Krāslavā apmeklētājus uzrunā vēl ar veco "Latvijas Pasta" zīmolu, bet uz durvīm – jaunais logo.

Foto: Ilmārs Randers / Latvijas Mediji

Līdzīgu pieredzi novēroju arī Latvijas otrā galā, Latgalē, jūlija sākumā apmeklējot Krāslavu. Šajā austrumu pierobežas novada centra pilsētā bija noprotams, ka "Pasts" palicis iepriekšējās telpās, un uzreiz arī bija redzams – kādēļ. Klientu plūsma tur bija tāpat, kaut arī tā neatradās "jaunā koncepta" ēkā. Izdevās sagaidīt kādu pasta darbiniecēm brīvāku brīdi un aprunāties: arī Krāslavā neesot nevienas bankas filiāles, tādēļ ievērojama klientu daļa nāk kārtot dažādus finanšu darījumus, protams, pieprasīti esot arī citi, tradicionālie pasta pakalpojumi.

Cita starpā interesants bija atzinums, ka finanšu pakalpojumu izmantošanā Krāslavas nodaļā liels īpatsvars esot tieši jauniešiem, jo liela daļa naudas lietu kārtošanā neuzticoties internetam. Attiecībā uz pašām darbiniecēm jauna pieredze bijusi dronu uzlidojumu laikā. Sākumā nezinājušas, ko darīt, kā rīkoties, tagad gan uzņēmums arī šiem gadījumiem nepieciešamās drošības instrukcijas izstrādājis un darbiniekus apmācījis.

Klientu apkalpošanas centrs Krāslavā apmeklētājus uzrunā vēl ar veco "Latvijas Pasta" zīmolu, bet uz durvīm – jaunais logo.

Foto: Ilmārs Randers / Latvijas Mediji

"Pastnieks mājās", pakomāti un paši pastnieki

Līdzās vecajiem, tradicionālajiem pakalpojumiem "Pastam" jānodrošina arī jauni, piemēram, "Pastnieks mājās" un pakomāti. Kā ar to ieviešanu veicies Latvijas ziemeļu pierobežā, uzņēmumā interesējusies avīze "Alūksnes un Malienas Ziņas".

VAS "Latvijas Pasts" Komunikācijas un filatēlijas daļas komunikācijas speciāliste Inita Fedko laikrakstam stāstījusi, ka visā Latvijā, tostarp arī Alūksnē, Apē un Smiltenes novada Gaujienā, iedzīvotājiem sūtījumu saņemšanai un nosūtīšanai piedāvā arī zilos "Pasta" pakomātus. Tajos, tāpat kā citu uzņēmumu pakomātos, sūtījumu var noformēt tiešsaistē vai uz vietas pakomātā. "Esam izveidojuši plašu pakomātu tīklu, pārvaldām 440 pakomātus visā Latvijā, turklāt 33 no tiem izvietoti teritorijās, kur esam vienīgais šī pakalpojuma sniedzējs. Tādējādi nodrošinām iedzīvotājiem ērtu sūtījumu nosūtīšanu un saņemšanu gan lielākajās pilsētās, gan attālākajos reģionos," informē Inita Fedko.

Viņa arī atklājusi, ka pieprasījums pēc pasta pakomātiem Alūksnes novadā 2026. gada pirmajā ceturksnī pieaudzis par 256%, salīdzinot ar attiecīgo laika posmu pērn. Pieprasījums audzis arī Smiltenes novadā – par 180%. Cilvēki novērtējot pakomātu priekšrocības, sūtījumus varot saņemt vai nosūtīt sev izdevīgākajā laikā, izvēloties piemērotāko lokāciju.

Savukārt "Latvijas Avīze" no sarunas ar "Pasta" vadību uzzināja, ka valsts uzņēmuma izveidotais pakomātu tīkls jau tagad ir lielākais Latvijā. Privātajiem uzņēmējiem par to neesot ko pārmest – apstiprinātā "Pasta" attīstības stratēģija paredzot, ka VAS "Latvijas Pasts" nevar palikt tikai pie pakalpojumiem no pagātnes, pēc kā pieprasījums nenovēršami samazinās. Jo tad spirāle, kad arī tradicionālie pasta pakalpojumi samazināsies, kļūšot vēl straujāka.

Runājot par pakalpojumu "Pastnieks mājās" un pašiem pastniekiem, "Latvijas Avīze" noskaidroja, ka uzņēmumā joprojām strādā ap 550 pastnieku. Viņi veic sūtījumu, abonētās preses un korespondences piegādi, nodrošina arī pensiju pievešanu konkrētās adresēs, kas tagad jau ietilpst jaunajā pakalpojumā "Pastnieks mājās". Šo "Pasta" pakalpojumu tagad izmantojot gandrīz 20 000 darījumu veikšanai mēnesī. Visvairāk tas esot pieprasīts Latgalē – 46% darījumu ar klientiem, kā nākamā sekojot Kurzeme, citur attiecīgi mazāk. Līdz ar to "Pasta" vadība domā, ka šis pakalpojuma veids, ko sāka piedāvāt no 2024. gada, kļuvis atpazīstams un pieprasīts.

Pašiem pastniekiem darba apstākļus lielā mērā ietekmējot tieši daba – jāstrādā, vai ārā ir plus 30 vai mīnus 30 grādi. Arī iedzīvotāju attieksme, piemēram, vai ir piesieti suņi, uzstādītas piemērotas pastkastītes un tamlīdzīgi. 

Uzņēmums par saviem pastniekiem rūpējoties arī tādā veidā, ka nodrošina atbilstoši aprīkotu transportu, sezonai piemērotu darba apģērbu, arī veselības un nelaimes gadījumu apdrošināšanu.

Pirms vairākiem gadiem bijušas grūtības piesaistīt pastniekus, jo viens no priekšnoteikumiem bijis savs auto, ko uzņēmums nomājis. Tagad tas esot mainījies – iepirkts pietiekams skaits jaunu automašīnu, kas piemērotas pārvietošanās vajadzībām arī reģionos. Kopš tā laika lauku apvidos pastnieku trūkums neesot jūtams. Tomēr ekonomiski aktīvos centros, piemēram, Rīgā vai Valmierā, kur algu līmenis esot virs vidējā, kadru mainība mēdzot būt lielāka arī tagad.

Kāda ir lauku pastnieka ikdiena, nelielu ieskatu sniedz kolēģi no avīzes "Alūksnes un Malienas Ziņas", aprunājoties ar vietējo pastnieci Inesi Dārziņu. Viņas pārziņā liela teritorija, otrdienās un piektdienās, kad jāpiegādā arī vietējais laikraksts, pastniece nobraucot aptuveni 240–260 kilometrus. Tas, protams, atkarīgs arī no tā, cik daudz esot ierakstīto sūtījumu un kāds ir kopējais piegādes apjoms. "Vasarā ir ļoti jauki, pat tad, ja kāda tante vēlas pārmīt kādu vārdu ilgāk vai kad jāmaksā pensijas, parasti darbu beidzu līdz pieciem vai, vēlākais, sešiem vakarā. Ziemā? Viss atkarīgs no ceļiem – cik tie piesniguši vai slideni," pastāstījusi pastniece.

Darba pienākumus viņa veicot ar "Pasta" dienesta automašīnu: "Automašīna ir lieliska – ļoti manevrētspējīga un laba, kas ir sevišķi svarīgi, braucot pa Api, kur savulaik izbūvēta ļoti šaura iela virzienā uz Igauniju. Cilvēki ir pieraduši, ka pasts jāpiegādā pastkastē tieši pie mājas durvīm, nevis pastkastē ceļa malā. Man un maniem kolēģiem vislielākā sāpe ir nepiemērotās pastkastes. Ļoti lūdzu klientus sakārtot savas pasta kastes! Šķiet, ka daudziem tā ir pēdējā lieta, par ko viņi aizdomājas. Nereti pasta kaste stāv vaļā visiem vējiem un lietum. Tādās būtībā pastnieks sūtījumu nedrīkst piegādāt," brīdina pastniece Inese Dārziņa.

Piegādes laiki reglamentēti. Vai tos ievēro?

Universālā pasta pakalpojuma saistību izpilde ir noteikta ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas administratīvajiem aktiem, kas ir saistoši konkrētiem pasta komersantiem un lietotājiem. Piemēram, attiecībā uz abonētās preses piegādēm regulators ir paredzējis, ka tie adresātam jāpiegādā izdevumu iznākšanas dienā, ja preses izdevumi ir nodoti savākšanai pakalpojuma sniedzējam ne vēlāk kā iepriekšējā darba dienā.

Noteikti arī konkrēti abonēto preses izdevumu piegādes laiki konkrētās administratīvi teritoriālajās vienībās. Piemēram, Rīgā līdz plkst. 8.00, Jelgavā, Mārupē līdz plkst. 10.00, Ķekavā, Garkalnes un Ropažu ciemā līdz plkst. 11.00, Baldonē, Salaspilī, Saulkrastos līdz plkst. 12.00, Iecavā, Aucē, Dobelē, Lojas un Inčukalna ciemā līdz plkst. 13.00 utt. Princips tāds – jo tālāk no galvaspilsētas, jo kādu stundu vēlāk. Tā, piemēram, Liepājā jau tikai līdz plkst. 14.00, bet Daugavpilī – līdz plkst. 15.00. Savukārt pagastu un novadu teritorijās pienākums tāds – preses piegādei jānotiek darba dienas laikā.

Tomēr dzīve ir dzīve, un ne vienmēr tas tā notiek, ne vienmēr iespējams. "Laikrakstus pastnieks piegādā nenoteiktā laikā un vēlu – reizēm trijos pēcpusdienā, bet reizēm sešos vakarā. Tas tomēr neapmierina. Gribas laikrakstus lasīt no rīta," Gulbenes novada avīzei "Dzirkstele" pasūdzējusies Sarma no Sinoles. Jānis no Stāmerienas "Dzirkstelei" ziņojis: "Šovasar divas reizes noteiktajā dienā manā pastkastītē nebija abonētā laikraksta. Citu pretenziju nav. Sievai pastnieks atnes pensiju vienmēr laikā." Gulbeniete Vēsma, kura dzīvo Ievugravā, "Dzirkstelei" teikusi: "Vēstules man pastnieks nenes – tās neviens vairs neraksta, bet abonēto preses izdevumu piegāde mani neapmierina. Pastnieks atnes vēlu. Tāda tendence ir šogad."

Neapmierinātības gadījumu droši vien būtu mazāk, ja neskaidrību gadījumos "Pasta" klientiem būtu iespēja tuvāko klātienes klientu apkalpošanas vietu vai pastnieku sazvanīt – tāpat kā agrāk. Taču tagad viss centralizēti. Kā noskaidrojuši kolēģi reģionos, cilvēki faktiski visvairāk sūdzoties par to, ka "pastu jau nevar sazvanīt; klausulē tikai skan: izvēlieties valodu, izvēlieties tematu". Un tad – diemžēl visi operatori ir aizņemti. "Tiek piedāvāta funkcija, vai vēlos, lai man atzvana. To izdaru, bet divu mēnešu laikā man neviens tā arī nav atzvanījis. Tad jau tas klientu apkalpošanas tālrunis ir izveidots, tikai lai saērcinātu. Vai tiešām klientu ir tik daudz, ka nevar atzvanīt? Tad nevajag solīt, ka atzvanīs," "Dzirkstelei" žēlojusies Rudīte no Litenes.

Tomēr tāda ir jaunā kārtība, tāda tā visdrīzāk arī paliks, un situāciju turpat "Dzirksteles" slejās mēģinājusi nogludināt "Pasta" komunikācijas speciāliste Inita Fedko: "Mūsu klientu atbalsta komanda ik dienu ir tuvu mūsu klientiem, risinot aktuālos jautājumus. Lielākoties klienti ar mums sazinās, kad nepieciešama praktiska palīdzība, un katru reizi, kad jautājums ir atrisināts, saņemam pateicības. Tāpat cilvēki mēdz pozitīvi novērtēt klātienē saņemto pakalpojumu kvalitāti, apkalpošanu, pasakot paldies mūsu klientu centru, klientu apkalpošanas punktu darbiniekiem, pastniekiem. Jūlijā klientu atbalsta komanda fiksējusi aptuveni 50 jautājumu, kas attiecas uz pakalpojumu nodrošināšanu Gulbenes novadā. Dažās dienās jautājumi saņemti koncentrētāk: 10 līdz 15 jautājumi dienā, un kopumā tas ir mērens aktivitātes rādītājs."

MAF 2026

Foto: #sif_maf2026

Publikācija tapusi projektā “Sarežģītā Latvija: no valsts līdz novadam”, kurā “Latvijas Avīze” sadarbojas ar laikrakstiem "Staburags", "Dzirkstele", "Brīvā Daugava", "Bauskas Dzīve", "Alūksnes un Malienas Ziņas" un “Ziemeļlatvija”.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild “Latvijas Avīze”.