Clear 12 °C
P. 03.08
Augusts
SEKO MUMS
Reklāma
Pēc atgriešanās no ASV un Čehijas Reiņa Krēgera darba vieta ir
Valmieras sporta skola, kur viņš trenē jaunos vieglatlētus
Pēc atgriešanās no ASV un Čehijas Reiņa Krēgera darba vieta ir Valmieras sporta skola, kur viņš trenē jaunos vieglatlētus
Foto: Ilze Pētersone / Latvijas Mediji

Uz ASV desmitcīņnieks Reinis Krēgers devās ar vienu domu – uztrenēties līdz olimpiskajām spēlēm un izcīnīt medaļu. Divdesmit gadus vecais jauneklis nenojauta, ka nokļūs, kā pats saka, jauno sportistu gaļas mašīnā. Dzimtenē viņš atgriezās ar apziņu, ka Latvijai var dot krietni vairāk kā treneris, nevis sportists.

Reklāma

Atgriešanās ar šoka sajūtu

Reiņa darbavieta jau trīs gadus ir Valmieras sporta skola, kur viņš trenē jaunos vieglatlētus. Darba piedāvājums nācis kā viens no būtiskiem iemesliem, lai atgrieztos Latvijā, ko negribējies palaist garām. Valmieru kā dzīvesvietu abi ar dzīvesbiedri Baibu apsvēruši jau krietni iepriekš, vēl dzīvojot ASV. “Bijām vienisprāt – kad atgriezīsimies, tikai uz Valmieru. Sieva bija gatava ātrāk braukt atpakaļ.”

Atceļošana sanāca sasteigta, bez pietiekamiem uzkrājumiem, bet bija vajadzīgs dzīvoklis, ko Valmierā ir ļoti grūti noīrēt, automobilis. “Un tad uznāca baigais šoks, jo kādu laiku nācās dzīvot no algas līdz algai. Esmu vienīgais pelnītājs, sieva mēģināja strādāt, taču mums ir maza meitiņa, un vecvecāku, kas palīdzētu pieskatīt, nav. Atsperties bija grūti.”

Ne tikai darbs sporta skolā mudinājis griezt ratus uz Latvijas pusi. Kā atzīst Reinis, pēc vairāk nekā desmit gadiem ASV un pēdējos pāris gadus Čehijā bija iestājušās ilgas pēc mājām. Turklāt čehu zemē nav jutušies labi ne pārāk laipnās attieksmes dēļ.

Valmierā – cita lieta!

“Šeit visi mums grib palīdzēt. Ja vajag padomu, vienmēr ir kam pajautāt, arī kā tikt pie reemigrācijas atbalsta finansējuma, tāpēc nav sajūtas, ka atbrauc un nevienam neesi vajadzīgs.” 

Naudu, ko viņš saņēma, izlietojis jaunam datoram un kamerai, lai filmētu un veidotu treniņparaugus jauniešiem. Līdz Vidzemes reģiona reemigrācijas koordinatores palīdzībai neesot pat ticis, jo par tādu nav zinājis.

Ar visu lielo steigu kopbilde joprojām izskatās laba – jauki būt mājās! Kaut gan kādu laiku valodas dēļ Valmierā viņu daudzi saukuši par amerikāni. Vai nav paradokss – uz ASV Reinis devās ar vājām angļu valodas prasmēm, bet atgriezās ar paputējušu dzimto valodu. “Vairāk nekā desmit gadus lielākoties runāju angliski, tāpēc cieta mana latviešu valoda, kurā vairs nemācēju izteikties, meklēju vārdus,” viņš skaidro, taču lepni piebilst: “Toties mani nevar iebāzt maisā, man ir savs viedoklis!”

Vecīt, tev viss ir beidzies

Ar milzu cerībām, apņemšanos un jaudu Reinis ieradās ASV, Kanzasas štata Universitātē, lai studētu kinezioloģiju un trenētos desmitcīņā. Latviešus šeit nesastapa, toties divus lietuviešu sportistus septiņcīņā un desmitcīņā gan, kuri centās palīdzēt ar padomu, lai neatkārtotu kļūdas, ko paši pieredzējuši.

Tomēr jaunais sportists nespēja izvairīties no misēkļiem. “Uz ASV taču aizbraucu kā jauns puika!” Kaut gan treneris bija pieredzējis un ar tituliem – zelta medaļu Londonas olimpiādē –, viņam vajadzējis izpildīt universitātes prasību par izciliem rezultātiem, lai attaisnotu milzīgās naudas summas, kas studentiem tika veltītas sportošanai. Reinis savai mācību iestādei četros gados, ieskaitot traumu ārstēšanu, izmaksājis aptuveni vienu miljonu dolāru. 

Reklāma
Reklāma

“Tā ir milzīga investīcija, tāpēc mums bija jābūt uz strīpas, jākrāj punkti, lai ko tas prasītu! Taču es to saucu par sportistu gaļas mašīnu.”

Pēc aktīviem treniņiem un startiem sacensībās divu ar pusi gadu garumā jaunais sportists guva vairākas traumas. Vispirms, pievelkoties līdz ēkas jumta malai ar rokām, ar laulības gredzenu aizķērās aiz nagliņas un norāva zeltnesi. Piešūt pirkstu nebija iespējams. Pēc diviem mēnešiem sarāva Ahilleja cīpslu, turklāt divas reizes. “Treneris godīgi pateica – vecīt, tev viss ir beidzies. Mani noņēma no komandas, tomēr godīgi samaksāja stipendiju, lai pabeidzu skolu. Šķīrāmies ar asarām acīs. Bija brīvība – varēju darīt, ko gribu.”

Ar šodienas pieredzi un zināšanām Reinis vērtē, ka īstajā laikā blakus pietrūcis īsto cilvēku, kas atgādinātu, ka ķermenim, lai tas pēc slodzes atjaunotos, vajadzīga atpūta un miegs, bet viņam tā pietrūcis. “Esmu izteikts daudzcīņnieks arī dzīvē, kas ir mans Ahilleja papēdis, vājā vieta. Bija daudz ko darīt – mācības, treniņi, nedaudz strādāju, nesen biju apprecējies. Mani vienmēr viss interesē.”

Un tomēr, kad jaunieši šodien prasa padomu – braukt vai nebraukt uz ārvalstīm mācīties un sportot –, viņš saka: “90% braukt, ja nav materiālā atbalsta no valsts, toties, ja valsts apsola, ka būsi olimpiskajā vienībā un piešķirs atbalstu, ieteiktu padomāt par palikšanu Latvijā. Ja dodies projām, noteikti kā sportistam sevi vajag vairāk žēlot, jo uz četriem gadiem esi viņu īpašums, kas ierakstīts līgumā.”

Šovasar pie Reiņa dažās nodarbībās patrenējās, lai uzlabotu fizisko sagatavotību, divi jaunie hokejisti (no kreisās) Roberts Naudiņš un Rūdolfs Bērzkalns, kuru dzīve tagad saistīta ar ASV. Viņiem ir ko pārrunāt ne tikai par treniņiem, bet arī jauno sportistu grūtībām, esot svešumā.

Ar misijas apziņu

Reinis nepadevās. Sadziedēja Ahilleja cīpslu, uztrenējās līdz sacensībām, un tikai nedaudz pietrūka veiksmes, lai kvalificētos olimpiādei. Zaudētais zeltnesis netraucējis, sportists pat palepojas, ka bijis vienīgais desmitcīņnieks pasaulē, kas augstākajā līmenī startēja ar deviņiem pirkstiem.

Par sportista gaitām un pieredzi ASV viņš 2019. gadā izdeva grāmatu angļu valodā “Track and Field Beyond Technique Training” jeb vieglatlētika ārpus tehniskajiem treniņiem. Mērķis bija palīdzēt jaunajiem vieglatlētiem un treneriem būt nedaudz ekonomiskākiem ar savu enerģiju, kā arī efektīvākiem. Beidzot rakstīt, atviegloti nopūties. “Taču man to vajadzēja izdarīt, jo kaut kad bērnībā uz lapiņas uzrakstīju, ka līdz 30 gadiem jābūt grāmatai.”

No Latvijas 2020. gadā atnāca bēdīga ziņa, ka tētis ir smagi cietis autoavārijā un kopšanu uzņēmusies mamma. Bija jādomā, kā apgādāt ne tikai savu ģimeni, bet arī palīdzēt vecākiem. Radās ideja par digitālo platformu kā palīgu jaunajiem treneriem. “Redzēju visapkārt ASV un arī Čehijā, kā agrīnā specializācija jaunus, zaļus bērnus, pirms viņi bija kļuvuši par vispusīgiem sportistiem, jau izžmiedza kā citronus. Ar saviem resursiem un daudzcīņas zināšanām, domāšanu un pieredzi gribēju to salikt vienā digitālā platformā.” Naudu šim projektam un vēl vienam citam pavisam negaidot sponsorējis Šveices beļģis Kristofs Tummers, tagad arī Reiņa draugs, kurš strādā UBS bankā Cīrihē un kuram viņa idejas šķiet vērtīgas.

Kad saņēmis finansiālu atbalstu granta veidā no Eiropas Kosmosa aģentūras, izveidojis lietotni brīvdabas spēlei ar mērķi savienot fiziskus treniņus ar biznesu. “Cilvēks, pabeidzot trasīti, var dabūt atlaižu kuponu picērijā.” Vēl vienam līdzīgam projektam iegūts 20 tūkstošu eiro atbalsts sadarbībā ar Vidzemes Augstskolu.

Interese par fizisko vingrinājumu lietotni pamazām pieaug. Reinis pats vadījis tās pilotprojektu 15 Valmieras novada skolās, iesaistot 1700 bērnu. “Bērni šo lietotni sporta stundas beigās izmantoja kā fiziskās sagatavotības plāniņu. Tur ir septiņi vingrinājumi, kas jāveic divreiz nedēļā.”

Ideja par bērnu un jauniešu vispusīgu fizisko sagatavotību lēnām, bet atrod dzirdīgas ausis. “Gan Izglītības un zinātnes ministrijā, gan ar visiem ministriem par šīm lietām esmu runājis, un mani jau sāk sadzirdēt. Aicina arī skolas, viņiem ideja patīk. Tāpēc ārzemju latviešiem jāsaprot – ja viņi nav pilnīgi bumbulējuši ārzemēs, var dot Latvijai lielu pienesumu. Varbūt tev nebūs visdārgākais šķiņķis uz maizes, bet tev būs misijas apziņa, un dzīve kļūst bagātāka tāpēc, ka tu kaut ko vari reāli uzlabot un mainīt. Tas nāk lēnām, bet nāk un silda sirdi, kas liek teikt – o, cik labi būt mājās.”

Reiņa darbavieta jau trīs gadus ir Valmieras sporta skola, kur viņš trenē jaunos vieglatlētus.

Uzziņa

Atbalsts reemigrantu uzņēmējdarbībai

  • 2026. gada plānā darbam ar diasporu reemigrācijas pasākumiem paredzēti 400 tūkstoši eiro (80 tūkstoši eiro katram plānošanas reģionam) uzņēmējdarbības atbalstam. Finansējumu piešķir Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) programmā “Remigrācijas atbalsta pasākums – uzņēmējdarbības atbalsts”. 
  • Atbalsta summa veidojas no valsts naudas (līdz astoņiem tūkstošiem eiro) un pašvaldības noteiktā līdzmaksājuma, kas katrā vietvarā var atšķirties. 50% no kopējās summas jānodrošina reemigrantam.

VARAM informācija

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild “Mājas Viesis”

MAF 2026

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild "Latvijas Avīze".

Reklāma
Reklāma
Reklāma
Reklāma
LATVIJĀ PASAULĒ
Reklāma